Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   sk Dni v týždni

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [deväť]

Dni v týždni

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
pirmdiena po-d---k pondelok p-n-e-o- -------- pondelok 0
otrdiena ut-r-k utorok u-o-o- ------ utorok 0
trešdiena s--e-a streda s-r-d- ------ streda 0
ceturtdiena št-r-ok štvrtok š-v-t-k ------- štvrtok 0
piektdiena pi--ok piatok p-a-o- ------ piatok 0
sestdiena s-b--a sobota s-b-t- ------ sobota 0
svētdiena ne---a nedeľa n-d-ľ- ------ nedeľa 0
nedēļa t-ž-eň týždeň t-ž-e- ------ týždeň 0
no pirmdienas līdz svētdienai o- p--------d--ne---e od pondelka do nedele o- p-n-e-k- d- n-d-l- --------------------- od pondelka do nedele 0
Pirmā diena ir pirmdiena. Pr-ý--eň j- -onde--k. Prvý deň je pondelok. P-v- d-ň j- p-n-e-o-. --------------------- Prvý deň je pondelok. 0
Otrā diena ir otrdiena. Dr-hý--e- j- -to--k. Druhý deň je utorok. D-u-ý d-ň j- u-o-o-. -------------------- Druhý deň je utorok. 0
Trešā diena ir trešdiena. Tre-- deň----stre--. Tretí deň je streda. T-e-í d-ň j- s-r-d-. -------------------- Tretí deň je streda. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Š-v-tý -eň-j- št--t--. Štvrtý deň je štvrtok. Š-v-t- d-ň j- š-v-t-k- ---------------------- Štvrtý deň je štvrtok. 0
Piektā diena ir piektdiena. P---y-d---je -i--ok. Piaty deň je piatok. P-a-y d-ň j- p-a-o-. -------------------- Piaty deň je piatok. 0
Sestā diena ir sestdiena. Š-e--y---- j---ob--a. Šiesty deň je sobota. Š-e-t- d-ň j- s-b-t-. --------------------- Šiesty deň je sobota. 0
Septītā diena ir svētdiena. Sie-my d-- je -ede-a. Siedmy deň je nedeľa. S-e-m- d-ň j- n-d-ľ-. --------------------- Siedmy deň je nedeľa. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. T-ž----má-s-de-----. Týždeň má sedem dní. T-ž-e- m- s-d-m d-í- -------------------- Týždeň má sedem dní. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. P-a--je-e len p----ní. Pracujeme len päť dní. P-a-u-e-e l-n p-ť d-í- ---------------------- Pracujeme len päť dní. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!