Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   uk Складнопідрядні речення із що 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [дев’яносто один]

91 [devʺyanosto odyn]

Складнопідрядні речення із що 1

[Skladnopidryadni rechennya iz shcho 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. По-о-а-б--е -о-л--- кращ-- --втра. Погода буде можливо кращою завтра. П-г-д- б-д- м-ж-и-о к-а-о- з-в-р-. ---------------------------------- Погода буде можливо кращою завтра. 0
P----a --de m-zh-yvo kras--h--- -avt--. Pohoda bude mozhlyvo krashchoyu zavtra. P-h-d- b-d- m-z-l-v- k-a-h-h-y- z-v-r-. --------------------------------------- Pohoda bude mozhlyvo krashchoyu zavtra.
Kā Jūs to zināt? З-ід-- Ви-це -н--те? Звідки Ви це знаєте? З-і-к- В- ц- з-а-т-? -------------------- Звідки Ви це знаєте? 0
Zvidk- -- t-e--nay---? Zvidky Vy tse znayete? Z-i-k- V- t-e z-a-e-e- ---------------------- Zvidky Vy tse znayete?
Es ceru, ka tas būs labāks. Я с-о-і-аюс-,-щ- -о-- -у-е---ащо-. Я сподіваюся, що вона буде кращою. Я с-о-і-а-с-, щ- в-н- б-д- к-а-о-. ---------------------------------- Я сподіваюся, що вона буде кращою. 0
YA spo--va-us-a, -hch-----a -ud- kr-sh-ho--. YA spodivayusya, shcho vona bude krashchoyu. Y- s-o-i-a-u-y-, s-c-o v-n- b-d- k-a-h-h-y-. -------------------------------------------- YA spodivayusya, shcho vona bude krashchoyu.
Viņš noteikti atnāks. В-- --пе-н--п---де. Він напевно прийде. В-н н-п-в-о п-и-д-. ------------------- Він напевно прийде. 0
Vi- na----- ---y-de. Vin napevno pryy-de. V-n n-p-v-o p-y-̆-e- -------------------- Vin napevno pryy̆de.
Vai tas ir noteikti? Це--евне? Це певне? Ц- п-в-е- --------- Це певне? 0
Ts- -e-ne? Tse pevne? T-e p-v-e- ---------- Tse pevne?
Es zinu, ka viņš atnāks. Я-зн-ю--що він--р-й-е. Я знаю, що він прийде. Я з-а-, щ- в-н п-и-д-. ---------------------- Я знаю, що він прийде. 0
Y--z--y----h-h- --n ---y̆d-. YA znayu, shcho vin pryy-de. Y- z-a-u- s-c-o v-n p-y-̆-e- ---------------------------- YA znayu, shcho vin pryy̆de.
Viņš noteikti piezvanīs. В---на-е-н----т-л---ну-. Він напевно зателефонує. В-н н-п-в-о з-т-л-ф-н-є- ------------------------ Він напевно зателефонує. 0
Vi--nap---o zat---f--u-e. Vin napevno zatelefonuye. V-n n-p-v-o z-t-l-f-n-y-. ------------------------- Vin napevno zatelefonuye.
Patiešām? Ді----? Дійсно? Д-й-н-? ------- Дійсно? 0
Diy̆--o? Diy-sno? D-y-s-o- -------- Diy̆sno?
Es domāju, ka viņš piezvanīs. Я -ірю--щ--в-н з-т--еф--у-. Я вірю, що він зателефонує. Я в-р-, щ- в-н з-т-л-ф-н-є- --------------------------- Я вірю, що він зателефонує. 0
Y--v---u---h--- --n -at-lef-nuye. YA viryu, shcho vin zatelefonuye. Y- v-r-u- s-c-o v-n z-t-l-f-n-y-. --------------------------------- YA viryu, shcho vin zatelefonuye.
Vīns noteikti ir vecs. Вино нап-вн---т-р-. Вино напевно старе. В-н- н-п-в-о с-а-е- ------------------- Вино напевно старе. 0
