Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   et Sidesõnad 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [üheksakümmend viis]

Sidesõnad 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? Mi- a---t -- --a- e---ö-t-? M-- a---- t- e--- e- t----- M-s a-a-t t- e-a- e- t-ö-a- --------------------------- Mis ajast ta enam ei tööta? 0
Kopš ir precējusies? T--- --iellumi-est? T--- a------------- T-i- a-i-l-u-i-e-t- ------------------- Teie abiellumisest? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. Jah,-t- -i tö-ta enam------st --a-t kui-abi--lus. J--- t- e- t---- e--- s------ a---- k-- a-------- J-h- t- e- t-ö-a e-a- s-l-e-t a-a-t k-i a-i-l-u-. ------------------------------------------------- Jah, ta ei tööta enam sellest ajast kui abiellus. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. S-l-es- -j-s-------a-abiel------- -ö--a ---e-am. S------ a---- k-- t- a-------- e- t---- t- e---- S-l-e-t a-a-t k-i t- a-i-l-u-, e- t-ö-a t- e-a-. ------------------------------------------------ Sellest ajast kui ta abiellus, ei tööta ta enam. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. S-l-est a-a-t -ui nad--kste-st-tu--e-a-,-----a- õ-n-l--ud. S------ a---- k-- n-- ü------- t-------- o- n-- õ--------- S-l-e-t a-a-t k-i n-d ü-s-e-s- t-n-e-a-, o- n-d õ-n-l-k-d- ---------------------------------------------------------- Sellest ajast kui nad üksteist tunnevad, on nad õnnelikud. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. S-ll-s- aj--t kui --il l-p-----n---ä-v---na--ha-v- v--j--. S------ a---- k-- n--- l----- o-- k----- n-- h---- v------ S-l-e-t a-a-t k-i n-i- l-p-e- o-, k-i-a- n-d h-r-a v-l-a-. ---------------------------------------------------------- Sellest ajast kui neil lapsed on, käivad nad harva väljas. 0
Kad viņa runā pa telefonu? M---al--a -el----b? M----- t- h-------- M-l-a- t- h-l-s-a-? ------------------- Millal ta helistab? 0
Brauciena laikā? Sa--l--jal---- -a--õid--? S---- a--- k-- t- s------ S-m-l a-a- k-i t- s-i-a-? ------------------------- Samal ajal kui ta sõidab? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. J-------al-a--l--ui -- autoga----d-b. J--- s---- a--- k-- t- a----- s------ J-h- s-m-l a-a- k-i t- a-t-g- s-i-a-. ------------------------------------- Jah, samal ajal kui ta autoga sõidab. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. T- --l-stab-s--a- aj-l k-i ta-autoga-s--d--. T- h------- s---- a--- k-- t- a----- s------ T- h-l-s-a- s-m-l a-a- k-i t- a-t-g- s-i-a-. -------------------------------------------- Ta helistab samal ajal kui ta autoga sõidab. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Ta-v----- teleka- sa-al aj-l-kui t-----b. T- v----- t------ s---- a--- k-- t------- T- v-a-a- t-l-k-t s-m-l a-a- k-i t-i-g-b- ----------------------------------------- Ta vaatab telekat samal ajal kui triigib. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Ta-kuul-- -uu------samal-aj----u- -ma-ü-esan-e-d t--d-b. T- k----- m------- s---- a--- k-- o-- ü--------- t------ T- k-u-a- m-u-i-a- s-m-l a-a- k-i o-a ü-e-a-d-i- t-i-a-. -------------------------------------------------------- Ta kuulab muusikat samal ajal kui oma ülesandeid täidab. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. Ma--- --e m---gi---u- m-l p----- ei ol-. M- e- n-- m------ k-- m-- p----- e- o--- M- e- n-e m-d-g-, k-i m-l p-i-l- e- o-e- ---------------------------------------- Ma ei näe midagi, kui mul prille ei ole. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. M- ei-sa--m-ll-st-i a------------i-a----n---v---. M- e- s-- m-------- a--- k-- m------ o- n-- v---- M- e- s-a m-l-e-t-i a-u- k-i m-u-i-a o- n-i v-l-. ------------------------------------------------- Ma ei saa millestki aru, kui muusika on nii vali. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. Ma e- ----e ---agi--ku- --l--n----u. M- e- t---- m------ k-- m-- o- n---- M- e- t-n-e m-d-g-, k-i m-l o- n-h-. ------------------------------------ Ma ei tunne midagi, kui mul on nohu. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Me----am----kso,-k-- -ih---saj--. M- v----- t----- k-- v---- s----- M- v-t-m- t-k-o- k-i v-h-a s-j-b- --------------------------------- Me võtame takso, kui vihma sajab. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. M- -ei-ime ü-ber -aa--ma- k-- lo--ga-võid---. M- r------ ü---- m------- k-- l----- v------- M- r-i-i-e ü-b-r m-a-l-a- k-i l-t-g- v-i-a-e- --------------------------------------------- Me reisime ümber maailma, kui lotoga võidame. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. Me al-s--m- ---mi--g-,--u--ta--a-st- ---t---. M- a------- s--------- k-- t- v----- e- t---- M- a-u-t-m- s-ö-i-e-a- k-i t- v-r-t- e- t-l-. --------------------------------------------- Me alustame söömisega, kui ta varsti ei tule. 0

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!