Guia de conversação

pt Passado 1   »   kn ಭೂತಕಾಲ ೧

81 [oitenta e um]

Passado 1

Passado 1

೮೧ [ಎಂಬತ್ತೊಂದು]

81 [Embattondu]

ಭೂತಕಾಲ ೧

[bhūtakāla -1.]

Escolha como deseja ver a tradução:   
Português (PT) Canarim Tocar mais
escrever ಬರ--ು-ು--. ಬ--------- ಬ-ೆ-ು-ು-ು- ---------- ಬರೆಯುವುದು. 0
B-reyu-u-u. B---------- B-r-y-v-d-. ----------- Bareyuvudu.
Ele escreveu uma carta. ಅ--- ಒಂದ- ಪ--ರವ--ನ--ಬ-ೆ---್ದ. ಅ--- ಒ--- ಪ-------- ಬ-------- ಅ-ನ- ಒ-ದ- ಪ-್-ವ-್-ು ಬ-ೆ-ಿ-್-. ----------------------------- ಅವನು ಒಂದು ಪತ್ರವನ್ನು ಬರೆದಿದ್ದ. 0
Avanu on-u pat--va-n---are-i-da. A---- o--- p--------- b--------- A-a-u o-d- p-t-a-a-n- b-r-d-d-a- -------------------------------- Avanu ondu patravannu baredidda.
E ela escreveu um postal. ಮತ್-- --ಳು----ು-ಕಾ-ದ-ನ-ನ---ರೆ-ಿ--ದ-ು ಮ---- ಅ--- ಒ--- ಕ-------- ಬ--------- ಮ-್-ು ಅ-ಳ- ಒ-ದ- ಕ-ಗ-ವ-್-ು ಬ-ೆ-ಿ-್-ಳ- ------------------------------------ ಮತ್ತು ಅವಳು ಒಂದು ಕಾಗದವನ್ನು ಬರೆದಿದ್ದಳು 0
Ma-t- a-aḷ------ kāg-da-a--u--a-e--dda-u M---- a---- o--- k---------- b---------- M-t-u a-a-u o-d- k-g-d-v-n-u b-r-d-d-a-u ---------------------------------------- Mattu avaḷu ondu kāgadavannu barediddaḷu
ler ಓದುವ---. ಓ------- ಓ-ು-ು-ು- -------- ಓದುವುದು. 0
ōd-vud-. ō------- ō-u-u-u- -------- ōduvudu.
Ele leu uma revista. ಅ--ು--ಂದ--ನ--ತ----ಕ---ನ- ಓದಿ--ದ. ಅ--- ಒ--- ನ------------- ಓ------ ಅ-ನ- ಒ-ದ- ನ-ಯ-ಕ-ಲ-ಕ-ನ-ನ- ಓ-ಿ-್-. -------------------------------- ಅವನು ಒಂದು ನಿಯತಕಾಲಿಕವನ್ನು ಓದಿದ್ದ. 0
Avan--on-u---ya-akā---av---u --idda. A---- o--- n---------------- ō------ A-a-u o-d- n-y-t-k-l-k-v-n-u ō-i-d-. ------------------------------------ Avanu ondu niyatakālikavannu ōdidda.
E ela leu um livro. ಅ-ಳು-ಒಂ-ು -ು-್--ವ---ು-ಓದ--್ದ--. ಅ--- ಒ--- ಪ---------- ಓ-------- ಅ-ಳ- ಒ-ದ- ಪ-ಸ-ತ-ವ-್-ು ಓ-ಿ-್-ಳ-. ------------------------------- ಅವಳು ಒಂದು ಪುಸ್ತಕವನ್ನು ಓದಿದ್ದಳು. 0
Avaḷ- on---pust-ka---nu-ōdidd--u. A---- o--- p----------- ō-------- A-a-u o-d- p-s-a-a-a-n- ō-i-d-ḷ-. --------------------------------- Avaḷu ondu pustakavannu ōdiddaḷu.
Pegar/ tirar ತೆ--ದು-ಕೊ----ವ--ು ತ----- ಕ--------- ತ-ಗ-ದ- ಕ-ಳ-ಳ-ವ-ದ- ----------------- ತೆಗೆದು ಕೊಳ್ಳುವುದು 0
T-g-d- k--ḷ-v--u T----- k-------- T-g-d- k-ḷ-u-u-u ---------------- Tegedu koḷḷuvudu
Ele tirou um cigarro. ಅವ-ು -ಂ-- ಸಿ-ರ-ಟ--ತ----ುಕೊ-ಡ. ಅ--- ಒ--- ಸ------ ತ---------- ಅ-ನ- ಒ-ದ- ಸ-ಗ-ೇ-್ ತ-ಗ-ದ-ಕ-ಂ-. ----------------------------- ಅವನು ಒಂದು ಸಿಗರೇಟ್ ತೆಗೆದುಕೊಂಡ. 0
a---u on-u-s-g-rēṭ-teg-d-koṇ--. a---- o--- s------ t----------- a-a-u o-d- s-g-r-ṭ t-g-d-k-ṇ-a- ------------------------------- avanu ondu sigarēṭ tegedukoṇḍa.
Ela tirou um pedaço de chocolate. ಅವ-ು -ಂ-ು---ರು ----ಲೇಟ--ತೆ-ೆ--ಕೊಂಡಳ-. ಅ--- ಒ--- ಚ--- ಚ------- ತ------------ ಅ-ಳ- ಒ-ದ- ಚ-ರ- ಚ-ಕ-ಲ-ಟ- ತ-ಗ-ದ-ಕ-ಂ-ಳ-. ------------------------------------- ಅವಳು ಒಂದು ಚೂರು ಚಾಕೊಲೇಟ್ ತೆಗೆದುಕೊಂಡಳು. 0
