Sarunvārdnīca

lv Saikļi 3   »   eo Konjunkcioj 3

96 [deviņdesmit seši]

Saikļi 3

Saikļi 3

96 [naŭdek ses]

Konjunkcioj 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es ceļos, līdzko zvana modinātājs. M--ell-tiĝa- -kde -i-m-l--ve-h--l--o-s-nora-. M- e-------- e--- k--- l- v--------- s------- M- e-l-t-ĝ-s e-d- k-a- l- v-k-o-l-ĝ- s-n-r-s- --------------------------------------------- Mi ellitiĝas ekde kiam la vekhorloĝo sonoras. 0
Es jūtos nogurusi, līdzko man jāsāk mācīties. M--l-ci-as e--e----m -i dev-s -er-i. M- l------ e--- k--- m- d---- l----- M- l-c-ĝ-s e-d- k-a- m- d-v-s l-r-i- ------------------------------------ Mi laciĝas ekde kiam mi devas lerni. 0
Es pārtraukšu strādāt, līdzko man būs 60. Mi---so- ---o-i----e-----6-------. M- ĉ---- l----- e--- m-- 6-------- M- ĉ-s-s l-b-r- e-d- m-a 6-j-r-ĝ-. ---------------------------------- Mi ĉesos labori ekde mia 60jariĝo. 0
Kad Jūs piezvanīsiet? K-am -- vo--s? K--- v- v----- K-a- v- v-k-s- -------------- Kiam vi vokos? 0
Līdzko man būs acumirklis laika. E--e k----m-----o- -omen---. E--- k--- m- h---- m-------- E-d- k-a- m- h-v-s m-m-n-o-. ---------------------------- Ekde kiam mi havos momenton. 0
Viņš piezvanīs, līdzko viņam būs nedaudz laika. Li --k---ek-e--i-m -i-h-v-s--om-d- --m-o. L- v---- e--- k--- l- h---- i-- d- t----- L- v-k-s e-d- k-a- l- h-v-s i-m d- t-m-o- ----------------------------------------- Li vokas ekde kiam li havas iom da tempo. 0
Cik ilgi Jūs strādāsiet? K-om-lo--- v--labor--? K--- l---- v- l------- K-o- l-n-e v- l-b-r-s- ---------------------- Kiom longe vi laboros? 0
Es strādāšu, kamēr varēšu. Mi -a--ro--tiom-l------io-----povos. M- l------ t--- l---- k--- m- p----- M- l-b-r-s t-o- l-n-e k-o- m- p-v-s- ------------------------------------ Mi laboros tiom longe kiom mi povos. 0
Es strādāšu, kamēr vien būšu vesela. M--la-o-os t-om lo-ge -iom------n--. M- l------ t--- l---- k--- m- s----- M- l-b-r-s t-o- l-n-e k-o- m- s-n-s- ------------------------------------ Mi laboros tiom longe kiom mi sanos. 0
Viņš guļ gultā tā vietā, lai strādātu. L--k---s en-li-o --stataŭ-l--o--. L- k---- e- l--- a------- l------ L- k-ŝ-s e- l-t- a-s-a-a- l-b-r-. --------------------------------- Li kuŝas en lito anstataŭ labori. 0
Viņa lasa avīzi tā vietā, lai gatavotu ēst. Ŝi l-g---l- -az-ton-a-sta-aŭ k-iri. Ŝ- l---- l- g------ a------- k----- Ŝ- l-g-s l- g-z-t-n a-s-a-a- k-i-i- ----------------------------------- Ŝi legas la gazeton anstataŭ kuiri. 0
Viņš sēž krodziņā tā vietā, lai ietu mājās. Li s-das--n--a--ri-k-jo-anstata- i-i h--men. L- s---- e- l- d------- a------- i-- h------ L- s-d-s e- l- d-i-k-j- a-s-a-a- i-i h-j-e-. -------------------------------------------- Li sidas en la drinkejo anstataŭ iri hejmen. 0
Cik es zinu, viņš dzīvo šeit. L----i--s---,--------s ĉ-----. L-- m-- s---- l- l---- ĉ------ L-ŭ m-a s-i-, l- l-ĝ-s ĉ---i-. ------------------------------ Laŭ mia scio, li loĝas ĉi-tie. 0
Cik es zinu, viņa sieva ir slima. L-ŭ-mia-s---, l-a-edz-n- -a--ana-. L-- m-- s---- l-- e----- m-------- L-ŭ m-a s-i-, l-a e-z-n- m-l-a-a-. ---------------------------------- Laŭ mia scio, lia edzino malsanas. 0
Cik es zinu, viņš ir bez darba. L---m-a-scio,------t-s senla---a. L-- m-- s---- l- e---- s--------- L-ŭ m-a s-i-, l- e-t-s s-n-a-o-a- --------------------------------- Laŭ mia scio, li estas senlabora. 0
Es aizgulējos, citādi es būtu bijusi laikā. Se m- ne t-o -o--e do--i-t--,-m- e-t-nt-s---u----. S- m- n- t-- l---- d--------- m- e------- a------- S- m- n- t-o l-n-e d-r-i-t-s- m- e-t-n-u- a-u-a-a- -------------------------------------------------- Se mi ne tro longe dormintus, mi estintus akurata. 0
Es nokavēju autobusu, citādi es būtu bijusi laikā. S-----ne mal--af-n-us -a -uson--m- e---nt-- --u-a-a. S- m- n- m----------- l- b----- m- e------- a------- S- m- n- m-l-r-f-n-u- l- b-s-n- m- e-t-n-u- a-u-a-a- ---------------------------------------------------- Se mi ne maltrafintus la buson, mi estintus akurata. 0
Es neatradu pareizo ceļu, citādi es būtu bijusi laikā. S--m- -e vojera-i----, mi -st-nt-- -kurat-. S- m- n- v------------ m- e------- a------- S- m- n- v-j-r-r-n-u-, m- e-t-n-u- a-u-a-a- ------------------------------------------- Se mi ne vojerarintus, mi estintus akurata. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valoda un matemātika

