latviešu » ķīniešu   Pagātne 3


83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

-

83 [八十三]
83 [Bāshísān]

过去时 3
guòqù shí 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

-

83 [八十三]
83 [Bāshísān]

过去时 3
guòqù shí 3

Noklikšķiniet, lai redzētu tekstu:   
latviešu中文
piezvanīt 通电------
t--- d------ (d- d------)
Es runāju pa telefonu. 我打-----
w- d---- d--------.
Es runāju pa telefonu visu laiku. 我一-------
W- y---- z-- d- d--------.
   
jautāt 提问-------
T- w----- w-- w----- w-n
Es jautāju. 我问---
w- w-------.
Es vienmēr jautāju. 我以-------
W- y----- j-------- w-- w----.
   
stāstīt 讲述-----------
J-------- m------- g----- s---- x---ù
Es stāstīju. 我说---
w- s--------.
Es izstāstīju visu stāstu. 我把---------
W- b- z------ s------ d-- s--------.
   
mācīties 学习
X---í
Es mācījos. 我学----
w- x---------.
Es mācījos visu vakaru. 我学-------
W- x------ z------ w-------.
   
strādāt 工作
G-----ò
Es strādāju. 我工---
w- g--------.
Es strādāju visu dienu. 我工------
W- g-------- y- z---- t---.
   
ēst 吃饭
C----n
Es paēdu. 我吃---
w- c-------.
Es apēdu visu ēdienu. 我把---------
W- b- q----- f----- d-- c-- g------.
   

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju.

Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.