Sarunvārdnīca

lv Saikļi 3   »   bg Съюзи 3

96 [deviņdesmit seši]

Saikļi 3

Saikļi 3

96 [деветдесет и шест]

96 [devetdeset i shest]

Съюзи 3

[Syyuzi 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Es ceļos, līdzko zvana modinātājs. Аз-с-ав-м, ----б-дилникът-зв----. А- с------ щ-- б--------- з------ А- с-а-а-, щ-м б-д-л-и-ъ- з-ъ-н-. --------------------------------- Аз ставам, щом будилникът звънне. 0
Az-stava-, shc--- bu-iln---t-zv-n-e. A- s------ s----- b--------- z------ A- s-a-a-, s-c-o- b-d-l-i-y- z-y-n-. ------------------------------------ Az stavam, shchom budilnikyt zvynne.
Es jūtos nogurusi, līdzko man jāsāk mācīties. А- -е-умо--вам, щ-м--ря-в---- ---. А- с- у-------- щ-- т----- д- у--- А- с- у-о-я-а-, щ-м т-я-в- д- у-а- ---------------------------------- Аз се уморявам, щом трябва да уча. 0
A--s- --oryavam- shc-o--t-yab-a-d--uc--. A- s- u--------- s----- t------ d- u---- A- s- u-o-y-v-m- s-c-o- t-y-b-a d- u-h-. ---------------------------------------- Az se umoryavam, shchom tryabva da ucha.
Es pārtraukšu strādāt, līdzko man būs 60. Аз ---сп-а-да р-бо-----ом ---н-------. А- щ- с--- д- р------ щ-- с---- н- 6-- А- щ- с-р- д- р-б-т-, щ-м с-а-а н- 6-. -------------------------------------- Аз ще спра да работя, щом стана на 60. 0
Az--h-h- s-ra--a--abo--a--s---o---t--a-n---0. A- s---- s--- d- r------- s----- s---- n- 6-- A- s-c-e s-r- d- r-b-t-a- s-c-o- s-a-a n- 6-. --------------------------------------------- Az shche spra da rabotya, shchom stana na 60.
Kad Jūs piezvanīsiet? Кога щ- с---б--ит- п- --ле----? К--- щ- с- о------ п- т-------- К-г- щ- с- о-а-и-е п- т-л-ф-н-? ------------------------------- Кога ще се обадите по телефона? 0
Ko-- -h--e -e-oba---- po--e------? K--- s---- s- o------ p- t-------- K-g- s-c-e s- o-a-i-e p- t-l-f-n-? ---------------------------------- Koga shche se obadite po telefona?
Līdzko man būs acumirklis laika. Щ-м има----кун-а--р-м-. Щ-- и--- с------ в----- Щ-м и-а- с-к-н-а в-е-е- ----------------------- Щом имам секунда време. 0
Sh--om-i-am ----nda v-eme. S----- i--- s------ v----- S-c-o- i-a- s-k-n-a v-e-e- -------------------------- Shchom imam sekunda vreme.
Viņš piezvanīs, līdzko viņam būs nedaudz laika. То- -е с--обади--- те--ф-на, щ-м-им- ---ко---е-е. Т-- щ- с- о---- п- т-------- щ-- и-- м---- в----- Т-й щ- с- о-а-и п- т-л-ф-н-, щ-м и-а м-л-о в-е-е- ------------------------------------------------- Той ще се обади по телефона, щом има малко време. 0
T---s-che ----bad- p-------o--, -h-h-m ima -a-ko --eme. T-- s---- s- o---- p- t-------- s----- i-- m---- v----- T-y s-c-e s- o-a-i p- t-l-f-n-, s-c-o- i-a m-l-o v-e-e- ------------------------------------------------------- Toy shche se obadi po telefona, shchom ima malko vreme.
Cik ilgi Jūs strādāsiet? Ко-ко ----- --------ите? К---- в---- щ- р-------- К-л-о в-е-е щ- р-б-т-т-? ------------------------ Колко време ще работите? 0
Ko-k--vrem- sh-he-r-b-tit-? K---- v---- s---- r-------- K-l-o v-e-e s-c-e r-b-t-t-? --------------------------- Kolko vreme shche rabotite?
Es strādāšu, kamēr varēšu. А---- ра-о--, д-к-т----г-. А- щ- р------ д----- м---- А- щ- р-б-т-, д-к-т- м-г-. -------------------------- Аз ще работя, докато мога. 0
A--s--he--a----a- d-kato moga. A- s---- r------- d----- m---- A- s-c-e r-b-t-a- d-k-t- m-g-. ------------------------------ Az shche rabotya, dokato moga.
Es strādāšu, kamēr vien būšu vesela. А--ще -а-о----д--а-о ----зд-ав. А- щ- р------ д----- с-- з----- А- щ- р-б-т-, д-к-т- с-м з-р-в- ------------------------------- Аз ще работя, докато съм здрав. 0
A--sh-he-r-bo-ya,--ok-to--y--zdra-. A- s---- r------- d----- s-- z----- A- s-c-e r-b-t-a- d-k-t- s-m z-r-v- ----------------------------------- Az shche rabotya, dokato sym zdrav.
Viņš guļ gultā tā vietā, lai strādātu. То----ж------г---------с-о да --боти. Т-- л--- в л------- в----- д- р------ Т-й л-ж- в л-г-о-о- в-е-т- д- р-б-т-. ------------------------------------- Той лежи в леглото, вместо да работи. 0
