Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   da Konjunktioner 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [femoghalvfems]

Konjunktioner 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? H--r-å------- -un op--e---t--rbe--e? H------ h---- h-- o- m-- a- a------- H-o-n-r h-l-t h-n o- m-d a- a-b-j-e- ------------------------------------ Hvornår holdt hun op med at arbejde? 0
Kopš ir precējusies? Efte- ----- -r-l-up? E---- d---- b------- E-t-r d-r-s b-y-l-p- -------------------- Efter deres bryllup? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. J-, h-n ---d---p--ed a- -rbe---,--- --n--l-- g-ft. J-- h-- h---- o- m-- a- a------- d- h-- b--- g---- J-, h-n h-l-t o- m-d a- a-b-j-e- d- h-n b-e- g-f-. -------------------------------------------------- Ja, hun holdt op med at arbejde, da hun blev gift. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. E-te- h-- --e- g-ft- h---h-----ke-a-b--de-. E---- h-- b--- g---- h-- h-- i--- a-------- E-t-r h-n b-e- g-f-, h-r h-n i-k- a-b-j-e-. ------------------------------------------- Efter hun blev gift, har hun ikke arbejdet. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Fr---- -ødte -i----e---har de----------kel--e. F-- d- m---- h-------- h-- d- v---- l--------- F-a d- m-d-e h-n-n-e-, h-r d- v-r-t l-k-e-i-e- ---------------------------------------------- Fra de mødte hinanden, har de været lykkelige. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. Ef--r-de ha---å---b-rn,--år de-s--ld-nt --. E---- d- h-- f--- b---- g-- d- s------- u-- E-t-r d- h-r f-e- b-r-, g-r d- s-æ-d-n- u-. ------------------------------------------- Efter de har fået børn, går de sjældent ud. 0
Kad viņa runā pa telefonu? Hv----------r hu--i ----f--en? H------ t---- h-- i t--------- H-o-n-r t-l-r h-n i t-l-f-n-n- ------------------------------ Hvornår taler hun i telefonen? 0
Brauciena laikā? U-der--ø-sle-? U---- k------- U-d-r k-r-l-n- -------------- Under kørslen? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Ja, -e-s-hun-køre----l. J-- m--- h-- k---- b--- J-, m-n- h-n k-r-r b-l- ----------------------- Ja, mens hun kører bil. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. Hun --l-r-i -e-ef--, --n--hu--kø-e- b--. H-- t---- i t------- m--- h-- k---- b--- H-n t-l-r i t-l-f-n- m-n- h-n k-r-r b-l- ---------------------------------------- Hun taler i telefon, mens hun kører bil. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. H------ f----syn--m--- h-n st--ger. H-- s-- f-------- m--- h-- s------- H-n s-r f-e-n-y-, m-n- h-n s-r-g-r- ----------------------------------- Hun ser fjernsyn, mens hun stryger. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. H------ter ti--m-s----m-n--h----av----ine-lekti-r. H-- l----- t-- m----- m--- h-- l---- s--- l------- H-n l-t-e- t-l m-s-k- m-n- h-n l-v-r s-n- l-k-i-r- -------------------------------------------------- Hun lytter til musik, mens hun laver sine lektier. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. J-- k-----k---e------- n---j-g-ik-e-h-r brill-r -å. J-- k-- i--- s- n----- n-- j-- i--- h-- b------ p-- J-g k-n i-k- s- n-g-t- n-r j-g i-k- h-r b-i-l-r p-. --------------------------------------------------- Jeg kan ikke se noget, når jeg ikke har briller på. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. J-- forst-r i-ge--i-g,--å-----ikke- er -- --j. J-- f------ i--------- n-- m------- e- s- h--- J-g f-r-t-r i-g-n-i-g- n-r m-s-k-e- e- s- h-j- ---------------------------------------------- Jeg forstår ingenting, når musikken er så høj. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. J----an---ke lugte--o-et,---- j-g -r ---k--e-. J-- k-- i--- l---- n----- n-- j-- e- f-------- J-g k-n i-k- l-g-e n-g-t- n-r j-g e- f-r-ø-e-. ---------------------------------------------- Jeg kan ikke lugte noget, når jeg er forkølet. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. V- tag-r-en --x-, --is --t r-gn-r. V- t---- e- t---- h--- d-- r------ V- t-g-r e- t-x-, h-i- d-t r-g-e-. ---------------------------------- Vi tager en taxa, hvis det regner. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. Vi --jse---e-d---rundt--hv-s--i -i--e- i ----o. V- r----- v----- r----- h--- v- v----- i l----- V- r-j-e- v-r-e- r-n-t- h-i- v- v-n-e- i l-t-o- ----------------------------------------------- Vi rejser verden rundt, hvis vi vinder i lotto. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. Vi----ynd-r a- -p-s-,--v-----n ikk--s-a---k-mmer. V- b------- a- s----- h--- h-- i--- s---- k------ V- b-g-n-e- a- s-i-e- h-i- h-n i-k- s-a-t k-m-e-. ------------------------------------------------- Vi begynder at spise, hvis han ikke snart kommer. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!