A--ḷu--nd--c-----ā--lē--teg-du--ṇḍaḷu. A---- o--- c--- c------ t------------- A-a-u o-d- c-r- c-k-l-ṭ t-g-d-k-ṇ-a-u- -------------------------------------- Avaḷu ondu cūru cākolēṭ tegedukoṇḍaḷu.
Ele foi infiel, mas ela foi fiel. ಅವನ- -ಅವ---ೆ) -ೋಸ-ಮಾ--ದ, ಆದರೆ--ವಳ--ನಿ---ೆ-ಿ-ದ -ದ-ದಳ-. ಅ--- (------- ಮ-- ಮ----- ಆ--- ಅ--- ನ--------- ಇ------ ಅ-ನ- (-ವ-ಿ-ೆ- ಮ-ಸ ಮ-ಡ-ದ- ಆ-ರ- ಅ-ಳ- ನ-ಷ-ಠ-ಯ-ಂ- ಇ-್-ಳ-. ----------------------------------------------------- ಅವನು (ಅವಳಿಗೆ) ಮೋಸ ಮಾಡಿದ, ಆದರೆ ಅವಳು ನಿಷ್ಠೆಯಿಂದ ಇದ್ದಳು. 0
Ava-u (--a--ge) mōsa-m-----, -dare-a-a-- n-ṣṭ--y-n-a i-daḷu. A---- (-------- m--- m------ ā---- a---- n---------- i------ A-a-u (-v-ḷ-g-) m-s- m-ḍ-d-, ā-a-e a-a-u n-ṣ-h-y-n-a i-d-ḷ-. ------------------------------------------------------------ Avanu (avaḷige) mōsa māḍida, ādare avaḷu niṣṭheyinda iddaḷu.
Ele era preguiçoso, mas ela era trabalhadora. ಅವನ---ೋ---ಿಯಾಗಿ--ದ---ದ-ೆ ಅವಳು -ುರ--ಾಗ-ದ-ದಳ-. ಅ--- ಸ------------- ಆ--- ಅ--- ಚ------------- ಅ-ನ- ಸ-ಮ-ರ-ಯ-ಗ-ದ-ದ- ಆ-ರ- ಅ-ಳ- ಚ-ರ-ಕ-ಗ-ದ-ದ-ು- -------------------------------------------- ಅವನು ಸೋಮಾರಿಯಾಗಿದ್ದ, ಆದರೆ ಅವಳು ಚುರುಕಾಗಿದ್ದಳು. 0
Ava-u -ōm-riy-gidda---d--- a---u ----kā---d---. A---- s------------- ā---- a---- c------------- A-a-u s-m-r-y-g-d-a- ā-a-e a-a-u c-r-k-g-d-a-u- ----------------------------------------------- Avanu sōmāriyāgidda, ādare avaḷu curukāgiddaḷu.
Ele era pobre, mas ela era rica. ಆ-ನ--ಬ-ವ-ಾ-ಿ-್-, ಆದ-ೆ-ಅ-ಳ- ಶ--ೀ-ಂತ-ಾಗ----ಳ-. ಆ--- ಬ---------- ಆ--- ಅ--- ಶ---------------- ಆ-ನ- ಬ-ವ-ಾ-ಿ-್-, ಆ-ರ- ಅ-ಳ- ಶ-ರ-ಮ-ತ-ಾ-ಿ-್-ಳ-. -------------------------------------------- ಆವನು ಬಡವನಾಗಿದ್ದ, ಆದರೆ ಅವಳು ಶ್ರೀಮಂತಳಾಗಿದ್ದಳು. 0
Āv----b---va-āg----,-āda-e-av-ḷu --īm--t-ḷāgi-----. Ā---- b------------- ā---- a---- ś----------------- Ā-a-u b-ḍ-v-n-g-d-a- ā-a-e a-a-u ś-ī-a-t-ḷ-g-d-a-u- --------------------------------------------------- Āvanu baḍavanāgidda, ādare avaḷu śrīmantaḷāgiddaḷu.
Ele não tinha dinheiro, mas sim dívidas. ಅ-ನ-ಬಳ--ಹಣ-ಿರ--ಲ್ಲ----ಲ--ಿ--ಾ---ಿ-್-ವು. ಅ-- ಬ-- ಹ---------- ಬ----- ಸ----------- ಅ-ನ ಬ-ಿ ಹ-ವ-ರ-ಿ-್-, ಬ-ಲ-ಗ- ಸ-ಲ-ಳ-ದ-ದ-ು- --------------------------------------- ಅವನ ಬಳಿ ಹಣವಿರಲಿಲ್ಲ, ಬದಲಾಗಿ ಸಾಲಗಳಿದ್ದವು. 0
Av-na ba----a---ir---ll----ad-lāg- --lagaḷ---avu. A---- b--- h------------- b------- s------------- A-a-a b-ḷ- h-ṇ-v-r-l-l-a- b-d-l-g- s-l-g-ḷ-d-a-u- ------------------------------------------------- Avana baḷi haṇaviralilla, badalāgi sālagaḷiddavu.
Ele não tinha sorte, mas sim azar. ಅವನಿಗೆ ಅ----ಟ-ಿರ-ಿಲ್-,-ಬ----ಿ-ದ-ರಾದ-ಷ-ಟ--ತ್-ು ಅ----- ಅ-------------- ಬ----- ದ-------------- ಅ-ನ-ಗ- ಅ-ೃ-್-ವ-ರ-ಿ-್-, ಬ-ಲ-ಗ- ದ-ರ-ದ-ಷ-ಟ-ಿ-್-ು --------------------------------------------- ಅವನಿಗೆ ಅದೃಷ್ಟವಿರಲಿಲ್ಲ, ಬದಲಾಗಿ ದುರಾದೃಷ್ಟವಿತ್ತು 0