To- lezhi - ---loto----esto--- --b--i. T-- l---- v l------- v----- d- r------ T-y l-z-i v l-g-o-o- v-e-t- d- r-b-t-. -------------------------------------- Toy lezhi v legloto, vmesto da raboti.
Viņa lasa avīzi tā vietā, lai gatavotu ēst. Тя-ч-т-----тн-к,--ме-т---а сгот-и. Т- ч--- в------- в----- д- с------ Т- ч-т- в-с-н-к- в-е-т- д- с-о-в-. ---------------------------------- Тя чете вестник, вместо да сготви. 0
Ty- ch-t- --stn--- vm--t- da-sgotvi. T-- c---- v------- v----- d- s------ T-a c-e-e v-s-n-k- v-e-t- d- s-o-v-. ------------------------------------ Tya chete vestnik, vmesto da sgotvi.
Viņš sēž krodziņā tā vietā, lai ietu mājās. Той -е-- ---р-чм-т-, вме-то -- си -ти-- в-ъ-и. Т-- с--- в к-------- в----- д- с- о---- в----- Т-й с-д- в к-ъ-м-т-, в-е-т- д- с- о-и-е в-ъ-и- ---------------------------------------------- Той седи в кръчмата, вместо да си отиде вкъщи. 0
T-- ------ k---hmat----m--t- -a-si o-i-e-v-y-h---. T-- s--- v k--------- v----- d- s- o---- v-------- T-y s-d- v k-y-h-a-a- v-e-t- d- s- o-i-e v-y-h-h-. -------------------------------------------------- Toy sedi v krychmata, vmesto da si otide vkyshchi.
Cik es zinu, viņš dzīvo šeit. Д-ко---то --а-,-той---в-----к. Д-------- з---- т-- ж---- т--- Д-к-л-о-о з-а-, т-й ж-в-е т-к- ------------------------------ Доколкото зная, той живее тук. 0
D---l--to znaya,-----zh--e- -uk. D-------- z----- t-- z----- t--- D-k-l-o-o z-a-a- t-y z-i-e- t-k- -------------------------------- Dokolkoto znaya, toy zhivee tuk.
Cik es zinu, viņa sieva ir slima. До-о--от- ---я- ж-н--му --б-л-а. Д-------- з---- ж--- м- е б----- Д-к-л-о-о з-а-, ж-н- м- е б-л-а- -------------------------------- Доколкото зная, жена му е болна. 0
D-kolk-to-z-ay-- zhena m- ye b----. D-------- z----- z---- m- y- b----- D-k-l-o-o z-a-a- z-e-a m- y- b-l-a- ----------------------------------- Dokolkoto znaya, zhena mu ye bolna.
Cik es zinu, viņš ir bez darba. До---ко-- -на-- -о- --бе---б--е-. Д-------- з---- т-- е б---------- Д-к-л-о-о з-а-, т-й е б-з-а-о-е-. --------------------------------- Доколкото зная, той е безработен. 0
D-ko----- --a--------y--bez-abo-en. D-------- z----- t-- y- b---------- D-k-l-o-o z-a-a- t-y y- b-z-a-o-e-. ----------------------------------- Dokolkoto znaya, toy ye bezraboten.
Es aizgulējos, citādi es būtu bijusi laikā. Ус--х--е-------------а-до-да ---р-ме. У---- с-- и---- щ-- д- д---- н------- У-п-х с-, и-а-е щ-х д- д-й-а н-в-е-е- ------------------------------------- Успах се, иначе щях да дойда навреме. 0
U--a-h se, -na-h---h--ya-h-d---o--- -a-reme. U----- s-- i----- s------- d- d---- n------- U-p-k- s-, i-a-h- s-c-y-k- d- d-y-a n-v-e-e- -------------------------------------------- Uspakh se, inache shchyakh da doyda navreme.
Es nokavēju autobusu, citādi es būtu bijusi laikā. И-пус-а- -вт-б-с-- -н----щях-да---йд- н-вре--. И------- а-------- и---- щ-- д- д---- н------- И-п-с-а- а-т-б-с-, и-а-е щ-х д- д-й-а н-в-е-е- ---------------------------------------------- Изпуснах автобуса, иначе щях да дойда навреме. 0
Izpu--a---a--ob-sa, -n-ch- --chy--h--a -o--a n-vr-m-. I-------- a-------- i----- s------- d- d---- n------- I-p-s-a-h a-t-b-s-, i-a-h- s-c-y-k- d- d-y-a n-v-e-e- ----------------------------------------------------- Izpusnakh avtobusa, inache shchyakh da doyda navreme.
Es neatradu pareizo ceļu, citādi es būtu bijusi laikā. Н- -аме--х -ътя,-ин-че --- да--ой-а --вре--. Н- н------ п---- и---- щ-- д- д---- н------- Н- н-м-р-х п-т-, и-а-е щ-х д- д-й-а н-в-е-е- -------------------------------------------- Не намерих пътя, иначе щях да дойда навреме. 0
Ne -a--r--h--y-y-, inach- -hchy--h -----yda--a-r-me. N- n------- p----- i----- s------- d- d---- n------- N- n-m-r-k- p-t-a- i-a-h- s-c-y-k- d- d-y-a n-v-e-e- ---------------------------------------------------- Ne namerikh pytya, inache shchyakh da doyda navreme.

