Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   sv Konjunktioner 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [nittiofyra]

Konjunktioner 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Vän--- -i-ls-d-t-s-ut-r -e--a. V----- t---- d-- s----- r----- V-n-a- t-l-s d-t s-u-a- r-g-a- ------------------------------ Vänta, tills det slutar regna. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. V--ta, ---ls-j-g--r f----g. V----- t---- j-- ä- f------ V-n-a- t-l-s j-g ä- f-r-i-. --------------------------- Vänta, tills jag är färdig. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Vänta, till- h-n ko-m---t----ak-. V----- t---- h-- k----- t-------- V-n-a- t-l-s h-n k-m-e- t-l-b-k-. --------------------------------- Vänta, tills han kommer tillbaka. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. J-g --nta---i------tt -å--ä--torr-. J-- v----- t---- m--- h-- ä- t----- J-g v-n-a- t-l-s m-t- h-r ä- t-r-t- ----------------------------------- Jag väntar tills mitt hår är torrt. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Ja--v-ntar --l----il------ sl-t. J-- v----- t---- f----- ä- s---- J-g v-n-a- t-l-s f-l-e- ä- s-u-. -------------------------------- Jag väntar tills filmen är slut. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Jag --nt-- -il-- tra-ikl---e- ---r----nt. J-- v----- t---- t----------- b--- g----- J-g v-n-a- t-l-s t-a-i-l-u-e- b-i- g-ö-t- ----------------------------------------- Jag väntar tills trafikljuset blir grönt. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? N-r----r d- -å -emest--? N-- å--- d- p- s-------- N-r å-e- d- p- s-m-s-e-? ------------------------ När åker du på semester? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? I--a- --mm--l----? I---- s----------- I-n-n s-m-a-l-v-t- ------------------ Innan sommarlovet? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J---inna---omm--lovet--ö--ar. J-- i---- s---------- b------ J-, i-n-n s-m-a-l-v-t b-r-a-. ----------------------------- Ja, innan sommarlovet börjar. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! R----e----a-et,-inn-n -int--- bö---r. R------- t----- i---- v------ b------ R-p-r-r- t-k-t- i-n-n v-n-e-n b-r-a-. ------------------------------------- Reparera taket, innan vintern börjar. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! T-ä--a-hän-er-a-----an du-sätt-- d------l--o--s. T----- h-------- i---- d- s----- d-- t--- b----- T-ä-t- h-n-e-n-, i-n-n d- s-t-e- d-g t-l- b-r-s- ------------------------------------------------ Tvätta händerna, innan du sätter dig till bords. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! S---g f--stret, -n-a- d- gå--u-. S---- f-------- i---- d- g-- u-- S-ä-g f-n-t-e-, i-n-n d- g-r u-. -------------------------------- Stäng fönstret, innan du går ut. 0
Kad tu nāc mājās? N-- k-mm-r----he-? N-- k----- d- h--- N-r k-m-e- d- h-m- ------------------ När kommer du hem? 0
Pēc nodarbībām? Ef-e----kt-one-? E---- l--------- E-t-r l-k-i-n-n- ---------------- Efter lektionen? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Ja,-ef------t a-----k-ionen--r -l-t. J-- e---- d-- a-- l-------- ä- s---- J-, e-t-r d-t a-t l-k-i-n-n ä- s-u-. ------------------------------------ Ja, efter det att lektionen är slut. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Ef-e--o-y-ka-,---nde---n -n---a-b-t---ä--r-. E---- o------- k---- h-- i--- a----- l------ E-t-r o-y-k-n- k-n-e h-n i-t- a-b-t- l-n-r-. -------------------------------------------- Efter olyckan, kunde han inte arbeta längre. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Ef----d-t att --- förlora--sitt a---t-,---te ----ti-- -me--ka. E---- d-- a-- h-- f------- s--- a------ å--- h-- t--- A------- E-t-r d-t a-t h-n f-r-o-a- s-t- a-b-t-, å-t- h-n t-l- A-e-i-a- -------------------------------------------------------------- Efter det att han förlorat sitt arbete, åkte han till Amerika. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Eft-r d-- a-- h-n -kt til- -me-i--,--le- -an rik. E---- d-- a-- h-- å-- t--- A------- b--- h-- r--- E-t-r d-t a-t h-n å-t t-l- A-e-i-a- b-e- h-n r-k- ------------------------------------------------- Efter det att han åkt till Amerika, blev han rik. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.