Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   sq Lidhёzat 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [nёntёdhjetёekatёr]

Lidhёzat 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Pr-- -er--- t--pu-hoj- s---. P--- d----- t- p------ s---- P-i- d-r-s- t- p-s-o-ё s-i-. ---------------------------- Prit derisa tё pushojё shiu. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Pr-t ---t--b--em--a--. P--- s- t- b---- g---- P-i- s- t- b-h-m g-t-. ---------------------- Prit sa tё bёhem gati. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Pr-----risa t--vi-- -i. P--- d----- t- v--- a-- P-i- d-r-s- t- v-j- a-. ----------------------- Prit derisa tё vijё ai. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Po -re- d----a -ё--ё -h--en---okёt. P- p--- d----- t- m- t----- f------ P- p-e- d-r-s- t- m- t-a-e- f-o-ё-. ----------------------------------- Po pres derisa tё mё thahen flokёt. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. P---r-s de-i-- tё -b-ro-ё -il-i. P- p--- d----- t- m------ f----- P- p-e- d-r-s- t- m-a-o-ё f-l-i- -------------------------------- Po pres derisa tё mbarojё filmi. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. P- pr-s--e-is---em--or--t- -ё-e--i---elb--. P- p--- d----- s------- t- b---- i g------- P- p-e- d-r-s- s-m-f-r- t- b-h-t i g-e-b-r- ------------------------------------------- Po pres derisa semafori tё bёhet i gjelbër. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Kur-ni-e-- -ёr-pu--i--? K-- n----- p-- p------- K-r n-s-s- p-r p-s-i-e- ----------------------- Kur nisesh pёr pushime? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Para-p-s--m-ve--- ----s? P--- p-------- t- v----- P-r- p-s-i-e-e t- v-r-s- ------------------------ Para pushimeve tё verёs? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. P-- p--a-se----fill-jn----s-i----e v--ё-. P-- p--- s- t- f------- p------- e v----- P-, p-r- s- t- f-l-o-n- p-s-i-e- e v-r-s- ----------------------------------------- Po, para se tё fillojnё pushimet e verёs. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! R-e--l-oj----t-------- se-t------ ---r-. R--------- ç----- p--- s- t- v--- d----- R-e-u-l-j- ç-t-n- p-r- s- t- v-j- d-m-i- ---------------------------------------- Rregulloje çatinё para se tё vijё dimri. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! L-ji d-a-t--pa-a -e-tё-ul-sh--- -a---i-ё. L--- d----- p--- s- t- u---- n- t-------- L-j- d-a-t- p-r- s- t- u-e-h n- t-v-l-n-. ----------------------------------------- Laji duart, para se tё ulesh nё tavolinё. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Mby--- dr-----n, pa-a -e t----l----j--htё. M----- d-------- p--- s- t- d----- j------ M-y-l- d-i-a-e-, p-r- s- t- d-l-s- j-s-t-. ------------------------------------------ Mbylle dritaren, para se tё dalёsh jashtё. 0
Kad tu nāc mājās? K-- k-heh----nё-s-tёp-? K-- k------- n- s------ K-r k-h-h-s- n- s-t-p-? ----------------------- Kur kthehesh nё shtёpi? 0
Pēc nodarbībām? Pa-----imit? P-- m------- P-s m-s-m-t- ------------ Pas mёsimit? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Po,-p-s- --s-mi t- -b--ojё. P-- p--- m----- t- m------- P-, p-s- m-s-m- t- m-a-o-ё- --------------------------- Po, pasi mёsimi tё mbarojё. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Pa- -k---e-ti- ai--uk-m-nd-tё pu----e-mё. P-- a--------- a- n-- m--- t- p------ m-- P-s a-s-d-n-i- a- n-k m-n- t- p-n-n-e m-. ----------------------------------------- Pas aksidentit ai nuk mund tё punonte mё. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. P-s- hu--i pun-n,-ai--hkoi n- -me--k-. P--- h---- p----- a- s---- n- A------- P-s- h-m-i p-n-n- a- s-k-i n- A-e-i-ё- -------------------------------------- Pasi humbi punёn, ai shkoi nё Amerikё. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Pa-i--k- n--Ameri--, --b-------u-. P--- i-- n- A------- u b- i p----- P-s- i-u n- A-e-i-ё- u b- i p-s-r- ---------------------------------- Pasi iku nё Amerikё, u bё i pasur. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.