Sarunvārdnīca

lv Saikļi 3   »   it Congiunzioni 3

96 [deviņdesmit seši]

Saikļi 3

Saikļi 3

96 [novantasei]

Congiunzioni 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Es ceļos, līdzko zvana modinātājs. M- a----app-na suona la--vegl-a. M- a--- a----- s---- l- s------- M- a-z- a-p-n- s-o-a l- s-e-l-a- -------------------------------- Mi alzo appena suona la sveglia. 0
Es jūtos nogurusi, līdzko man jāsāk mācīties. M--s--nco appe-- i----- a--tu-i-re. M- s----- a----- i----- a s-------- M- s-a-c- a-p-n- i-i-i- a s-u-i-r-. ----------------------------------- Mi stanco appena inizio a studiare. 0
Es pārtraukšu strādāt, līdzko man būs 60. S-e--------a--ra-e--ppe-a-f-c--- --s-ant--nn-. S----- d- l------- a----- f----- s------------ S-e-t- d- l-v-r-r- a-p-n- f-c-i- s-s-a-t-a-n-. ---------------------------------------------- Smetto di lavorare appena faccio sessant’anni. 0
Kad Jūs piezvanīsiet? Q-an----e--fon-? Q----- t-------- Q-a-d- t-l-f-n-? ---------------- Quando telefona? 0
Līdzko man būs acumirklis laika. A---n- h--un m-men-- -i---mpo. A----- h- u- m------ d- t----- A-p-n- h- u- m-m-n-o d- t-m-o- ------------------------------ Appena ho un momento di tempo. 0
Viņš piezvanīs, līdzko viņam būs nedaudz laika. Lu- --le---- a--e-a-ha -n--o’ ----em--. L-- t------- a----- h- u- p-- d- t----- L-i t-l-f-n- a-p-n- h- u- p-’ d- t-m-o- --------------------------------------- Lui telefona appena ha un po’ di tempo. 0
Cik ilgi Jūs strādāsiet? Qua-t---empo--av---rà? Q----- t---- l-------- Q-a-t- t-m-o l-v-r-r-? ---------------------- Quanto tempo lavorerà? 0
Es strādāšu, kamēr varēšu. La--re----i--hé-----ò. L------- f----- p----- L-v-r-r- f-n-h- p-t-ò- ---------------------- Lavorerò finché potrò. 0
Es strādāšu, kamēr vien būšu vesela. La-o-er- fi--h----rò-sa--. L------- f----- s--- s---- L-v-r-r- f-n-h- s-r- s-n-. -------------------------- Lavorerò finché sarò sano. 0
Viņš guļ gultā tā vietā, lai strādātu. St- - ---to----e-- ---l--or---. S-- a l---- i----- d- l-------- S-a a l-t-o i-v-c- d- l-v-r-r-. ------------------------------- Sta a letto invece di lavorare. 0
Viņa lasa avīzi tā vietā, lai gatavotu ēst. L------g---- -i--nale-inv--e-d- cuc---r-. L-- l---- i- g------- i----- d- c-------- L-i l-g-e i- g-o-n-l- i-v-c- d- c-c-n-r-. ----------------------------------------- Lei legge il giornale invece di cucinare. 0
Viņš sēž krodziņā tā vietā, lai ietu mājās. L-i---- -l -a--i--ece-d- a--a-------sa. L-- s-- a- b-- i----- d- a----- a c---- L-i s-a a- b-r i-v-c- d- a-d-r- a c-s-. --------------------------------------- Lui sta al bar invece di andare a casa. 0
Cik es zinu, viņš dzīvo šeit. A---an-- s- -ui ab-ta-qu-. A q----- s- l-- a---- q--- A q-a-t- s- l-i a-i-a q-i- -------------------------- A quanto so lui abita qui. 0
Cik es zinu, viņa sieva ir slima. A---a-t- so-s-a--o--ie è mal--a. A q----- s- s-- m----- è m------ A q-a-t- s- s-a m-g-i- è m-l-t-. -------------------------------- A quanto so sua moglie è malata. 0
Cik es zinu, viņš ir bez darba. A qu--to so lui è------------. A q----- s- l-- è d----------- A q-a-t- s- l-i è d-s-c-u-a-o- ------------------------------ A quanto so lui è disoccupato. 0
Es aizgulējos, citādi es būtu bijusi laikā. Non-m- s-no-sv-gl--to in te-po,------ment- --re- s--------tua--. N-- m- s--- s-------- i- t----- a--------- s---- s---- p-------- N-n m- s-n- s-e-l-a-o i- t-m-o- a-t-i-e-t- s-r-i s-a-o p-n-u-l-. ---------------------------------------------------------------- Non mi sono svegliato in tempo, altrimenti sarei stato puntuale. 0
Es nokavēju autobusu, citādi es būtu bijusi laikā. A--vo--e----l-a----us---l-rime--i-s-re----at- --ntuale. A---- p---- l--------- a--------- s---- s---- p-------- A-e-o p-r-o l-a-t-b-s- a-t-i-e-t- s-r-i s-a-o p-n-u-l-. ------------------------------------------------------- Avevo perso l’autobus, altrimenti sarei stato puntuale. 0
Es neatradu pareizo ceļu, citādi es būtu bijusi laikā. Non-tr---vo--------d-- a-t-ime-ti--are--sta----u--u---. N-- t------ l- s------ a--------- s---- s---- p-------- N-n t-o-a-o l- s-r-d-, a-t-i-e-t- s-r-i s-a-o p-n-u-l-. ------------------------------------------------------- Non trovavo la strada, altrimenti sarei stato puntuale. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valoda un matemātika

Domāšana un runa iet roku rokā. Tās ietekmē viena otru. Valodnieciskās uzbūve ietekmē mūsu domu uzbūvi. Piemēram, dažām valodām nav nosaukumu cipariem. Runātāji nesaprot ciparu koncepciju. Tātad matemātika un valoda ir savsatpēji saistītas. Gramatiskās un matemātiskās uzbūves bieži vien ir līdzīgas. Daži pētnieki uzskata, ka tās tiek apstrādātas līdzīgi. Tie domā, ka valodas centrs atbild arī par matemātiku. Tas var palīdzēt smadzenēm veikt aprēķinus. Kaut gan pēdējie pētījumi nonākuši pie atšķirīga slēdziena. Tie parāda, ka matemātiku smadzenes apstrādā bez valodas . Pētnieki pētīja trīs vīriešus. Šo pārbaudāmo smadzenes bija ievainotas. Kā rezultātā arī valodu centrs bija bojāts. Vīriešiem bija lielas problēmas ar runāšanu. Tie vairs nevarēja izveidot vienkāršus teikumus. Tāpat arī, tie nesaprata vārdus. Pēc runas pārbaudes, tiem vajadzēja atrisināt matemātiskus uzdevumus. Daži no šiem matemātiskajiem uzdevumiem bija ļoti sarežģīti. Pat tad pārbaudāmie varēja tos atrisināt! Šī pētījuma rezultāti ir ļoti interesanti. Tie pierāda, ka matemātika nav kodēta ar vārdiem. Iespējams, ka valodai un matemātikai ir viens un tas pats pamats. Un abas tiek apstrādātas vienā smadzenes daļā. Bet to nav jātulko tikai vārdos. Varbūt valoda un matemātika arī vienlaicīgi attīstas… Un tās pastāv atsevišķi, kad smadzeņu augšanas process ir beidzies!