Sarunvārdnīca

lv Saikļi 3   »   et Sidesõnad 3

96 [deviņdesmit seši]

Saikļi 3

Saikļi 3

96 [üheksakümmend kuus]

Sidesõnad 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es ceļos, līdzko zvana modinātājs. Ma-t-u--- --es k--e -ui ---t-s-------lis--. M- t----- ü--- k--- k-- ä--------- h------- M- t-u-e- ü-e- k-h- k-i ä-a-u-k-l- h-l-s-b- ------------------------------------------- Ma tõusen üles kohe kui äratuskell heliseb. 0
Es jūtos nogurusi, līdzko man jāsāk mācīties. Ma------v-s-----k-he kui õ-p-ma--e--. M- o--- v------ k--- k-- õ----- p---- M- o-e- v-s-n-d k-h- k-i õ-p-m- p-a-. ------------------------------------- Ma olen väsinud kohe kui õppima pean. 0
Es pārtraukšu strādāt, līdzko man būs 60. M- -õpetan---ö----s- --he--ui 6- s-a-. M- l------ t-------- k--- k-- 6- s---- M- l-p-t-n t-ö-a-i-e k-h- k-i 6- s-a-. -------------------------------------- Ma lõpetan töötamise kohe kui 60 saan. 0
Kad Jūs piezvanīsiet? Mill-l--e h-----a-e? M----- t- h--------- M-l-a- t- h-l-s-a-e- -------------------- Millal te helistate? 0
Līdzko man būs acumirklis laika. Kohe--ui mul--- -e----e-a. K--- k-- m-- o- h--- a---- K-h- k-i m-l o- h-t- a-g-. -------------------------- Kohe kui mul on hetk aega. 0
Viņš piezvanīs, līdzko viņam būs nedaudz laika. T----l--t-b-k-he --- t---on -etk -e--. T- h------- k--- k-- t-- o- h--- a---- T- h-l-s-a- k-h- k-i t-l o- h-t- a-g-. -------------------------------------- Ta helistab kohe kui tal on hetk aega. 0
Cik ilgi Jūs strādāsiet? K-i--a----- --ö-ate? K-- k--- t- t------- K-i k-u- t- t-ö-a-e- -------------------- Kui kaua te töötate? 0
Es strādāšu, kamēr varēšu. M- --ö-a- n-- -a----k-ni-s--n. M- t----- n-- k---- k--- s---- M- t-ö-a- n-i k-u-, k-n- s-a-. ------------------------------ Ma töötan nii kaua, kuni saan. 0
Es strādāšu, kamēr vien būšu vesela. M- tö---- --i ka--- ---i -l---te--e. M- t----- n-- k---- k--- o--- t----- M- t-ö-a- n-i k-u-, k-n- o-e- t-r-e- ------------------------------------ Ma töötan nii kaua, kuni olen terve. 0
Viņš guļ gultā tā vietā, lai strādātu. Ta la--b-vo-----s---e -se-el,-et t-ö-ada. T- l---- v----- s---- a------ e- t------- T- l-m-b v-o-i- s-l-e a-e-e-, e- t-ö-a-a- ----------------------------------------- Ta lamab voodis selle asemel, et töötada. 0
Viņa lasa avīzi tā vietā, lai gatavotu ēst. Ta loe- a---e-te-s------seme-- e--s--a t---. T- l--- a------- s---- a------ e- s--- t---- T- l-e- a-a-e-t- s-l-e a-e-e-, e- s-ü- t-h-. -------------------------------------------- Ta loeb ajalehte selle asemel, et süüa teha. 0
Viņš sēž krodziņā tā vietā, lai ietu mājās. Ta---tu- -u-i- sell--a-emel,----koj- m-n-a. T- i---- p---- s---- a------ e- k--- m----- T- i-t-b p-b-s s-l-e a-e-e-, e- k-j- m-n-a- ------------------------------------------- Ta istub pubis selle asemel, et koju minna. 0
Cik es zinu, viņš dzīvo šeit. N-i pa-j---u- -i----ea---e--- ta-s-i-. N-- p---- k-- m--- t---- e--- t- s---- N-i p-l-u k-i m-n- t-a-, e-a- t- s-i-. -------------------------------------- Nii palju kui mina tean, elab ta siin. 0
Cik es zinu, viņa sieva ir slima. N-i-p---u---- m-n--tean, -n ta-na----h--g-. N-- p---- k-- m--- t---- o- t- n---- h----- N-i p-l-u k-i m-n- t-a-, o- t- n-i-e h-i-e- ------------------------------------------- Nii palju kui mina tean, on ta naine haige. 0
Cik es zinu, viņš ir bez darba. Ni- -alj- k---min- t--n--on t- t-ö-u. N-- p---- k-- m--- t---- o- t- t----- N-i p-l-u k-i m-n- t-a-, o- t- t-ö-u- ------------------------------------- Nii palju kui mina tean, on ta töötu. 0
Es aizgulējos, citādi es būtu bijusi laikā. M- mag-----si-s-, -u-d-------in täps----jõ----d. M- m------ s----- m---- o------ t------ j------- M- m-g-s-n s-s-e- m-i-u o-e-s-n t-p-e-t j-u-n-d- ------------------------------------------------ Ma magasin sisse, muidu oleksin täpselt jõudnud. 0
Es nokavēju autobusu, citādi es būtu bijusi laikā. M- --i- -u-s-st m-ha,-m-----olek--n täps-lt--õu-nud. M- j--- b------ m---- m---- o------ t------ j------- M- j-i- b-s-i-t m-h-, m-i-u o-e-s-n t-p-e-t j-u-n-d- ---------------------------------------------------- Ma jäin bussist maha, muidu oleksin täpselt jõudnud. 0
Es neatradu pareizo ceļu, citādi es būtu bijusi laikā. M- -i---id--d teed, ---du o-ek------pse-- ---d-ud. M- e- l------ t---- m---- o------ t------ j------- M- e- l-i-n-d t-e-, m-i-u o-e-s-n t-p-e-t j-u-n-d- -------------------------------------------------- Ma ei leidnud teed, muidu oleksin täpselt jõudnud. 0

