Sarunvārdnīca

lv Apstākļa vārdi   »   uk Прислівники

100 [simts]

Apstākļa vārdi

Apstākļa vārdi

100 [сто]

100 [sto]

Прислівники

[Pryslivnyky]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
jau reiz – vēl nekad в-е -д-н р---–-щ---ік--и в-- о--- р-- – щ- н----- в-е о-и- р-з – щ- н-к-л- ------------------------ вже один раз – ще ніколи 0
v--e---y---az-–------ niko-y v--- o--- r-- – s---- n----- v-h- o-y- r-z – s-c-e n-k-l- ---------------------------- vzhe odyn raz – shche nikoly
Vai Jūs jau kādreiz esat bijis Berlīnē? В- в-- -ул- - -е--іні? В- в-- б--- в Б------- В- в-е б-л- в Б-р-і-і- ---------------------- Ви вже були в Берліні? 0
V- vzhe b--y-v ---li-i? V- v--- b--- v B------- V- v-h- b-l- v B-r-i-i- ----------------------- Vy vzhe buly v Berlini?
Nē, vēl nekad. Н-, ---нік-л-. Н-- щ- н------ Н-, щ- н-к-л-. -------------- Ні, ще ніколи. 0
N------h- -i-oly. N-- s---- n------ N-, s-c-e n-k-l-. ----------------- Ni, shche nikoly.
kāds – neviens Хто-н--у-ь --ні--о Х--------- – н---- Х-о-н-б-д- – н-х-о ------------------ Хто-небудь – ніхто 0
K-to-nebud- ---i-hto K---------- – n----- K-t---e-u-ʹ – n-k-t- -------------------- Khto-nebudʹ – nikhto
Vai Jūs te kādu pazīstat? В--зн---- ту- --го--е--дь? В- з----- т-- к----------- В- з-а-т- т-т к-г---е-у-ь- -------------------------- Ви знаєте тут кого-небудь? 0
Vy z-a-e-e-tu--k-ho--ebudʹ? V- z------ t-- k----------- V- z-a-e-e t-t k-h---e-u-ʹ- --------------------------- Vy znayete tut koho-nebudʹ?
Nē, es te nevienu nepazīstu. Ні,---н--зн-ю-т-т н----о. Н-- я н- з--- т-- н------ Н-, я н- з-а- т-т н-к-г-. ------------------------- Ні, я не знаю тут нікого. 0
Ni, -a--e---a-u -ut-n-k-ho. N-- y- n- z---- t-- n------ N-, y- n- z-a-u t-t n-k-h-. --------------------------- Ni, ya ne znayu tut nikoho.
vēl – vairs ne ще –--і-ь----і щ- – б----- н- щ- – б-л-ш- н- -------------- ще – більше ні 0
sh-he --b--ʹ-h---i s---- – b------ n- s-c-e – b-l-s-e n- ------------------ shche – bilʹshe ni
Vai Jūs te vēl ilgi paliksiet? Ви--у- щ- на---го -а----є--с-? В- т-- щ- н------ з----------- В- т-т щ- н-д-в-о з-л-ш-є-е-я- ------------------------------ Ви тут ще надовго залишаєтеся? 0
Vy tut s-c-e ---ovho-zal--haye-----? V- t-- s---- n------ z-------------- V- t-t s-c-e n-d-v-o z-l-s-a-e-e-y-? ------------------------------------ Vy tut shche nadovho zalyshayetesya?
Nē, es te vairs ilgi nepalikšu. Ні,----алишаю-я---н-д----. Н-- я з-------- н--------- Н-, я з-л-ш-ю-я н-н-д-в-о- -------------------------- Ні, я залишаюся ненадовго. 0
Ni---a-z---sh---s-a -ena-o-ho. N-- y- z----------- n--------- N-, y- z-l-s-a-u-y- n-n-d-v-o- ------------------------------ Ni, ya zalyshayusya nenadovho.
vēl kaut ko – neko vairs щ- щ--ь – --л--е-ні-о-о щ- щ--- – б----- н----- щ- щ-с- – б-л-ш- н-ч-г- ----------------------- ще щось – більше нічого 0
sh-----h-h--ʹ --b-l-she-nich-ho s---- s------ – b------ n------ s-c-e s-c-o-ʹ – b-l-s-e n-c-o-o ------------------------------- shche shchosʹ – bilʹshe nichoho
Vai jūs vēlaties vēl kaut ko dzert? Хо-е-е----що-- в----и? Х----- щ- щ--- в------ Х-ч-т- щ- щ-с- в-п-т-? ---------------------- Хочете ще щось випити? 0
Khoc--t-----h- shcho-ʹ----y-y? K------- s---- s------ v------ K-o-h-t- s-c-e s-c-o-ʹ v-p-t-? ------------------------------ Khochete shche shchosʹ vypyty?
Nē, es vairs neko nevēlos. Н-, ---е-х-чу бі-ьш- н---го. Н-- я н- х--- б----- н------ Н-, я н- х-ч- б-л-ш- н-ч-г-. ---------------------------- Ні, я не хочу більше нічого. 0