Av--i-e -d-̥ṣṭ---r--il-a- -ad-lā-i-durād--ṣṭavi-tu A------ a---------------- b------- d-------------- A-a-i-e a-r-ṣ-a-i-a-i-l-, b-d-l-g- d-r-d-̥-ṭ-v-t-u -------------------------------------------------- Avanige adr̥ṣṭaviralilla, badalāgi durādr̥ṣṭavittu
Ele não tinha sucesso, mas sim insucesso. ಅವ-ಿ-- ಗ--ುವ- -ರಲ--್ಲ- ----ಗ--ಕ-ವ- -ೋ---್--. ಅ----- ಗ----- ಇ------- ಬ----- ಕ--- ಸ-------- ಅ-ನ-ಗ- ಗ-ಲ-ವ- ಇ-ಲ-ಲ-ಲ- ಬ-ಲ-ಗ- ಕ-ವ- ಸ-ಲ-ತ-ತ-. -------------------------------------------- ಅವನಿಗೆ ಗೆಲುವು ಇರಲಿಲ್ಲ, ಬದಲಾಗಿ ಕೇವಲ ಸೋಲಿತ್ತು. 0
a----ge------u ir----la,--a----gi-k-v--a--ō-i-t-. a------ g----- i-------- b------- k----- s------- a-a-i-e g-l-v- i-a-i-l-, b-d-l-g- k-v-l- s-l-t-u- ------------------------------------------------- avanige geluvu iralilla, badalāgi kēvala sōlittu.
Ele não estava satisfeito, mas sim insatisfeito. ಅವನ--ಸ-ತ--್---ಗಿರಲಿ-್ಲ- ಬ-ಲಾ----ಸ-ತ-ಷ್ಟನಾಗಿ-್ದ. ಅ--- ಸ----------------- ಬ----- ಅ--------------- ಅ-ನ- ಸ-ತ-ಷ-ಟ-ಾ-ಿ-ಲ-ಲ-ಲ- ಬ-ಲ-ಗ- ಅ-ಂ-ು-್-ನ-ಗ-ದ-ದ- ----------------------------------------------- ಅವನು ಸಂತುಷ್ಟನಾಗಿರಲಿಲ್ಲ, ಬದಲಾಗಿ ಅಸಂತುಷ್ಟನಾಗಿದ್ದ. 0
Av--u--a--u-ṭa-ā-ira--lla,--ad-l-g---sant-----āg----. A---- s------------------- b------- a---------------- A-a-u s-n-u-ṭ-n-g-r-l-l-a- b-d-l-g- a-a-t-ṣ-a-ā-i-d-. ----------------------------------------------------- Avanu santuṣṭanāgiralilla, badalāgi asantuṣṭanāgidda.
Ele não estava feliz, mas sim infeliz. ಅ-ನ--ಸಂತ-ಷ-ಾ-ಿ--ಿಲ್-- ಬ-ಲ-ಗ-----ಖಿಯ--ಿ-್ದ. ಅ--- ಸ--------------- ಬ----- ದ------------ ಅ-ನ- ಸ-ತ-ಷ-ಾ-ಿ-ಲ-ಲ-ಲ- ಬ-ಲ-ಗ- ದ-ಃ-ಿ-ಾ-ಿ-್-. ------------------------------------------ ಅವನು ಸಂತೋಷವಾಗಿರಲಿಲ್ಲ, ಬದಲಾಗಿ ದುಃಖಿಯಾಗಿದ್ದ. 0
Avanu -a-tōṣav-g--a-ill-,----a---i du-khi-ā-----. A---- s------------------ b------- d------------- A-a-u s-n-ō-a-ā-i-a-i-l-, b-d-l-g- d-ḥ-h-y-g-d-a- ------------------------------------------------- Avanu santōṣavāgiralilla, badalāgi duḥkhiyāgidda.
Ele não era simpático, mas sim antipático. ಅ--ು ಸ್-ೇಹಪರ-ಾಗ--ಲ-ಲ-ಲ. ಬ--ಾಗಿ--್ನೇ-ಭ-ವ -ಲ್-ದ-ನಾಗಿ---. ಅ--- ಸ----------------- ಬ----- ಸ------- ಇ------------- ಅ-ನ- ಸ-ನ-ಹ-ರ-ಾ-ಿ-ಲ-ಲ-ಲ- ಬ-ಲ-ಗ- ಸ-ನ-ಹ-ಾ- ಇ-್-ದ-ನ-ಗ-ದ-ದ- ------------------------------------------------------ ಅವನು ಸ್ನೇಹಪರನಾಗಿರಲಿಲ್ಲ. ಬದಲಾಗಿ ಸ್ನೇಹಭಾವ ಇಲ್ಲದವನಾಗಿದ್ದ. 0
Ava-u sn-----r-n-gir-li-l----a--lā-i s-----hā-a -llada--nā--d--. A---- s-------------------- B------- s--------- i--------------- A-a-u s-ē-a-a-a-ā-i-a-i-l-. B-d-l-g- s-ē-a-h-v- i-l-d-v-n-g-d-a- ---------------------------------------------------------------- Avanu snēhaparanāgiralilla. Badalāgi snēhabhāva illadavanāgidda.