Valoda un matemātika

Domāšana un runa iet roku rokā. Tās ietekmē viena otru. Valodnieciskās uzbūve ietekmē mūsu domu uzbūvi. Piemēram, dažām valodām nav nosaukumu cipariem. Runātāji nesaprot ciparu koncepciju. Tātad matemātika un valoda ir savsatpēji saistītas. Gramatiskās un matemātiskās uzbūves bieži vien ir līdzīgas. Daži pētnieki uzskata, ka tās tiek apstrādātas līdzīgi. Tie domā, ka valodas centrs atbild arī par matemātiku. Tas var palīdzēt smadzenēm veikt aprēķinus. Kaut gan pēdējie pētījumi nonākuši pie atšķirīga slēdziena. Tie parāda, ka matemātiku smadzenes apstrādā bez valodas . Pētnieki pētīja trīs vīriešus. Šo pārbaudāmo smadzenes bija ievainotas. Kā rezultātā arī valodu centrs bija bojāts. Vīriešiem bija lielas problēmas ar runāšanu. Tie vairs nevarēja izveidot vienkāršus teikumus. Tāpat arī, tie nesaprata vārdus. Pēc runas pārbaudes, tiem vajadzēja atrisināt matemātiskus uzdevumus. Daži no šiem matemātiskajiem uzdevumiem bija ļoti sarežģīti. Pat tad pārbaudāmie varēja tos atrisināt! Šī pētījuma rezultāti ir ļoti interesanti. Tie pierāda, ka matemātika nav kodēta ar vārdiem. Iespējams, ka valodai un matemātikai ir viens un tas pats pamats. Un abas tiek apstrādātas vienā smadzenes daļā. Bet to nav jātulko tikai vārdos. Varbūt valoda un matemātika arī vienlaicīgi attīstas… Un tās pastāv atsevišķi, kad smadzeņu augšanas process ir beidzies!