Sarunvārdnīca

lv Apstākļa vārdi   »   bg Наречия

100 [simts]

Apstākļa vārdi

Apstākļa vārdi

100 [сто]

100 [sto]

Наречия

[Narechiya]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
jau reiz – vēl nekad в--е---ощ--не в--- – о-- н- в-ч- – о-е н- ------------- вече – още не 0
vech--–--s-ch- ne v---- – o----- n- v-c-e – o-h-h- n- ----------------- veche – oshche ne
Vai Jūs jau kādreiz esat bijis Berlīnē? Бил--л- -те -е-е ----рл--? Б--- л- с-- в--- в Б------ Б-л- л- с-е в-ч- в Б-р-и-? -------------------------- Били ли сте вече в Берлин? 0
Bi-- l- s-e----he-v --rl-n? B--- l- s-- v---- v B------ B-l- l- s-e v-c-e v B-r-i-? --------------------------- Bili li ste veche v Berlin?
Nē, vēl nekad. Н-,---- не. Н-- о-- н-- Н-, о-е н-. ----------- Не, още не. 0
N-,---h-h- -e. N-- o----- n-- N-, o-h-h- n-. -------------- Ne, oshche ne.
kāds – neviens н-к-- –---к-й н---- – н---- н-к-й – н-к-й ------------- някой – никой 0
n-ak-y-– nik-y n----- – n---- n-a-o- – n-k-y -------------- nyakoy – nikoy
Vai Jūs te kādu pazīstat? П--нават- -и--якого ---? П-------- л- н----- т--- П-з-а-а-е л- н-к-г- т-к- ------------------------ Познавате ли някого тук? 0
Poz--v-t---i --a--go tu-? P-------- l- n------ t--- P-z-a-a-e l- n-a-o-o t-k- ------------------------- Poznavate li nyakogo tuk?
Nē, es te nevienu nepazīstu. Не,-н- п-зн-вам -икого т--. Н-- н- п------- н----- т--- Н-, н- п-з-а-а- н-к-г- т-к- --------------------------- Не, не познавам никого тук. 0
Ne- ne po----a- ni-ogo t-k. N-- n- p------- n----- t--- N-, n- p-z-a-a- n-k-g- t-k- --------------------------- Ne, ne poznavam nikogo tuk.
vēl – vairs ne още --няма о-- – н--- о-е – н-м- ---------- още – няма 0
o--c-- –-nya-a o----- – n---- o-h-h- – n-a-a -------------- oshche – nyama
Vai Jūs te vēl ilgi paliksiet? Щ- ос----те -- -ще-дълг- тук? Щ- о------- л- о-- д---- т--- Щ- о-т-н-т- л- о-е д-л-о т-к- ----------------------------- Ще останете ли още дълго тук? 0
S--h- os-----e ---o-hche---lg- tu-? S---- o------- l- o----- d---- t--- S-c-e o-t-n-t- l- o-h-h- d-l-o t-k- ----------------------------------- Shche ostanete li oshche dylgo tuk?
Nē, es te vairs ilgi nepalikšu. Не, ---- да-о-тана д-лг-----. Н-- н--- д- о----- д---- т--- Н-, н-м- д- о-т-н- д-л-о т-к- ----------------------------- Не, няма да остана дълго тук. 0
N-----am- da--s---- --l-o -u-. N-- n---- d- o----- d---- t--- N-, n-a-a d- o-t-n- d-l-o t-k- ------------------------------ Ne, nyama da ostana dylgo tuk.
vēl kaut ko – neko vairs о-е -ещ--–----- --ве-е о-- н--- – н--- п----- о-е н-щ- – н-щ- п-в-ч- ---------------------- още нещо – нищо повече 0
o--c-- nesh-h--- nis-ch- ---e--e o----- n------ – n------ p------ o-h-h- n-s-c-o – n-s-c-o p-v-c-e -------------------------------- oshche neshcho – nishcho poveche
Vai jūs vēlaties vēl kaut ko dzert? Же-ае---л---щ---ещо--а-пиене? Ж------ л- о-- н--- з- п----- Ж-л-е-е л- о-е н-щ- з- п-е-е- ----------------------------- Желаете ли още нещо за пиене? 0
Z-e-a--e li---hc-e-n-s---o-za p-ene? Z------- l- o----- n------ z- p----- Z-e-a-t- l- o-h-h- n-s-c-o z- p-e-e- ------------------------------------ Zhelaete li oshche neshcho za piene?
Nē, es vairs neko nevēlos. Не- -е--елая----------ч-. Н-- н- ж---- н--- п------ Н-, н- ж-л-я н-щ- п-в-ч-. ------------------------- Не, не желая нищо повече. 0
Ne---- z--la---n-shc-- p--ec-e. N-- n- z------ n------ p------- N-, n- z-e-a-a n-s-c-o p-v-c-e- ------------------------------- Ne, ne zhelaya nishcho poveche.
jau kaut ko – vēl neko в-ч- --що----ще-ни-о в--- н--- – о-- н--- в-ч- н-щ- – о-е н-щ- -------------------- вече нещо – още нищо 0
v-c-- ne-h-ho-– -s-c-e -i-hc-o v---- n------ – o----- n------ v-c-e n-s-c-o – o-h-h- n-s-c-o ------------------------------ veche neshcho – oshche nishcho
Vai Jūs jau kaut ko esat ēdis? Яд-х-- ли -ече--е--? Я----- л- в--- н---- Я-о-т- л- в-ч- н-щ-? -------------------- Ядохте ли вече нещо? 0
Yad--ht---- v-c-- nes---o? Y------- l- v---- n------- Y-d-k-t- l- v-c-e n-s-c-o- -------------------------- Yadokhte li veche neshcho?
Nē, es vēl neko neesmu ēdis. Н-,-още--и-- -е с---я-. Н-- о-- н--- н- с-- я-- Н-, о-е н-щ- н- с-м я-. ----------------------- Не, още нищо не съм ял. 0
N----s--he--is-ch--ne -y---a-. N-- o----- n------ n- s-- y--- N-, o-h-h- n-s-c-o n- s-m y-l- ------------------------------ Ne, oshche nishcho ne sym yal.
vēl kāds – vairs neviens о---ня--- ----к-----ве-е о-- н---- – н---- п----- о-е н-к-й – н-к-й п-в-ч- ------------------------ още някой – никой повече 0
o---he--yakoy - ni-o- p-----e o----- n----- – n---- p------ o-h-h- n-a-o- – n-k-y p-v-c-e ----------------------------- oshche nyakoy – nikoy poveche
Vai vēl kāds vēlas kafiju? Ж-л-- -- о-е--я-о- ----? Ж---- л- о-- н---- к---- Ж-л-е л- о-е н-к-й к-ф-? ------------------------ Желае ли още някой кафе? 0
Zhe-a---i--s-che -ya--y -a-e? Z----- l- o----- n----- k---- Z-e-a- l- o-h-h- n-a-o- k-f-? ----------------------------- Zhelae li oshche nyakoy kafe?
Nē, vairs neviens. Не- --к-й. Н-- н----- Н-, н-к-й- ---------- Не, никой. 0
N-, n----. N-- n----- N-, n-k-y- ---------- Ne, nikoy.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Arābu valoda

Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda. Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā. Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis. Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas. Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ. Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā. No turienes tā ir izplatījusies tālāk. Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas. Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti. Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk. Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru. Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas. Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā. Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār. To var atrast tikai pierakstītā veidā. Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos. Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi. Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām. Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām. Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi. Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu. Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās. Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša. To pieraksta no labās puses uz kreiso. Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša. Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās. To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai. Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…