Como as crianças aprendem a falar corretamente

Mal uma pessoa nasce, começa a comunicar com os seus congéneres. Os bebés gritam quando querem alguma coisa. Com apenas alguns meses já conseguem dizer algumas palavras. Com dois anos já conseguem dizer frases com três palavras. Quando as crianças começam a falar, não se pode influenciá-las. No entanto, pode-se influenciar o modo como elas aprendem a sua língua materna! Para tal, é preciso, no entanto, ter em atenção algumas coisas. O mais importante é que a criança esteja sempre motivada. A criança deve dar-se conta de que pode realizar algo através da fala. Os bebés adoram receber um sorriso como feedback . As crianças mais velhas procuram estabelecer um diálogo com o seu meio envolvente. Elas orientam-se pela língua dos adultos ao seu redor. É, por esta razão, que o nível linguístico dos pais e dos educadores é importante. Também é preciso que as crianças percebam que a língua é algo valioso! Durante todo o processo, devem divertir-se sempre. A leitura em voz alta ensina às crianças como uma língua pode ser apaixonante. Por isso, sempre que possível os pais deviam fazê-lo com os seus filhos. Quando uma criança teve experiências novas, sente vontade de as partilhar. As crianças com uma educação bilingue de raiz precisam de regras fixas. Devem saber qual a língua que devem usar para falarem com uma determinada pessoa. Para que o seu cérebro aprenda a diferenciar as duas línguas. Quando as crianças vão para a escola, a sua linguagem transforma-se. Aprendem um registo mais coloquial da sua língua. É importante que os pais prestem atenção ao modo de falar do seu filho. Estudos mostram que a primeira língua molda o cérebro para sempre. O que aprendemos quando somos crianças, acompanha-nos para o resto da vida. Quem aprendeu muito bem a sua língua materna, quando ainda era criança, irá beneficiar disso mais tarde. Será capaz de aprender mais rápido e melhor - e não apenas as línguas estrangeiras...