Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   sl Vezniki 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [štiriindevetdeset]

Vezniki 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. P--a--j,--okl-r--e-pr--eh- -ež. P------- d----- n- p------ d--- P-č-k-j- d-k-e- n- p-e-e-a d-ž- ------------------------------- Počakaj, dokler ne preneha dež. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Po--k-j,-do--er ---k--ča-. P------- d----- n- k------ P-č-k-j- d-k-e- n- k-n-a-. -------------------------- Počakaj, dokler ne končam. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Poča-aj- do--e- -e -e -r-e. P------- d----- s- n- v---- P-č-k-j- d-k-e- s- n- v-n-. --------------------------- Počakaj, dokler se ne vrne. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. P--ak-m- dokl----e -i -- p-s-š-----asj-. P------- d----- s- m- n- p------- l----- P-č-k-m- d-k-e- s- m- n- p-s-š-j- l-s-e- ---------------------------------------- Počakam, dokler se mi ne posušijo lasje. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. P-č-k-m, dokl-r se film-n- k-n-a. P------- d----- s- f--- n- k----- P-č-k-m- d-k-e- s- f-l- n- k-n-a- --------------------------------- Počakam, dokler se film ne konča. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. P-ča-am-----le- semafor n- -o---l--. P------- d----- s------ n- b- z----- P-č-k-m- d-k-e- s-m-f-r n- b- z-l-n- ------------------------------------ Počakam, dokler semafor ne bo zelen. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Kda- se od-elj-š n- -o----? K--- s- o------- n- d------ K-a- s- o-p-l-e- n- d-p-s-? --------------------------- Kdaj se odpelješ na dopust? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Š---red-polet-im- p---tni-a--? Š- p--- p-------- p----------- Š- p-e- p-l-t-i-i p-č-t-i-a-i- ------------------------------ Še pred poletnimi počitnicami? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J-- ---p-e-e- ---z-č-ejo-po---n---o--t-i-e. J-- š- p----- s- z------ p------ p--------- J-, š- p-e-e- s- z-č-e-o p-l-t-e p-č-t-i-e- ------------------------------------------- Ja, še preden se začnejo poletne počitnice. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! P----vi s-r-ho---re----s--začne zima. P------ s------ p----- s- z---- z---- P-p-a-i s-r-h-, p-e-e- s- z-č-e z-m-. ------------------------------------- Popravi streho, preden se začne zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! U--j------ke,-----e- se-e- z--mizo. U--- s- r---- p----- s---- z- m---- U-i- s- r-k-, p-e-e- s-d-š z- m-z-. ----------------------------------- Umij si roke, preden sedeš za mizo. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Za-r- ------p-eden----š -en. Z---- o---- p----- g--- v--- Z-p-i o-n-, p-e-e- g-e- v-n- ---------------------------- Zapri okno, preden greš ven. 0
Kad tu nāc mājās? Kda- -ri-e--do-o-? K--- p----- d----- K-a- p-i-e- d-m-v- ------------------ Kdaj prideš domov? 0
Pēc nodarbībām? P- -----? P- p----- P- p-u-u- --------- Po pouku? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Ja,-p-t-m ko-b--k-n-- -ouka. J-- p---- k- b- k---- p----- J-, p-t-m k- b- k-n-c p-u-a- ---------------------------- Ja, potem ko bo konec pouka. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Pot--, -o s- m- -- z-----a--e------ ni-v-- mog-----la--. P----- k- s- m- j- z------ n------- n- v-- m---- d------ P-t-m- k- s- m- j- z-o-i-a n-s-e-a- n- v-č m-g-l d-l-t-. -------------------------------------------------------- Potem, ko se mu je zgodila nesreča, ni več mogel delati. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. P---m---o-j--i--ub-l-de-o---e-od--l-v-A--ri-o. P----- k- j- i------ d---- j- o---- v A------- P-t-m- k- j- i-g-b-l d-l-, j- o-š-l v A-e-i-o- ---------------------------------------------- Potem, ko je izgubil delo, je odšel v Ameriko. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Potem, -o -- -el-----e--ko--je -o--a- -o--t. P----- k- j- š-- v A------- j- p----- b----- P-t-m- k- j- š-l v A-e-i-o- j- p-s-a- b-g-t- -------------------------------------------- Potem, ko je šel v Ameriko, je postal bogat. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.