Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ps ماضی

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ درې اتيا ]

83 [ درې اتيا ]

ماضی

māzy

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu puštu Spēlēt Vairāk
piezvanīt ټ-یف-ن--ول ټ_____ ک__ ټ-ی-و- ک-ل ---------- ټلیفون کول 0
ṯly------l ṯ_____ k__ ṯ-y-o- k-l ---------- ṯlyfon kol
Es runāju pa telefonu. م---ل---- وکړ. م_ ت_____ و___ م- ت-ی-و- و-ړ- -------------- ما تلیفون وکړ. 0
ما تل-فون--کړ. م_ ت_____ و___ م- ت-ی-و- و-ړ- -------------- ما تلیفون وکړ.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ز- -- وخ- پ- --ی--- کې-و-. ز_ ه_ و__ پ_ ت_____ ک_ و__ ز- ه- و-ت پ- ت-ی-و- ک- و-. -------------------------- زه هر وخت په تلیفون کې وم. 0
زه-----خ- پ- تل-فو- ----م. ز_ ه_ و__ پ_ ت_____ ک_ و__ ز- ه- و-ت پ- ت-ی-و- ک- و-. -------------------------- زه هر وخت په تلیفون کې وم.
jautāt پو-تنه پ_____ پ-ښ-ن- ------ پوښتنه 0
پو-ت-ه پ_____ پ-ښ-ن- ------ پوښتنه
Es jautāju. م--و-وښتل. م_ و______ م- و-و-ت-. ---------- ما وپوښتل. 0
ما --وښ-ل. م_ و______ م- و-و-ت-. ---------- ما وپوښتل.
Es vienmēr jautāju. ما--می-ہ -و---- کړې .-. م_ ہ____ پ_____ ک__ .__ م- ہ-ی-ہ پ-ښ-ن- ک-ې .-. ----------------------- ما ہمیشہ پوښتنه کړې ... 0
mā -y--p--t---kṟê m_ m__ p_____ k__ m- m-š p-ǩ-n- k-ê ----------------- mā myš poǩtna kṟê
stāstīt و-ل و__ و-ل --- ویل 0
o-l o__ o-l --- oyl
Es stāstīju. ما-ووی-. م_ و____ م- و-ی-. -------- ما وویل. 0
م------. م_ و____ م- و-ی-. -------- ما وویل.
Es izstāstīju visu stāstu. ټو----یس- -ې--رته-و-ړه. ټ___ ک___ م_ و___ و____ ټ-ل- ک-س- م- و-ت- و-ړ-. ----------------------- ټوله کیسه مې ورته وکړه. 0
ټول- -ی-ه -ې -رته-وکړه. ټ___ ک___ م_ و___ و____ ټ-ل- ک-س- م- و-ت- و-ړ-. ----------------------- ټوله کیسه مې ورته وکړه.
mācīties زده-کول ز__ ک__ ز-ه ک-ل ------- زده کول 0
ز-- -ول ز__ ک__ ز-ه ک-ل ------- زده کول
Es mācījos. ما --- کړ-. م_ ز__ ک___ م- ز-ه ک-ي- ----------- ما زده کړي. 0
م- -د- -ړ-. م_ ز__ ک___ م- ز-ه ک-ي- ----------- ما زده کړي.
Es mācījos visu vakaru. ما-----ماښ-م--طا-عه وک-ه. م_ ټ__ م____ م_____ و____ م- ټ-ل م-ښ-م م-ا-ع- و-ړ-. ------------------------- ما ټول ماښام مطالعه وکړه. 0
م- ټ-- ---ا---طالع---کړ-. م_ ټ__ م____ م_____ و____ م- ټ-ل م-ښ-م م-ا-ع- و-ړ-. ------------------------- ما ټول ماښام مطالعه وکړه.
strādāt کار ک__ ک-ر --- کار 0
ک-ر ک__ ک-ر --- کار
Es strādāju. م- کا------د-. م_ ک__ ک__ د__ م- ک-ر ک-ی د-. -------------- ما کار کړی دی. 0
ما --ر-------. م_ ک__ ک__ د__ م- ک-ر ک-ی د-. -------------- ما کار کړی دی.
Es strādāju visu dienu. زه ټ-----ر- --- ک-م. ز_ ټ___ و__ ک__ ک___ ز- ټ-ل- و-ځ ک-ر ک-م- -------------------- زه ټوله ورځ کار کوم. 0
ز- ټ--- -رځ کا---و-. ز_ ټ___ و__ ک__ ک___ ز- ټ-ل- و-ځ ک-ر ک-م- -------------------- زه ټوله ورځ کار کوم.
ēst خ--ل خ___ خ-ړ- ---- خوړل 0
ǩ-ṟl ǩ___ ǩ-ṟ- ---- ǩoṟl
Es paēdu. ما---ړلې -ي. م_ خ____ د__ م- خ-ړ-ې د-. ------------ ما خوړلې دي. 0
ما-خ---- دي. م_ خ____ د__ م- خ-ړ-ې د-. ------------ ما خوړلې دي.
Es apēdu visu ēdienu. ما-ټول خ---ه--خو--. م_ ټ__ خ____ و_____ م- ټ-ل خ-ا-ه و-و-ل- ------------------- ما ټول خواړه وخوړل. 0
م--------ا-ه --وړل. م_ ټ__ خ____ و_____ م- ټ-ل خ-ا-ه و-و-ل- ------------------- ما ټول خواړه وخوړل.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.