Ni- -a ---khoc-u --lʹshe-n-c--h-. N-- y- n- k----- b------ n------- N-, y- n- k-o-h- b-l-s-e n-c-o-o- --------------------------------- Ni, ya ne khochu bilʹshe nichoho.
jau kaut ko – vēl neko в-е----ь---щ- ---о-о в-- щ--- – щ- н----- в-е щ-с- – щ- н-ч-г- -------------------- вже щось – ще нічого 0
vz-e--h--osʹ –---c-e ------o v--- s------ – s---- n------ v-h- s-c-o-ʹ – s-c-e n-c-o-o ---------------------------- vzhe shchosʹ – shche nichoho
Vai Jūs jau kaut ko esat ēdis? Ви вж- щось -’-ли? В- в-- щ--- з----- В- в-е щ-с- з-ї-и- ------------------ Ви вже щось з’їли? 0
Vy-vz-e -hc-osʹ-z---l-? V- v--- s------ z------ V- v-h- s-c-o-ʹ z-i-l-? ----------------------- Vy vzhe shchosʹ zʺïly?
Nē, es vēl neko neesmu ēdis. Ні- --щ--нічого н--їв /-їл-. Н-- я щ- н----- н- ї- / ї--- Н-, я щ- н-ч-г- н- ї- / ї-а- ---------------------------- Ні, я ще нічого не їв / їла. 0
Ni--y--s---e -ic---o n- --- - ïla. N-- y- s---- n------ n- i-- / i---- N-, y- s-c-e n-c-o-o n- i-v / i-l-. ----------------------------------- Ni, ya shche nichoho ne ïv / ïla.
vēl kāds – vairs neviens щ- хт--не-удь --б-л-ше-ніх-о щ- х--------- – б----- н---- щ- х-о-н-б-д- – б-л-ш- н-х-о ---------------------------- ще хто-небудь – більше ніхто 0
shc---kh-o-n--udʹ – bil-she n---to s---- k---------- – b------ n----- s-c-e k-t---e-u-ʹ – b-l-s-e n-k-t- ---------------------------------- shche khto-nebudʹ – bilʹshe nikhto
Vai vēl kāds vēlas kafiju? Б-жає ще -то-н--удь--ави? Б---- щ- х--------- к---- Б-ж-є щ- х-о-н-б-д- к-в-? ------------------------- Бажає ще хто-небудь кави? 0
B----ye -h-he---to--e-udʹ -a--? B------ s---- k---------- k---- B-z-a-e s-c-e k-t---e-u-ʹ k-v-? ------------------------------- Bazhaye shche khto-nebudʹ kavy?
Nē, vairs neviens. Ні--бі-ь-- --х-о. Н-- б----- н----- Н-, б-л-ш- н-х-о- ----------------- Ні, більше ніхто. 0
N-, b-l--he -ikht-. N-- b------ n------ N-, b-l-s-e n-k-t-. ------------------- Ni, bilʹshe nikhto.

Arābu valoda

Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda. Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā. Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis. Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas. Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ. Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā. No turienes tā ir izplatījusies tālāk. Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas. Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti. Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk. Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru. Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas. Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā. Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār. To var atrast tikai pierakstītā veidā. Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos. Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi. Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām. Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām. Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi. Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu. Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās. Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša. To pieraksta no labās puses uz kreiso. Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša. Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās. To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai. Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…