Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   sk Spojky 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [deväťdesiatštyri]

Spojky 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. P-čk-j,-k-m p-e---ne ----ť. P------ k-- p------- p----- P-č-a-, k-m p-e-t-n- p-š-ť- --------------------------- Počkaj, kým prestane pršať. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. P---a-- --m-b-d---h----- (ho-----. P------ k-- b---- h----- (-------- P-č-a-, k-m b-d-m h-t-v- (-o-o-á-. ---------------------------------- Počkaj, kým budem hotový (hotová). 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Po-ka----ý---r-d----äť. P------ k-- p---- s---- P-č-a-, k-m p-í-e s-ä-. ----------------------- Počkaj, kým príde späť. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Po--á-,-kým-b-d-------v-a-y-suché. P------ k-- b--- m--- v---- s----- P-č-á-, k-m b-d- m-j- v-a-y s-c-é- ---------------------------------- Počkám, kým budú moje vlasy suché. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. P-čk-m----m s---č- f--m. P------ k-- s----- f---- P-č-á-, k-m s-o-č- f-l-. ------------------------ Počkám, kým skončí film. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. P--kám---ým -u-e na------or----le--. P------ k-- b--- n- s------- z------ P-č-á-, k-m b-d- n- s-m-f-r- z-l-n-. ------------------------------------ Počkám, kým bude na semafore zelená. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Kedy ideš-na -o-ole-ku? K--- i--- n- d--------- K-d- i-e- n- d-v-l-n-u- ----------------------- Kedy ideš na dovolenku? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? E--e--r-- l-tn-mi p-----inami? E--- p--- l------ p----------- E-t- p-e- l-t-ý-i p-á-d-i-a-i- ------------------------------ Ešte pred letnými prázdninami? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Án-,-e--e----d--m, --- z-č-ú-le--- p-áz--in-n-. Á--- e--- p------- a-- z---- l---- p----------- Á-o- e-t- p-e-t-m- a-o z-č-ú l-t-é p-á-d-i-i-y- ----------------------------------------------- Áno, ešte predtým, ako začnú letné prázdnininy. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Oprav strec-u-pred-ým- a-o --íde-zi--. O---- s------ p------- a-- p---- z---- O-r-v s-r-c-u p-e-t-m- a-o p-í-e z-m-. -------------------------------------- Oprav strechu predtým, ako príde zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Um---- -uky pre-tým- --- -i-s------za-stô-. U-- s- r--- p------- a-- s- s----- z- s---- U-y s- r-k- p-e-t-m- a-o s- s-d-e- z- s-ô-. ------------------------------------------- Umy si ruky predtým, ako si sadneš za stôl. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Z-----o-------d--m,-ak- -ôjde- --n. Z---- o--- p------- a-- p----- v--- Z-v-i o-n- p-e-t-m- a-o p-j-e- v-n- ----------------------------------- Zavri okno predtým, ako pôjdeš von. 0
Kad tu nāc mājās? Ke-y -ríd----o-ov? K--- p----- d----- K-d- p-í-e- d-m-v- ------------------ Kedy prídeš domov? 0
Pēc nodarbībām? Po -yuč-va--? P- v--------- P- v-u-o-a-í- ------------- Po vyučovaní? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Á----l-n č---k---í---u-o-ani-. Á--- l-- č- s----- v---------- Á-o- l-n č- s-o-č- v-u-o-a-i-. ------------------------------ Áno, len čo skončí vyučovanie. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. P---om- --o--a---ra-- -e---ol-vi-c -r-c-vať. P- t--- a-- m-- ú---- n------ v--- p-------- P- t-m- a-o m-l ú-a-, n-m-h-l v-a- p-a-o-a-. -------------------------------------------- Po tom, ako mal úraz, nemohol viac pracovať. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. P- tom--ak--st-ati- -r-cu, -d-ši-- -o-A-er--y. P- t--- a-- s------ p----- o------ d- A------- P- t-m- a-o s-r-t-l p-á-u- o-i-i-l d- A-e-i-y- ---------------------------------------------- Po tom, ako stratil prácu, odišiel do Ameriky. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Po -o-, ak- o--š--l--- -m-ri--, zbo-----. P- t--- a-- o------ d- A------- z-------- P- t-m- a-o o-i-i-l d- A-e-i-y- z-o-a-o-. ----------------------------------------- Po tom, ako odišiel do Ameriky, zbohatol. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.