Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   lt Jungtukai 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [devyniasdešimt septyni]

Jungtukai 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. Jis-užmi----no-- ---e-izor--s buv--įju--tas. J-- u------ n--- t----------- b--- į-------- J-s u-m-g-, n-r- t-l-v-z-r-u- b-v- į-u-g-a-. -------------------------------------------- Jis užmigo, nors televizorius buvo įjungtas. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. Ji--dar pa---i--,-no-- ja- --vo-----. J-- d-- p-------- n--- j-- b--- v---- J-s d-r p-s-l-k-, n-r- j-u b-v- v-l-. ------------------------------------- Jis dar pasiliko, nors jau buvo vėlu. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. Jis-n---ėjo, nor--mes-bu-o-e-sus-t-rę. J-- n------- n--- m-- b----- s-------- J-s n-a-ė-o- n-r- m-s b-v-m- s-s-t-r-. -------------------------------------- Jis neatėjo, nors mes buvome susitarę. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. T-l-v-z-ri---b--o įju-gtas--než--r----/-n--a---nt--o-ji--už-i-o. T----------- b--- į-------- n-------- / n-------- t- j-- u------ T-l-v-z-r-u- b-v- į-u-g-a-, n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j-s u-m-g-. ---------------------------------------------------------------- Televizorius buvo įjungtas, nežiūrint / nepaisant to jis užmigo. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. J-u----- ----,-n--iū-i-t / -----s-nt--o-j-- --r-pa--li--. J-- b--- v---- n-------- / n-------- t- j-- d-- p-------- J-u b-v- v-l-, n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j-s d-r p-s-l-k-. --------------------------------------------------------- Jau buvo vėlu, nežiūrint / nepaisant to jis dar pasiliko. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. (M--)---vo-- -----a-ę,-ne-i-rint ----p-i------o -is ---t-jo. (---- b----- s-------- n-------- / n-------- t- j-- n------- (-e-) b-v-m- s-s-t-r-, n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j-s n-a-ė-o- ------------------------------------------------------------ (Mes) buvome susitarę, nežiūrint / nepaisant to jis neatėjo. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. N--- ji- ---u-i----ru-toj---a---ė--m-- va-ru-j- --tomo-ilį. N--- j-- n----- v--------- p---------- v------- a---------- N-r- j-s n-t-r- v-i-u-t-j- p-ž-m-j-m-, v-i-u-j- a-t-m-b-l-. ----------------------------------------------------------- Nors jis neturi vairuotojo pažymėjimo, vairuoja automobilį. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. No-- -a--ė-y-----idi,--is--aži-oja g-e--ai. N--- g---- y-- s----- j-- v------- g------- N-r- g-t-ė y-a s-i-i- j-s v-ž-u-j- g-e-t-i- ------------------------------------------- Nors gatvė yra slidi, jis važiuoja greitai. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. N-rs -i--y-- gi---s, va-iu-j--d-i-ač--. N--- j-- y-- g------ v------- d-------- N-r- j-s y-a g-r-a-, v-ž-u-j- d-i-a-i-. --------------------------------------- Nors jis yra girtas, važiuoja dviračiu. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. Ji------r---a--u--o-- p-žym-j-------ž--r--t --n-pa-sa----o -i---ai-u--a-auto--bil-. J-- n----- v--------- p---------- n-------- / n-------- t- j-- v------- a---------- J-s n-t-r- v-i-u-t-j- p-ž-m-j-m-, n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j-s v-i-u-j- a-t-m-b-l-. ----------------------------------------------------------------------------------- Jis neturi vairuotojo pažymėjimo, nežiūrint / nepaisant to jis vairuoja automobilį. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. Gat-ė--yra) -l-di, -ežiū-i-- /----a-sa-t to -i- v--iu------e-t-i. G---- (---- s----- n-------- / n-------- t- j-- v------- g------- G-t-ė (-r-) s-i-i- n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j-s v-ž-u-j- g-e-t-i- ----------------------------------------------------------------- Gatvė (yra) slidi, nežiūrint / nepaisant to jis važiuoja greitai. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. J-s (-r-- gi-t-s--než--rin- / n-p-is--t -o j-s -až-u----d-irač-u. J-- (---- g------ n-------- / n-------- t- j-- v------- d-------- J-s (-r-) g-r-a-, n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j-s v-ž-u-j- d-i-a-i-. ----------------------------------------------------------------- Jis (yra) girtas, nežiūrint / nepaisant to jis važiuoja dviračiu. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. J--n-rand- darbo,-n-r- t--i-di---m-. J- n------ d----- n--- t--- d------- J- n-r-n-a d-r-o- n-r- t-r- d-p-o-ą- ------------------------------------ Ji neranda darbo, nors turi diplomą. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. J- -ein- p-s ---yto-ą-------ja- sk-uda. J- n---- p-- g-------- n--- j-- s------ J- n-i-a p-s g-d-t-j-, n-r- j-i s-a-d-. --------------------------------------- Ji neina pas gydytoją, nors jai skauda. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. Ji-per-- -uto--b-lį- nors n------pinigų. J- p---- a---------- n--- n----- p------ J- p-r-a a-t-m-b-l-, n-r- n-t-r- p-n-g-. ---------------------------------------- Ji perka automobilį, nors neturi pinigų. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. Ji-------i-l---, -e---r-n- - -----sa-- t- j- ------a dar-o. J- t--- d------- n-------- / n-------- t- j- n------ d----- J- t-r- d-p-o-ą- n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j- n-r-n-a d-r-o- ----------------------------------------------------------- Ji turi diplomą, nežiūrint / nepaisant to ji neranda darbo. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. Ja- ska---, nežiūr-n- / ne---sa-t t- ji-n-in--p----ydy-o-ą. J-- s------ n-------- / n-------- t- j- n---- p-- g-------- J-i s-a-d-, n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j- n-i-a p-s g-d-t-j-. ----------------------------------------------------------- Jai skauda, nežiūrint / nepaisant to ji neina pas gydytoją. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. Ji-ne-uri -i-i-ų, n-ži-ri---/--ep--s-nt to ji p--k- a--om-bi-į. J- n----- p------ n-------- / n-------- t- j- p---- a---------- J- n-t-r- p-n-g-, n-ž-ū-i-t / n-p-i-a-t t- j- p-r-a a-t-m-b-l-. --------------------------------------------------------------- Ji neturi pinigų, nežiūrint / nepaisant to ji perka automobilį. 0

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…