Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   be Парадкавыя лічэбнікі

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [шэсцьдзесят адзін]

61 [shests’dzesyat adzіn]

Парадкавыя лічэбнікі

Paradkavyya lіchebnіkі

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. П-р-ы-меся-----туд-е-ь. П____ м____ – с________ П-р-ы м-с-ц – с-у-з-н-. ----------------------- Першы месяц – студзень. 0
P--s-y mes-a---– s---z-n’. P_____ m______ – s________ P-r-h- m-s-a-s – s-u-z-n-. -------------------------- Pershy mesyats – studzen’.
Otrais mēnesis ir februāris. Д-у-і--е--ц-–-л---. Д____ м____ – л____ Д-у-і м-с-ц – л-т-. ------------------- Другі месяц – люты. 0
Dr-gі-me--a---– l-ut-. D____ m______ – l_____ D-u-і m-s-a-s – l-u-y- ---------------------- Drugі mesyats – lyuty.
Trešais mēnesis ir marts. Тр--і--е--ц - -а-ав-к. Т____ м____ – с_______ Т-э-і м-с-ц – с-к-в-к- ---------------------- Трэці месяц – сакавік. 0
T----і ---yat- –--ak---k. T_____ m______ – s_______ T-e-s- m-s-a-s – s-k-v-k- ------------------------- Tretsі mesyats – sakavіk.
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Ч-ц-ё--- ---яц---------ік. Ч_______ м____ – к________ Ч-ц-ё-т- м-с-ц – к-а-а-і-. -------------------------- Чацвёрты месяц – красавік. 0
Ch-t-vert- -e-y-ts-– kr-s-v-k. C_________ m______ – k________ C-a-s-e-t- m-s-a-s – k-a-a-і-. ------------------------------ Chatsverty mesyats – krasavіk.
Piektais mēnesis ir maijs. П--ы---сяц – м-й. П___ м____ – м___ П-т- м-с-ц – м-й- ----------------- Пяты месяц – май. 0
Pya-----s-at- –---y. P____ m______ – m___ P-a-y m-s-a-s – m-y- -------------------- Pyaty mesyats – may.
Sestais mēnesis ir jūnijs. Шо-ты-м--яц – чэр-е-ь. Ш____ м____ – ч_______ Ш-с-ы м-с-ц – ч-р-е-ь- ---------------------- Шосты месяц – чэрвень. 0
S-o--y ---ya-- - cherven-. S_____ m______ – c________ S-o-t- m-s-a-s – c-e-v-n-. -------------------------- Shosty mesyats – cherven’.
Seši mēneši ir pusgads. Шэ--ь м--я-а----гэт- па-о-- -о--. Ш____ м______ – г___ п_____ г____ Ш-с-ь м-с-ц-ў – г-т- п-л-в- г-д-. --------------------------------- Шэсць месяцаў – гэта палова года. 0
S-e-ts- -e-yats---–---ta-p--ov- -o-a. S______ m________ – g___ p_____ g____ S-e-t-’ m-s-a-s-u – g-t- p-l-v- g-d-. ------------------------------------- Shests’ mesyatsau – geta palova goda.
Janvāris, februāris, marts, Ст--з---- ----,---кав--, С________ л____ с_______ С-у-з-н-, л-т-, с-к-в-к- ------------------------ Студзень, люты, сакавік, 0
Studze----ly--y,-sakavіk, S________ l_____ s_______ S-u-z-n-, l-u-y- s-k-v-k- ------------------------- Studzen’, lyuty, sakavіk,
aprīlis, maijs un jūnijs. крас-в--,--а--і ----ен-. к________ м__ і ч_______ к-а-а-і-, м-й і ч-р-е-ь- ------------------------ красавік, май і чэрвень. 0
kr-s-v--,-ma--і ch--v---. k________ m__ і c________ k-a-a-і-, m-y і c-e-v-n-. ------------------------- krasavіk, may і cherven’.
Septītais mēnesis ir jūlijs. С--- м--я- - лі--н-. С___ м____ – л______ С-м- м-с-ц – л-п-н-. -------------------- Сёмы месяц – ліпень. 0
