Sarunvārdnīca

Valodas un dialekti

ar AR de DE em EM en EN es ES fr FR it IT ja JA pt PT px PX zh ZH af AF be BE bg BG bn BN bs BS ca CA cs CS el EL eo EO et ET fa FA fi FI he HE hr HR hu HU id ID ka KA kk KK kn KN ko KO lt LT lv LV mr MR nl NL nn NN pa PA pl PL ro RO ru RU sk SK sq SQ sr SR sv SV tr TR uk UK vi VI

Valodas un dialekti

Visā pasaulē ir 6000 līdz 7000 dažādu valodu. Dialektu skaits, protams, ir daudz lielāks. Bet kāda ir atšķirība starp valodu un dialektu? Dialektam, noteiktā atrašanās vietā, vienmēr ir spilgti izteikta izloksne. Tie pieder pie reģionālo valodu dažādības. Tas nozīmē, ka dialekti ir valodas forma ar pašu nenozīmīgāko izplatību. Kā vispār pieņemts noteikums, dialektus izmanto tikai sarunvalodā, tos nepieraksta. Tie veido paši savu valodniecisko sistēmu. Un viņi seko paši saviem noteikumiem. Teorētiski, katrai valodai var būt neskaitāmi dialekti. Visu dialektu pamatā ir literārā valoda. Literāro valodu saprot visi valsts iedzīvotāji. Ar tās starpniecību, pat visatšķirīgāko dialektu runātāji, var saprast viens otru. Gandrīz visi dialekti kļūst aizvien mazāk svarīgi. Jūs vairs reti dzirdēsiet pilsētās kādu runājam dialektā. Kā arī darbā tiek izmantota literārā valoda. Tādēļ tos, kuri runā dialektā, bieži vien dēvē par vienkāršiem vai neizglītotiem. Un pat tad, tie pārstāv dažādus sociālos slāņus. Tāpēc dialektā runājošie nav mazāk saprātīgi kā citi. Pavisam otrādi! Tiem, kuri runā dialektā, ir vairāk priekšrocību. Piemēram, svešvalodas kursā. Dialekta runātāji zina, ka pastāv dažādas valodas formas. Un viņi ir iemācījušies veikli pārslēgties no vienas valodas formas uz otru. Tādēļ dialekta runātājiem ir augstākas spējas variēt. Viņi sajūt kurā situācijā ir nepieciešams kurš valodas stils. Tas pat ir zinātniski pierādīts. Tātad: esiet droši runāt dialektā - tas ir tā vērts!