Sarunvārdnīca

lv Ģenitīvs   »   hu Birtokos eset

99 [deviņdesmit deviņi]

Ģenitīvs

Ģenitīvs

99 [kilencvenkilenc]

Birtokos eset

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
manas draudzenes kaķis a -a-á---m --cs-ája a b------- m------- a b-r-t-ő- m-c-k-j- ------------------- a barátnőm macskája 0
mana drauga suns a-ba--t---ku--ája a b------ k------ a b-r-t-m k-t-á-a ----------------- a barátom kutyája 0
manu bērnu rotaļlietas a g--rme-e-m j---k-i a g--------- j------ a g-e-m-k-i- j-t-k-i -------------------- a gyermekeim játékai 0
Tas ir mana kolēģa mētelis. Ez a-k-l--gám-ka---ja. E- a k------- k------- E- a k-l-é-á- k-b-t-a- ---------------------- Ez a kollégám kabátja. 0
Tā ir manas kolēģes mašīna. E- a ---l----őm---t---. E- a k--------- a------ E- a k-l-é-a-ő- a-t-j-. ----------------------- Ez a kolléganőm autója. 0
Tas ir manu kolēģu darbs. E--a-ko-l-gá----unká-a. E- a k-------- m------- E- a k-l-é-á-m m-n-á-a- ----------------------- Ez a kollégáim munkája. 0
Krekla poga ir notrūkusi. Az -ng -------l-e--t-. A- i-- g----- l------- A- i-g g-m-j- l-e-e-t- ---------------------- Az ing gombja leesett. 0
Garāžas atslēga ir pazudusi. A-g-rázs--u-c-a---ve-z--t. A g----- k----- e--------- A g-r-z- k-l-s- e-v-s-e-t- -------------------------- A garázs kulcsa elveszett. 0
Vadītāja dators ir saplīsis. A -ő----szá-í-ó-é-- -lrom----. A f---- s---------- e--------- A f-n-k s-á-í-ó-é-e e-r-m-o-t- ------------------------------ A főnök számítógépe elromlott. 0
Kas ir meitenes vecāki? Kik a-lá-- -zül--? K-- a l--- s------ K-k a l-n- s-ü-e-? ------------------ Kik a lány szülei? 0
Kā es varu nokļūt līdz viņas vecāku mājām? H--ya- --t-- el---sz--ei h-z--o-? H----- j---- e- a s----- h------- H-g-a- j-t-k e- a s-ü-e- h-z-h-z- --------------------------------- Hogyan jutok el a szülei házához? 0
Māja ir ielas galā. A ház az----a vé--- á--. A h-- a- u--- v---- á--- A h-z a- u-c- v-g-n á-l- ------------------------ A ház az utca végén áll. 0
Kā sauc Šveices galvaspilsētu? H-gy---v-á---vájc-f-vá-o-át? H--- h----- S---- f--------- H-g- h-v-á- S-á-c f-v-r-s-t- ---------------------------- Hogy hívják Svájc fővárosát? 0
Kāds ir grāmatas nosaukums? Mi ---önyv-----? M- a k---- c---- M- a k-n-v c-m-? ---------------- Mi a könyv címe? 0
Kā sauc kaimiņu bērnus? H--y -í---k a sz-ms-éd-----e----i-? H--- h----- a s--------- g--------- H-g- h-v-á- a s-o-s-é-o- g-e-e-e-t- ----------------------------------- Hogy hívják a szomszédok gyerekeit? 0
Kad bērniem ir brīvdienas? M-kor------ g------e--ek---n--ási--z--e-ük? M---- v-- a g----------- t------- s-------- M-k-r v-n a g-e-m-k-k-e- t-n-t-s- s-ü-e-ü-? ------------------------------------------- Mikor van a gyermekeknek tanítási szünetük? 0
Kad ārstam ir pieņemšana? M-k-- v---r---e--si i-e---a- --v--n--? M---- v-- r-------- i---- a- o-------- M-k-r v-n r-n-e-é-i i-e-e a- o-v-s-a-? -------------------------------------- Mikor van rendelési ideje az orvosnak? 0
Kad muzejs ir atvērts? Mi--r---n a -y----t-r-á---id----a --zeu---k? M---- v-- a n------------ i---- a m--------- M-k-r v-n a n-i-v-t-r-á-i i-e-e a m-z-u-n-k- -------------------------------------------- Mikor van a nyitvatartási ideje a múzeumnak? 0

Labāka koncentrēšanās = labāka mācīšanās

Mācoties mums nepieciešams koncentrēties. Visai mūsu uzmanībai jābūt vērstai uz vienu lietu. Spēja koncentrēties nav iedzimta. Vispirms mums jāmācas kā koncentrēties. Parasti tas tiek apgūts bērnudārzā vai skolā. Bērni, sešu gadu vecumā, var noturēt uzmanību kādas 15 minūtes. Četrpadsmit gadīgs pusaudzis to var noturēt jau divas reizes ilgāk. Pieauguša cilvēka koncentrēšanās ilgst aptuveni 45 minūtes. Pēc noteikta laika koncentrēšanās spējas sarūk. Pēc tam, tie kuri mācas, zaudē interesi materiālā. Viņi var arī būt noguruši vai pakļauti stresam. Kā rezultātā, mācīšanās kļūst arvien sarežģītāka. Kā arī atmiņa nevar paturēt prātā materiālu. Lai gan, cilvēks var uzlabot savas koncentrēšanās spējas. Ir svarīgi pirms mācībām kārtīgi izgulēties. Noguris cilvēks nevar noturēt savu uzmanību uz ilgu laiku. Mūsu smadzenes pieļauj vairāk kļūdu, kad mēs esam noguruši. Tāpat arī emocijas ietekmē mūsu koncentrēšanos. Lai varētu efektīvāk mācīties, cilvēkam vajadzētu būt neitrālam garastāvoklim. Māčīšanās procesam traucē pārāk daudz pozitīvu vai negatīvu emociju. Protams, ne vienmēr var kontrolēt savas emocijas. Bet, Jūs variet pamēģināt, mācīšanās laikā tās ignorēt. Ja cilvēks vēlas koncentrēties, viņam jābūt motivētam. Mācoties mums vienmēr vajag paturēt galvā mērķi. Tikai tad mūsu smadzenes ir gatavas koncentrēties. Labai koncentrācijai svarīga ir arī mierīga vide. Un: Jums mācoties būtu vēlams dzert daudz ūdeni; tas palīdz palikt nomodā. Cilvēks, kurš spēs visu šo paturēt prātā, noteikti varēs ilgi koncentrēties.