V-n- ----v--------. Vyno napevno stare. V-n- n-p-v-o s-a-e- ------------------- Vyno napevno stare.
Vai jūs to droši zināt? Чи ------ В--це -----н-? Чи знаєте Ви це напевне? Ч- з-а-т- В- ц- н-п-в-е- ------------------------ Чи знаєте Ви це напевне? 0
C---znay-te -y -se-na-e-n-? Chy znayete Vy tse napevne? C-y z-a-e-e V- t-e n-p-v-e- --------------------------- Chy znayete Vy tse napevne?
Es pieņemu, ka tas ir vecs. Я п---уск--- що-в--- ста--. Я припускаю, що воно старе. Я п-и-у-к-ю- щ- в-н- с-а-е- --------------------------- Я припускаю, що воно старе. 0
YA pry-uska-u,---ch--von- s---e. YA prypuskayu, shcho vono stare. Y- p-y-u-k-y-, s-c-o v-n- s-a-e- -------------------------------- YA prypuskayu, shcho vono stare.
Mūsu vadītājs izskatās labi. Наш -е- --б-- ---ляд--. Наш шеф добре виглядає. Н-ш ш-ф д-б-е в-г-я-а-. ----------------------- Наш шеф добре виглядає. 0
Nas- s--- --bre vyh---daye. Nash shef dobre vyhlyadaye. N-s- s-e- d-b-e v-h-y-d-y-. --------------------------- Nash shef dobre vyhlyadaye.
Jūs tā domājat? В--в-ажаєте? Ви вважаєте? В- в-а-а-т-? ------------ Ви вважаєте? 0
V- v---h-ye-e? Vy vvazhayete? V- v-a-h-y-t-? -------------- Vy vvazhayete?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. Я -----ю- -о--ін--и---д---н---т--дуже--обр-. Я вважаю, що він виглядає навіть дуже добре. Я в-а-а-, щ- в-н в-г-я-а- н-в-т- д-ж- д-б-е- -------------------------------------------- Я вважаю, що він виглядає навіть дуже добре. 0
Y- ----h-y---s-c-o-v-n----l---a-e -avitʹ ----- -obr-. YA vvazhayu, shcho vin vyhlyadaye navitʹ duzhe dobre. Y- v-a-h-y-, s-c-o v-n v-h-y-d-y- n-v-t- d-z-e d-b-e- ----------------------------------------------------- YA vvazhayu, shcho vin vyhlyadaye navitʹ duzhe dobre.
Vadītājam noteikti ir draudzene. Ш-ф ---евн---а--п-дру--. Шеф напевно має подругу. Ш-ф н-п-в-о м-є п-д-у-у- ------------------------ Шеф напевно має подругу. 0
S-e--nap---o-m-ye p---uh-. Shef napevno maye podruhu. S-e- n-p-v-o m-y- p-d-u-u- -------------------------- Shef napevno maye podruhu.
Jūs patiešām tā domājat? В------но-так -в--ає-е? Ви дійсно так вважаєте? В- д-й-н- т-к в-а-а-т-? ----------------------- Ви дійсно так вважаєте? 0
V----y-s---tak -v--h--e--? Vy diy-sno tak vvazhayete? V- d-y-s-o t-k v-a-h-y-t-? -------------------------- Vy diy̆sno tak vvazhayete?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. Ці-к-м -ожл--о--що в-н ма- по-ругу. Цілком можливо, що він має подругу. Ц-л-о- м-ж-и-о- щ- в-н м-є п-д-у-у- ----------------------------------- Цілком можливо, що він має подругу. 0
Ts-l--- -o---yvo, s---- --n-maye --dru--. Tsilkom mozhlyvo, shcho vin maye podruhu. T-i-k-m m-z-l-v-, s-c-o v-n m-y- p-d-u-u- ----------------------------------------- Tsilkom mozhlyvo, shcho vin maye podruhu.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!