Sarunvārdnīca

lv Saikļi 3   »   sq Lidhёzat 3

96 [deviņdesmit seši]

Saikļi 3

Saikļi 3

96 [nёntёdhjetёegjashtё]

Lidhёzat 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Es ceļos, līdzko zvana modinātājs. Un- n------ s- b-- z----. Unё ngrihem sa bie zilja. 0
Es jūtos nogurusi, līdzko man jāsāk mācīties. Lo---- s--- m- d---- t- m----. Lodhem sapo mё duhet tё mёsoj. 0
Es pārtraukšu strādāt, līdzko man būs 60. Do p----- s- p------ s- t- m---- 60 v---. Do pushoj sё punuari sa te mbush 60 vjeç. 0
Kad Jūs piezvanīsiet? Ku- d- m----- n- t------? Kur do merrni nё telefon? 0
Līdzko man būs acumirklis laika. Sa t- k-- p-- k---. Sa tё kem pak kohё. 0
Viņš piezvanīs, līdzko viņam būs nedaudz laika. Ai d- t- m---- n- t------ s- t- k--- p-- k---. Ai do tё marrё nё telefon sa tё ketё pak kohё. 0
Cik ilgi Jūs strādāsiet? Sa g---- d- t- p-----? Sa gjatё do tё punoni? 0
Es strādāšu, kamēr varēšu. Do t- p---- s- t- m-----. Do tё punoj sa tё mundem. 0
Es strādāšu, kamēr vien būšu vesela. Do t- p---- p-- a- k--- s- j-- i s----------. Do tё punoj pёr aq kohё sa jam i shёndetshёm. 0
Viņš guļ gultā tā vietā, lai strādātu. Ai r-- n- k------ n- v--- q- t- p-----. Ai rri nё krevat, nё vend qё tё punojё. 0
Viņa lasa avīzi tā vietā, lai gatavotu ēst. Aj- l---- g------- n- v--- q- t- g-----. Ajo lexon gazetёn, nё vend qё tё gatuaj. 0
Viņš sēž krodziņā tā vietā, lai ietu mājās. Ai r-- n- l----- n- v--- q- t- s----- n- s-----. Ai rri nё lokal, nё vend qё tё shkojё nё shtёpi. 0
Cik es zinu, viņš dzīvo šeit. Me a- s- d-- a- b---- k---. Me aq sa di, ai banon kёtu. 0
Cik es zinu, viņa sieva ir slima. Me a- s- d-- g----- e t-- ё---- e s-----. Me aq sa di, gruaja e tij ёshtё e sёmurё. 0
Cik es zinu, viņš ir bez darba. Me a- s- d-- a- ё---- i p-----. Me aq sa di, ai ёshtё i papunё. 0
Es aizgulējos, citādi es būtu bijusi laikā. Mё z--- g----- p--------- d- t- i--- i p-------. Mё zuri gjumi, pёrndryshe do tё isha i pёrpiktё. 0
Es nokavēju autobusu, citādi es būtu bijusi laikā. Hu--- a--------- p--------- d- t- i--- i p-------. Humba autobusin, pёrndryshe do tё isha i pёrpiktё. 0
Es neatradu pareizo ceļu, citādi es būtu bijusi laikā. Nu- e g---- r------ p--------- d- t- i--- i p-------. Nuk e gjeta rrugёn, pёrndryshe do të isha i pёrpiktё. 0

Valoda un matemātika

Domāšana un runa iet roku rokā. Tās ietekmē viena otru. Valodnieciskās uzbūve ietekmē mūsu domu uzbūvi. Piemēram, dažām valodām nav nosaukumu cipariem. Runātāji nesaprot ciparu koncepciju. Tātad matemātika un valoda ir savsatpēji saistītas. Gramatiskās un matemātiskās uzbūves bieži vien ir līdzīgas. Daži pētnieki uzskata, ka tās tiek apstrādātas līdzīgi. Tie domā, ka valodas centrs atbild arī par matemātiku. Tas var palīdzēt smadzenēm veikt aprēķinus. Kaut gan pēdējie pētījumi nonākuši pie atšķirīga slēdziena. Tie parāda, ka matemātiku smadzenes apstrādā bez valodas . Pētnieki pētīja trīs vīriešus. Šo pārbaudāmo smadzenes bija ievainotas. Kā rezultātā arī valodu centrs bija bojāts. Vīriešiem bija lielas problēmas ar runāšanu. Tie vairs nevarēja izveidot vienkāršus teikumus. Tāpat arī, tie nesaprata vārdus. Pēc runas pārbaudes, tiem vajadzēja atrisināt matemātiskus uzdevumus. Daži no šiem matemātiskajiem uzdevumiem bija ļoti sarežģīti. Pat tad pārbaudāmie varēja tos atrisināt! Šī pētījuma rezultāti ir ļoti interesanti. Tie pierāda, ka matemātika nav kodēta ar vārdiem. Iespējams, ka valodai un matemātikai ir viens un tas pats pamats. Un abas tiek apstrādātas vienā smadzenes daļā. Bet to nav jātulko tikai vārdos. Varbūt valoda un matemātika arī vienlaicīgi attīstas… Un tās pastāv atsevišķi, kad smadzeņu augšanas process ir beidzies!