Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   hu Kötőszavak 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [kilencvenhét]

Kötőszavak 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. E------- ----r -----ev-zi- ---v-lt -ap---l-a. E------- h---- a t-------- b- v--- k--------- E-a-u-t- h-b-r a t-l-v-z-ó b- v-l- k-p-s-l-a- --------------------------------------------- Elaludt, habár a televízió be volt kapcsolva. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. Még-maradt- ha--r -á- ------ol-. M-- m------ h---- m-- k--- v---- M-g m-r-d-, h-b-r m-r k-s- v-l-. -------------------------------- Még maradt, habár már késő volt. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. N-- --t-,--abár---g--s-él---. N-- j---- h---- m------------ N-m j-t-, h-b-r m-g-e-z-l-ü-. ----------------------------- Nem jött, habár megbeszéltük. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. A---l--í-i- be ---- kapcs-lva. --ne--ellen-r- -la--dt. A t-------- b- v--- k--------- E---- e------- e------- A t-l-v-z-ó b- v-l- k-p-s-l-a- E-n-k e-l-n-r- e-a-u-t- ------------------------------------------------------ A televízió be volt kapcsolva. Ennek ellenére elaludt. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. M-r-ké-ő--olt.--nnek ell-né-e-m--adt m-g. M-- k--- v---- E---- e------- m----- m--- M-r k-s- v-l-. E-n-k e-l-n-r- m-r-d- m-g- ----------------------------------------- Már késő volt. Ennek ellenére maradt még. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. Me--es---tü-. --ne----l-n--- ne- -ö----l. M------------ E---- e------- n-- j--- e-- M-g-e-z-l-ü-. E-n-k e-l-n-r- n-m j-t- e-. ----------------------------------------- Megbeszéltük. Ennek ellenére nem jött el. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. Á-bár -in----o-o--t----a, ----t--e-e-. Á---- n---- j------------ a---- v----- Á-b-r n-n-s j-g-s-t-á-y-, a-t-t v-z-t- -------------------------------------- Ámbár nincs jogosítványa, autót vezet. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. Holot- -eges -----,-gyor-a--v--e-. H----- j---- a- ú-- g------ v----- H-l-t- j-g-s a- ú-, g-o-s-n v-z-t- ---------------------------------- Holott jeges az út, gyorsan vezet. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. H--ot- -- v-n--úgv----e--kp-ro-i-. H----- b- v-- r----- k------------ H-l-t- b- v-n r-g-a- k-r-k-á-o-i-. ---------------------------------- Holott be van rúgva, kerékpározik. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. N--cs--og---t-án--.-En--k---l--é---ve----a---t. N---- j------------ E---- e------- v---- a----- N-n-s j-g-s-t-á-y-. E-n-k e-l-n-r- v-z-t a-t-t- ----------------------------------------------- Nincs jogosítványa. Ennek ellenére vezet autót. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. Az ú--j--e-.-----k-e----ére-ilye---yo---- v--et. A- ú- j----- E---- e------- i---- g------ v----- A- ú- j-g-s- E-n-k e-l-n-r- i-y-n g-o-s-n v-z-t- ------------------------------------------------ Az út jeges. Ennek ellenére ilyen gyorsan vezet. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. B- v------va. Ennek -------e -e---pár--i-. B- v-- r----- E---- e------- k------------ B- v-n r-g-a- E-n-k e-l-n-r- k-r-k-á-o-i-. ------------------------------------------ Be van rúgva. Ennek ellenére kerékpározik. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. N---t-l-l mag-n-- --l--t, j--l-h-- -gy--e----tanu--. N-- t---- m------ á------ j------- e-------- t------ N-m t-l-l m-g-n-k á-l-s-, j-l-e-e- e-y-t-m-n t-n-l-. ---------------------------------------------------- Nem talál magának állást, jóllehet egyetemen tanult. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. Ne--m-gy ---o--o--o---noh- fáj-alm-i van--k. N-- m--- a- o-------- n--- f-------- v------ N-m m-g- a- o-v-s-o-, n-h- f-j-a-m-i v-n-a-. -------------------------------------------- Nem megy az orvoshoz, noha fájdalmai vannak. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. V----ol---y a--ó-- ---- nin-s--énze. V------ e-- a----- n--- n---- p----- V-s-r-l e-y a-t-t- n-h- n-n-s p-n-e- ------------------------------------ Vásárol egy autót, noha nincs pénze. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. E-y--e-----an--t. E--e---lle-ére --m-t--á- á--á--. E-------- t------ E---- e------- n-- t---- á------ E-y-t-m-n t-n-l-. E-n-k e-l-n-r- n-m t-l-l á-l-s-. -------------------------------------------------- Egyetemen tanult. Ennek ellenére nem talál állást. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. Fá-d-lm---v--nak.--n-e---lle-ére --- -e--------vos-o-. F-------- v------ E---- e------- n-- m--- e- o-------- F-j-a-m-i v-n-a-. E-n-k e-l-n-r- n-m m-g- e- o-v-s-o-. ------------------------------------------------------ Fájdalmai vannak. Ennek ellenére nem megy el orvoshoz. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. N--cs p--z-. -n-e---l-e--re-vás--o--eg- --t--. N---- p----- E---- e------- v------ e-- a----- N-n-s p-n-e- E-n-k e-l-n-r- v-s-r-l e-y a-t-t- ---------------------------------------------- Nincs pénze. Ennek ellenére vásárol egy autót. 0

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…