Sarunvārdnīca

lv Apstākļa vārdi   »   ja 副詞

100 [simts]

Apstākļa vārdi

Apstākļa vārdi

100 [百]

100 [Hyaku]

副詞

[fukushi]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   
latviešu japāņu Spēlēt Vairāk
jau reiz – vēl nekad すでに―まだ~していない すでに―まだ~していない 0
su---- ― m--- - s---- i--isudeni ― mada - shite inai
Vai Jūs jau kādreiz esat bijis Berlīnē? ベルリンに 行った ことは あります か ? ベルリンに 行った ことは あります か ? 0
be----- n- i--- k--- w- a------ k-?berurin ni itta koto wa arimasu ka?
Nē, vēl nekad. いいえ 、 まだ ありません 。 いいえ 、 まだ ありません 。 0
Īe- m--- a-------.Īe, mada arimasen.
kāds – neviens 誰か―誰も 誰か―誰も 0
da---- ― d--- modareka ― dare mo
Vai Jūs te kādu pazīstat? 誰か ここで 知っている 人は います か ? 誰か ここで 知っている 人は います か ? 0
da-- k- k--- d- s----- i-- h--- w- i---- k-?dare ka koko de shitte iru hito wa imasu ka?
Nē, es te nevienu nepazīstu. いいえ 、 ここでは 誰も 知りません 。 いいえ 、 ここでは 誰も 知りません 。 0
Īe- k----- w- d--- m- s---------.Īe, kokode wa dare mo shirimasen.
vēl – vairs ne まだ―もう~ない まだ―もう~ない 0
ma-- ― m- - n-imada ― mō - nai
Vai Jūs te vēl ilgi paliksiet? まだ しばらく ここに います か ? まだ しばらく ここに います か ? 0
ma-- s-------- k--- n- i---- k-?mada shibaraku koko ni imasu ka?
Nē, es te vairs ilgi nepalikšu. いいえ 、 もう 長くは いません 。 いいえ 、 もう 長くは いません 。 0
Īe- m- n----- w- i-----.Īe, mō nagaku wa imasen.
vēl kaut ko – neko vairs 何か他に、もう何も 何か他に、もう何も 0
na-- k- h--- n-- m- n--- monani ka hoka ni, mō nani mo
Vai jūs vēlaties vēl kaut ko dzert? まだ 何か お飲みに なります か ? まだ 何か お飲みに なります か ? 0
ma-- n----- o n--- n- n------- k-?mada nanika o nomi ni narimasu ka?
Nē, es vairs neko nevēlos. いいえ 、 もう 何も 要りません 。 いいえ 、 もう 何も 要りません 。 0
Īe- m- n--- m- i-------.Īe, mō nani mo irimasen.
jau kaut ko – vēl neko もう何かーまだ何も もう何かーまだ何も 0
mō n--- k- ̄ m--- n--- momō nani ka ̄ mada nani mo
Vai Jūs jau kaut ko esat ēdis? もう 何か 食べました か ? もう 何か 食べました か ? 0
mō n--- k- t---------- k-?mō nani ka tabemashita ka?
Nē, es vēl neko neesmu ēdis. いいえ 、 まだ 何も 食べて いません 。 いいえ 、 まだ 何も 食べて いません 。 0
Īe- m--- n--- m- t----- i-----.Īe, mada nani mo tabete imasen.
vēl kāds – vairs neviens 誰か―誰も~ない 誰か―誰も~ない 0
da---- ― d--- m- - n-idareka ― dare mo - nai
Vai vēl kāds vēlas kafiju? まだ 誰か コーヒーの いる方は います か ? まだ 誰か コーヒーの いる方は います か ? 0
ma-- d--- k- k--- n- i-- k--- w- i---- k-?mada dare ka kōhī no iru kata wa imasu ka?
Nē, vairs neviens. いいえ 、 誰も いません 。 いいえ 、 誰も いません 。 0
Īe- d--- m- i-----.Īe, dare mo imasen.

Arābu valoda

Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda. Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā. Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis. Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas. Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ. Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā. No turienes tā ir izplatījusies tālāk. Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas. Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti. Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk. Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru. Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas. Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā. Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār. To var atrast tikai pierakstītā veidā. Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos. Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi. Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām. Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām. Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi. Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu. Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās. Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša. To pieraksta no labās puses uz kreiso. Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša. Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās. To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai. Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…