Domāšana un runa iet roku rokā. Tās ietekmē viena otru. Valodnieciskās uzbūve ietekmē mūsu domu uzbūvi. Piemēram, dažām valodām nav nosaukumu cipariem. Runātāji nesaprot ciparu koncepciju. Tātad matemātika un valoda ir savsatpēji saistītas. Gramatiskās un matemātiskās uzbūves bieži vien ir līdzīgas. Daži pētnieki uzskata, ka tās tiek apstrādātas līdzīgi. Tie domā, ka valodas centrs atbild arī par matemātiku. Tas var palīdzēt smadzenēm veikt aprēķinus. Kaut gan pēdējie pētījumi nonākuši pie atšķirīga slēdziena. Tie parāda, ka matemātiku smadzenes apstrādā bez valodas . Pētnieki pētīja trīs vīriešus. Šo pārbaudāmo smadzenes bija ievainotas. Kā rezultātā arī valodu centrs bija bojāts. Vīriešiem bija lielas problēmas ar runāšanu. Tie vairs nevarēja izveidot vienkāršus teikumus. Tāpat arī, tie nesaprata vārdus. Pēc runas pārbaudes, tiem vajadzēja atrisināt matemātiskus uzdevumus. Daži no šiem matemātiskajiem uzdevumiem bija ļoti sarežģīti. Pat tad pārbaudāmie varēja tos atrisināt! Šī pētījuma rezultāti ir ļoti interesanti. Tie pierāda, ka matemātika nav kodēta ar vārdiem. Iespējams, ka valodai un matemātikai ir viens un tas pats pamats. Un abas tiek apstrādātas vienā smadzenes daļā. Bet to nav jātulko tikai vārdos. Varbūt valoda un matemātika arī vienlaicīgi attīstas… Un tās pastāv atsevišķi, kad smadzeņu augšanas process ir beidzies!