Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   hu Kötőszavak 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [kilencvenöt]

Kötőszavak 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? M---a n-- do-g--i-? M---- n-- d-------- M-ó-a n-m d-l-o-i-? ------------------- Mióta nem dolgozik? 0
Kopš ir precējusies? Am---a h-za-? A----- h----- A-i-t- h-z-s- ------------- Amióta házas? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. Ig--, n-m-d-l--z-k- am---a ----ázas-d-tt. I---- n-- d-------- a----- m------------- I-e-, n-m d-l-o-i-, a-i-t- m-g-á-a-o-o-t- ----------------------------------------- Igen, nem dolgozik, amióta megházasodott. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. Am-----me-háza-od-tt,--á---e- -o-g--ik. A----- m------------- m-- n-- d-------- A-i-t- m-g-á-a-o-o-t- m-r n-m d-l-o-i-. --------------------------------------- Amióta megházasodott, már nem dolgozik. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Ami-t- --me--k--g----t----l-----. A----- i------ e------- b-------- A-i-t- i-m-r-k e-y-á-t- b-l-o-o-. --------------------------------- Amióta ismerik egymást, boldogok. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. A--ó-- gye--k-k v-n--r---án--en----------o-n-. A----- g------- v--- r----- m----- s---------- A-i-t- g-e-e-ü- v-n- r-t-á- m-n-e- s-ó-a-o-n-. ---------------------------------------------- Amióta gyerekük van, ritkán mennek szórakozni. 0
Kad viņa runā pa telefonu? M-k------efo-á-? M---- t--------- M-k-r t-l-f-n-l- ---------------- Mikor telefonál? 0
Brauciena laikā? Ut-zás-kö----? U----- k------ U-a-á- k-z-e-? -------------- Utazás közben? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Ige-- ---özb-- a-t-- -e-et. I---- m------- a---- v----- I-e-, m-k-z-e- a-t-t v-z-t- --------------------------- Igen, miközben autót vezet. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. Te--f---l- m-közben -u-ót-ve-et. T--------- m------- a---- v----- T-l-f-n-l- m-k-z-e- a-t-t v-z-t- -------------------------------- Telefonál, miközben autót vezet. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Te----zió- -é-,--i--z-en -----. T--------- n--- m------- v----- T-l-v-z-ó- n-z- m-k-z-e- v-s-l- ------------------------------- Televíziót néz, miközben vasal. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Zen-t--a------ --k-zb-- m-g-si-á-j- - felad-tait. Z---- h------- m------- m---------- a f---------- Z-n-t h-l-g-t- m-k-z-e- m-g-s-n-l-a a f-l-d-t-i-. ------------------------------------------------- Zenét hallgat, miközben megcsinálja a feladatait. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. Ne---átok -em-i-,-mi--r---n---sze-ü---e-. N-- l---- s------ m---- n---- s---------- N-m l-t-k s-m-i-, m-k-r n-n-s s-e-ü-e-e-. ----------------------------------------- Nem látok semmit, mikor nincs szemüvegem. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. N----r-ek -e--i-, mik-r - zene ---en-h--gos. N-- é---- s------ m---- a z--- i---- h------ N-m é-t-k s-m-i-, m-k-r a z-n- i-y-n h-n-o-. -------------------------------------------- Nem értek semmit, mikor a zene ilyen hangos. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. Nem--r--k--e-m--- -ik-r--e---ag-ok --z-a. N-- é---- s------ m---- m-- v----- f----- N-m é-z-k s-m-i-, m-k-r m-g v-g-o- f-z-a- ----------------------------------------- Nem érzek semmit, mikor meg vagyok fázva. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Eg---a-it-hí-un-- m-k--------az e-ő. E-- t---- h------ m---- e--- a- e--- E-y t-x-t h-v-n-, m-k-r e-i- a- e-ő- ------------------------------------ Egy taxit hívunk, mikor esik az eső. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. K-r-e-taz------v---go-, ----yer--k-a lottón. K----------- a v------- h- n------ a l------ K-r-e-t-z-u- a v-l-g-t- h- n-e-ü-k a l-t-ó-. -------------------------------------------- Körbeutazzuk a világot, ha nyerünk a lottón. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. El--z--------e-é--- ha---- -ön ha--ro--n. E-------- a- e----- h- n-- j-- h--------- E-k-z-j-k a- e-é-t- h- n-m j-n h-m-r-s-n- ----------------------------------------- Elkezdjük az evést, ha nem jön hamarosan. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!