Valoda un matemātika

Domāšana un runa iet roku rokā. Tās ietekmē viena otru. Valodnieciskās uzbūve ietekmē mūsu domu uzbūvi. Piemēram, dažām valodām nav nosaukumu cipariem. Runātāji nesaprot ciparu koncepciju. Tātad matemātika un valoda ir savsatpēji saistītas. Gramatiskās un matemātiskās uzbūves bieži vien ir līdzīgas. Daži pētnieki uzskata, ka tās tiek apstrādātas līdzīgi. Tie domā, ka valodas centrs atbild arī par matemātiku. Tas var palīdzēt smadzenēm veikt aprēķinus. Kaut gan pēdējie pētījumi nonākuši pie atšķirīga slēdziena. Tie parāda, ka matemātiku smadzenes apstrādā bez valodas . Pētnieki pētīja trīs vīriešus. Šo pārbaudāmo smadzenes bija ievainotas. Kā rezultātā arī valodu centrs bija bojāts. Vīriešiem bija lielas problēmas ar runāšanu. Tie vairs nevarēja izveidot vienkāršus teikumus. Tāpat arī, tie nesaprata vārdus. Pēc runas pārbaudes, tiem vajadzēja atrisināt matemātiskus uzdevumus. Daži no šiem matemātiskajiem uzdevumiem bija ļoti sarežģīti. Pat tad pārbaudāmie varēja tos atrisināt! Šī pētījuma rezultāti ir ļoti interesanti. Tie pierāda, ka matemātika nav kodēta ar vārdiem. Iespējams, ka valodai un matemātikai ir viens un tas pats pamats. Un abas tiek apstrādātas vienā smadzenes daļā. Bet to nav jātulko tikai vārdos. Varbūt valoda un matemātika arī vienlaicīgi attīstas… Un tās pastāv atsevišķi, kad smadzeņu augšanas process ir beidzies!