Sarunvārdnīca

lv Saikļi 3   »   el Σύνδεσμοι 3

96 [deviņdesmit seši]

Saikļi 3

Saikļi 3

96 [ενενήντα έξι]

96 [enenḗnta éxi]

Σύνδεσμοι 3

[Sýndesmoi 3]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Es ceļos, līdzko zvana modinātājs. Ση------- μ---- χ------- τ- ξ--------. Σηκώνομαι μόλις χτυπήσει το ξυπνητήρι. 0
Sē------- m---- c-------- t- x--------.Sēkṓnomai mólis chtypḗsei to xypnētḗri.
Es jūtos nogurusi, līdzko man jāsāk mācīties. Με π----- ν---- ό--- έ-- δ-------. Με πιάνει νύστα όταν έχω διάβασμα. 0
Me p----- n---- ó--- é--- d-------.Me piánei nýsta ótan échō diábasma.
Es pārtraukšu strādāt, līdzko man būs 60. Θα σ-------- ν- δ------ ό--- φ---- τ- 60. Θα σταματήσω να δουλεύω όταν φτάσω τα 60. 0
Th- s-------- n- d------ ó--- p----- t- 60.Tha stamatḗsō na douleúō ótan phtásō ta 60.
Kad Jūs piezvanīsiet? Πό-- θ- π----- τ-------; Πότε θα πάρετε τηλέφωνο; 0
Pó-- t-- p----- t--------?Póte tha párete tēléphōno?
Līdzko man būs acumirklis laika. Μό--- έ-- έ-- λ---- ε-------. Μόλις έχω ένα λεπτό ελεύθερο. 0
Mó--- é--- é-- l---- e--------.Mólis échō éna leptó eleúthero.
Viņš piezvanīs, līdzko viņam būs nedaudz laika. Θα τ---------- μ---- έ--- λ--- χ----. Θα τηλεφωνήσει μόλις έχει λίγο χρόνο. 0
Th- t----------- m---- é---- l--- c-----.Tha tēlephōnḗsei mólis échei lígo chróno.
Cik ilgi Jūs strādāsiet? Πό-- κ---- θ- δ--------; Πόσο καιρό θα δουλεύετε; 0
Pó-- k---- t-- d--------?Póso kairó tha douleúete?
Es strādāšu, kamēr varēšu. Θα δ------ ό-- μ----. Θα δουλεύω όσο μπορώ. 0
Th- d------ ó-- m----.Tha douleúō óso mporṓ.
Es strādāšu, kamēr vien būšu vesela. Θα δ------ ό-- ε---- υ----. Θα δουλεύω όσο είμαι υγιής. 0
Th- d------ ó-- e---- y----.Tha douleúō óso eímai ygiḗs.
Viņš guļ gultā tā vietā, lai strādātu. Εί--- σ-- κ------ α--- ν- δ-------. Είναι στο κρεβάτι αντί να δουλεύει. 0
Eí--- s-- k------ a--- n- d-------.Eínai sto krebáti antí na douleúei.
Viņa lasa avīzi tā vietā, lai gatavotu ēst. Δι------ ε-------- α--- ν- μ---------. Διαβάζει εφημερίδα αντί να μαγειρεύει. 0
Di------ e--------- a--- n- m---------.Diabázei ephēmerída antí na mageireúei.
Viņš sēž krodziņā tā vietā, lai ietu mājās. Κά----- σ-- μ--- α--- ν- π--- σ----. Κάθεται στο μπαρ αντί να πάει σπίτι. 0
Ká------ s-- m--- a--- n- p--- s----.Káthetai sto mpar antí na páei spíti.
Cik es zinu, viņš dzīvo šeit. Απ- ό-- ξ---- μ---- ε--. Απ’ όσο ξέρω, μένει εδώ. 0
Ap- ó-- x---- m---- e--.Ap’ óso xérō, ménei edṓ.
Cik es zinu, viņa sieva ir slima. Απ- ό-- ξ---- η γ------ τ-- ε---- ά------. Απ’ όσο ξέρω, η γυναίκα του είναι άρρωστη. 0
Ap- ó-- x---- ē g------ t-- e---- á------.Ap’ óso xérō, ē gynaíka tou eínai árrōstē.
Cik es zinu, viņš ir bez darba. Απ- ό-- ξ---- ε---- ά------. Απ’ όσο ξέρω, είναι άνεργος. 0
Ap- ó-- x---- e---- á------.Ap’ óso xérō, eínai ánergos.
Es aizgulējos, citādi es būtu bijusi laikā. Με π--- ο ύ----- δ---------- θ- ή---- σ--- ώ-- μ--. Με πήρε ο ύπνος, διαφορετικά θα ήμουν στην ώρα μου. 0
Me p--- o ý----- d----------- t-- ḗ---- s--- ṓ-- m--.Me pḗre o ýpnos, diaphoretiká tha ḗmoun stēn ṓra mou.
Es nokavēju autobusu, citādi es būtu bijusi laikā. Έχ--- τ- λ--------- δ---------- θ- ή---- σ--- ώ-- μ--. Έχασα το λεωφορείο, διαφορετικά θα ήμουν στην ώρα μου. 0
Éc---- t- l---------- d----------- t-- ḗ---- s--- ṓ-- m--.Échasa to leōphoreío, diaphoretiká tha ḗmoun stēn ṓra mou.
Es neatradu pareizo ceļu, citādi es būtu bijusi laikā. Δε- β---- τ-- δ----- δ---------- θ- ή---- σ--- ώ-- μ--. Δεn βρήκα τον δρόμο, διαφορετικά θα ήμουν στην ώρα μου. 0
De- b---- t-- d----- d----------- t-- ḗ---- s--- ṓ-- m--.Den brḗka ton drómo, diaphoretiká tha ḗmoun stēn ṓra mou.

Valoda un matemātika

Domāšana un runa iet roku rokā. Tās ietekmē viena otru. Valodnieciskās uzbūve ietekmē mūsu domu uzbūvi. Piemēram, dažām valodām nav nosaukumu cipariem. Runātāji nesaprot ciparu koncepciju. Tātad matemātika un valoda ir savsatpēji saistītas. Gramatiskās un matemātiskās uzbūves bieži vien ir līdzīgas. Daži pētnieki uzskata, ka tās tiek apstrādātas līdzīgi. Tie domā, ka valodas centrs atbild arī par matemātiku. Tas var palīdzēt smadzenēm veikt aprēķinus. Kaut gan pēdējie pētījumi nonākuši pie atšķirīga slēdziena. Tie parāda, ka matemātiku smadzenes apstrādā bez valodas . Pētnieki pētīja trīs vīriešus. Šo pārbaudāmo smadzenes bija ievainotas. Kā rezultātā arī valodu centrs bija bojāts. Vīriešiem bija lielas problēmas ar runāšanu. Tie vairs nevarēja izveidot vienkāršus teikumus. Tāpat arī, tie nesaprata vārdus. Pēc runas pārbaudes, tiem vajadzēja atrisināt matemātiskus uzdevumus. Daži no šiem matemātiskajiem uzdevumiem bija ļoti sarežģīti. Pat tad pārbaudāmie varēja tos atrisināt! Šī pētījuma rezultāti ir ļoti interesanti. Tie pierāda, ka matemātika nav kodēta ar vārdiem. Iespējams, ka valodai un matemātikai ir viens un tas pats pamats. Un abas tiek apstrādātas vienā smadzenes daļā. Bet to nav jātulko tikai vārdos. Varbūt valoda un matemātika arī vienlaicīgi attīstas… Un tās pastāv atsevišķi, kad smadzeņu augšanas process ir beidzies!