S--y mes------ l----’. S___ m______ – l______ S-m- m-s-a-s – l-p-n-. ---------------------- Semy mesyats – lіpen’.
Astotais mēnesis ir augusts. В-сь-- меся- –---і----. В_____ м____ – ж_______ В-с-м- м-с-ц – ж-і-е-ь- ----------------------- Восьмы месяц – жнівень. 0
Vos-my--esy-ts –--h-і-e-’. V_____ m______ – z________ V-s-m- m-s-a-s – z-n-v-n-. -------------------------- Vos’my mesyats – zhnіven’.
Devītais mēnesis ir septembris. Дзе---- ---яц –----а-ень. Д______ м____ – в________ Д-е-я-ы м-с-ц – в-р-с-н-. ------------------------- Дзевяты месяц – верасень. 0
D-e-y-t- m---at- - -------’. D_______ m______ – v________ D-e-y-t- m-s-a-s – v-r-s-n-. ---------------------------- Dzevyaty mesyats – verasen’.
Desmitais mēnesis ir oktobris. Д-ес-т-----я- –---стры----. Д______ м____ – к__________ Д-е-я-ы м-с-ц – к-с-р-ч-і-. --------------------------- Дзесяты месяц – кастрычнік. 0
Dz--y--- -es--ts --k--try-hnіk. D_______ m______ – k___________ D-e-y-t- m-s-a-s – k-s-r-c-n-k- ------------------------------- Dzesyaty mesyats – kastrychnіk.
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Ад---ац---- м-с-----лі-тапад. А__________ м____ – л________ А-з-н-ц-а-ы м-с-ц – л-с-а-а-. ----------------------------- Адзінаццаты месяц – лістапад. 0
Ad----ts-s--y m-sya---–-l-st--a-. A____________ m______ – l________ A-z-n-t-t-a-y m-s-a-s – l-s-a-a-. --------------------------------- Adzіnatstsaty mesyats – lіstapad.
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Д-анац-а---мес-- –-с-----ь. Д_________ м____ – с_______ Д-а-а-ц-т- м-с-ц – с-е-а-ь- --------------------------- Дванаццаты месяц – снежань. 0
Dv-nat--sat- --sy-ts –--n-z---’. D___________ m______ – s________ D-a-a-s-s-t- m-s-a-s – s-e-h-n-. -------------------------------- Dvanatstsaty mesyats – snezhan’.
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Дв--а-ца-ь--е-яц---- -эта-го-. Д_________ м______ – г___ г___ Д-а-а-ц-ц- м-с-ц-ў – г-т- г-д- ------------------------------ Дванаццаць месяцаў – гэта год. 0
D--nat----t---m-sya---u-–-ge-a-g--. D____________ m________ – g___ g___ D-a-a-s-s-t-’ m-s-a-s-u – g-t- g-d- ----------------------------------- Dvanatstsats’ mesyatsau – geta god.
Jūlijs, augusts, septembris, Ліпен-, жн--е--- -------ь, Л______ ж_______ в________ Л-п-н-, ж-і-е-ь- в-р-с-н-, -------------------------- Ліпень, жнівень, верасень, 0
Lі---’--zhn---n’- --r-se--, L______ z________ v________ L-p-n-, z-n-v-n-, v-r-s-n-, --------------------------- Lіpen’, zhnіven’, verasen’,
oktobris, novembris un decembris. ка-т-ы-нік---і-тап-д і ---жан-. к__________ л_______ і с_______ к-с-р-ч-і-, л-с-а-а- і с-е-а-ь- ------------------------------- кастрычнік, лістапад і снежань. 0
k--t-y--n--- l-stapad і -n-zh-n’. k___________ l_______ і s________ k-s-r-c-n-k- l-s-a-a- і s-e-h-n-. --------------------------------- kastrychnіk, lіstapad і snezhan’.

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…