Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   eo Konjunkcioj 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [naŭdek sep]

Konjunkcioj 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. Li e-do-miĝi------kam l------vi--l- --tis -al-it-. L- e--------- k------ l- t--------- e---- ŝ------- L- e-d-r-i-i- k-a-k-m l- t-l-v-d-l- e-t-s ŝ-l-i-a- -------------------------------------------------- Li endormiĝis kvankam la televidilo estis ŝaltita. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. L- --ko--ŭ -----s--van-a--jam -alfrui-. L- a------ r----- k------ j-- m-------- L- a-k-r-ŭ r-s-i- k-a-k-m j-m m-l-r-i-. --------------------------------------- Li ankoraŭ restis kvankam jam malfruis. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. L- -e---nis --an--m----fi-si- re-de--on. L- n- v---- k------ n- f----- r--------- L- n- v-n-s k-a-k-m n- f-k-i- r-n-e-u-n- ---------------------------------------- Li ne venis kvankam ni fiksis rendevuon. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. La--e-ev--ilo--st---ŝ---i----Li -ame- -nd--m--i-. L- t--------- e---- ŝ------- L- t---- e---------- L- t-l-v-d-l- e-t-s ŝ-l-i-a- L- t-m-n e-d-r-i-i-. ------------------------------------------------- La televidilo estis ŝaltita. Li tamen endormiĝis. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. Ja- ma-f----.-Li-tam-- ----ra- res---. J-- m-------- L- t---- a------ r------ J-m m-l-r-i-. L- t-m-n a-k-r-ŭ r-s-i-. -------------------------------------- Jam malfruis. Li tamen ankoraŭ restis. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. Ni --k-i- r-nd-v---.----t-men-n- ---is. N- f----- r--------- L- t---- n- v----- N- f-k-i- r-n-e-u-n- L- t-m-n n- v-n-s- --------------------------------------- Ni fiksis rendevuon. Li tamen ne venis. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. K-a---m--- ne ha--s -t--p--m-si-on, -i-s--ras. K------ l- n- h---- s-------------- l- s------ K-a-k-m l- n- h-v-s s-i-p-r-e-i-o-, l- s-i-a-. ---------------------------------------------- Kvankam li ne havas stirpermesilon, li stiras. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. Kv--kam-l- -o-o-g--t-gas,-l--r-p--e---t---s. K------ l- v--- g-------- l- r----- v------- K-a-k-m l- v-j- g-i-i-a-, l- r-p-d- v-t-r-s- -------------------------------------------- Kvankam la vojo glitigas, li rapide veturas. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. K-a-kam li--bria---l- bi----a-. K------ l- e------ l- b-------- K-a-k-m l- e-r-a-, l- b-c-k-a-. ------------------------------- Kvankam li ebrias, li biciklas. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. Li n--ha-as----rpe-m--i--n- Li t---n -t-r--. L- n- h---- s-------------- L- t---- s------ L- n- h-v-s s-i-p-r-e-i-o-. L- t-m-n s-i-a-. -------------------------------------------- Li ne havas stirpermesilon. Li tamen stiras. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. La--o-o--li-i---------am-- -api-e-v-tu-as. L- v--- g-------- L- t---- r----- v------- L- v-j- g-i-i-a-. L- t-m-n r-p-d- v-t-r-s- ------------------------------------------ La vojo glitigas. Li tamen rapide veturas. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. Li -br-----Li ----n bi-i-l-s. L- e------ L- t---- b-------- L- e-r-a-. L- t-m-n b-c-k-a-. ----------------------------- Li ebrias. Li tamen biciklas. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. Ŝi ne t--vas---bo------an----ŝi s--dis. Ŝ- n- t----- l------ k------ ŝ- s------ Ŝ- n- t-o-a- l-b-r-n k-a-k-m ŝ- s-u-i-. --------------------------------------- Ŝi ne trovas laboron kvankam ŝi studis. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. Ŝi--e-vizi-a- k------t-n--vank-m -i---vas-d-l-roj-. Ŝ- n- v------ k--------- k------ ŝ- h---- d-------- Ŝ- n- v-z-t-s k-r-c-s-o- k-a-k-m ŝ- h-v-s d-l-r-j-. --------------------------------------------------- Ŝi ne vizitas kuraciston kvankam ŝi havas dolorojn. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. Ŝ----eta- aŭto- kv-n-am ŝi ne-h-vas---n--. Ŝ- a----- a---- k------ ŝ- n- h---- m----- Ŝ- a-e-a- a-t-n k-a-k-m ŝ- n- h-v-s m-n-n- ------------------------------------------ Ŝi aĉetas aŭton kvankam ŝi ne havas monon. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. Ŝi st-dis. -i -a-en-ne ---vi- -----o-. Ŝ- s------ Ŝ- t---- n- t----- l------- Ŝ- s-u-i-. Ŝ- t-m-n n- t-o-i- l-b-r-n- -------------------------------------- Ŝi studis. Ŝi tamen ne trovis laboron. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. Ŝi h-vas --loro-n--Ŝ- ----n-ne-----ta- kurac--t--. Ŝ- h---- d-------- Ŝ- t---- n- v------ k---------- Ŝ- h-v-s d-l-r-j-. Ŝ- t-m-n n- v-z-t-s k-r-c-s-o-. -------------------------------------------------- Ŝi havas dolorojn. Ŝi tamen ne vizitas kuraciston. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. Ŝi-ne --v-- -ono-.--i -am----ĉ----------. Ŝ- n- h---- m----- Ŝ- t---- a----- a----- Ŝ- n- h-v-s m-n-n- Ŝ- t-m-n a-e-a- a-t-n- ----------------------------------------- Ŝi ne havas monon. Ŝi tamen aĉetas aŭton. 0

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…