Guia de conversação

px Fazer compras   »   ka საყიდლების გაკეთება

51 [cinquenta e um]

Fazer compras

Fazer compras

51 [ორმოცდათერთმეთი]

51 [ormotsdatertmeti]

საყიდლების გაკეთება

[saqidlebis gak'eteba]

Escolha como deseja ver a tradução:   
Português (BR) Georgiano Tocar mais
Eu quero ir à biblioteca. ბი-ლი----აში-მი--ა. ბიბლიოთეკაში მინდა. ბ-ბ-ი-თ-კ-შ- მ-ნ-ა- ------------------- ბიბლიოთეკაში მინდა. 0
b--l--t----sh--m-nd-. bibliotek'ashi minda. b-b-i-t-k-a-h- m-n-a- --------------------- bibliotek'ashi minda.
Eu quero ir para à livraria. წ----- მაღა--ა-ი ---დ-. წიგნის მაღაზიაში მინდა. წ-გ-ი- მ-ღ-ზ-ა-ი მ-ნ-ა- ----------------------- წიგნის მაღაზიაში მინდა. 0
t--i-----ma-h---a-hi-mind-. ts'ignis maghaziashi minda. t-'-g-i- m-g-a-i-s-i m-n-a- --------------------------- ts'ignis maghaziashi minda.
Eu quero ir ao quiosque. კ--სკ-ი -ი-და. კიოსკში მინდა. კ-ო-კ-ი მ-ნ-ა- -------------- კიოსკში მინდა. 0
k-ios--s----in--. k'iosk'shi minda. k-i-s-'-h- m-n-a- ----------------- k'iosk'shi minda.
Eu quero pegar um livro emprestado. წიგ-ი-----ა --თ-ო-ო. წიგნი მინდა ვითხოვო. წ-გ-ი მ-ნ-ა ვ-თ-ო-ო- -------------------- წიგნი მინდა ვითხოვო. 0
t----n- m---a vi---ovo. ts'igni minda vitkhovo. t-'-g-i m-n-a v-t-h-v-. ----------------------- ts'igni minda vitkhovo.
Eu quero comprar um livro. წ-გნი-მ-ნ-- ვ-ყ--ო. წიგნი მინდა ვიყიდო. წ-გ-ი მ-ნ-ა ვ-ყ-დ-. ------------------- წიგნი მინდა ვიყიდო. 0
t-'i--- -in-- -i--d-. ts'igni minda viqido. t-'-g-i m-n-a v-q-d-. --------------------- ts'igni minda viqido.
Eu quero comprar um jornal. გა---ი მი--ა -იყ-დ-. გაზეთი მინდა ვიყიდო. გ-ზ-თ- მ-ნ-ა ვ-ყ-დ-. -------------------- გაზეთი მინდა ვიყიდო. 0
gaz-ti m---a--iq---. gazeti minda viqido. g-z-t- m-n-a v-q-d-. -------------------- gazeti minda viqido.
Eu quero ir à biblioteca para pegar um livro emprestado. ბ-ბლიოთ--ა---მ-ნ----ი--ლა, -ი-ნი რ-მ-ვითხ-ვ-. ბიბლიოთეკაში მინდა მისვლა, წიგნი რომ ვითხოვო. ბ-ბ-ი-თ-კ-შ- მ-ნ-ა მ-ს-ლ-, წ-გ-ი რ-მ ვ-თ-ო-ო- --------------------------------------------- ბიბლიოთეკაში მინდა მისვლა, წიგნი რომ ვითხოვო. 0
b--lio-e-'--hi m-n-a--i-v-a,------ni --m -i-kh-vo. bibliotek'ashi minda misvla, ts'igni rom vitkhovo. b-b-i-t-k-a-h- m-n-a m-s-l-, t-'-g-i r-m v-t-h-v-. -------------------------------------------------- bibliotek'ashi minda misvla, ts'igni rom vitkhovo.
Eu quero ir à livraria para comprar um livro. წი---ს -ა--------მი-და წას--ა----გნი---- ვ---დო. წიგნის მაღაზიაში მინდა წასვლა, წიგნი რომ ვიყიდო. წ-გ-ი- მ-ღ-ზ-ა-ი მ-ნ-ა წ-ს-ლ-, წ-გ-ი რ-მ ვ-ყ-დ-. ------------------------------------------------ წიგნის მაღაზიაში მინდა წასვლა, წიგნი რომ ვიყიდო. 0
ts'-gn---ma-ha---shi----da----asv-a, -s--g-- r-- ---i--. ts'ignis maghaziashi minda ts'asvla, ts'igni rom viqido. t-'-g-i- m-g-a-i-s-i m-n-a t-'-s-l-, t-'-g-i r-m v-q-d-. -------------------------------------------------------- ts'ignis maghaziashi minda ts'asvla, ts'igni rom viqido.
Eu quero ir ao quiosque para comprar um jornal. კიო-კ-ი------ წას--ა- -ა---ი--ომ---ყ---. კიოსკში მინდა წასვლა, გაზეთი რომ ვიყიდო. კ-ო-კ-ი მ-ნ-ა წ-ს-ლ-, გ-ზ-თ- რ-მ ვ-ყ-დ-. ---------------------------------------- კიოსკში მინდა წასვლა, გაზეთი რომ ვიყიდო. 0
k---s-'--i ----a--s-a-v--- ga---- r-m-viqi--. k'iosk'shi minda ts'asvla, gazeti rom viqido. k-i-s-'-h- m-n-a t-'-s-l-, g-z-t- r-m v-q-d-. --------------------------------------------- k'iosk'shi minda ts'asvla, gazeti rom viqido.
Eu quero ir ao oculista. ო--ლ-ს---ნ--ნ---წ----ე. ოკულისტთან უნდა წავიდე. ო-უ-ი-ტ-ა- უ-დ- წ-ვ-დ-. ----------------------- ოკულისტთან უნდა წავიდე. 0
ok-u--st'-an--nda---'-v--e. ok'ulist'tan unda ts'avide. o-'-l-s-'-a- u-d- t-'-v-d-. --------------------------- ok'ulist'tan unda ts'avide.
Eu quero ir ao supermercado. მა-აზიაშ--მი-და -ავი-ე. მაღაზიაში მინდა წავიდე. მ-ღ-ზ-ა-ი მ-ნ-ა წ-ვ-დ-. ----------------------- მაღაზიაში მინდა წავიდე. 0
m--h------i m--da--s-a-i-e. maghaziashi minda ts'avide. m-g-a-i-s-i m-n-a t-'-v-d-. --------------------------- maghaziashi minda ts'avide.
Eu quero ir ao padeiro. სა--ობში -ი------ვ--ე. საცხობში მინდა წავიდე. ს-ც-ო-შ- მ-ნ-ა წ-ვ-დ-. ---------------------- საცხობში მინდა წავიდე. 0
s-t-k-o-s-i ---d--ts-a-i-e. satskhobshi minda ts'avide. s-t-k-o-s-i m-n-a t-'-v-d-. --------------------------- satskhobshi minda ts'avide.
Eu quero comprar uns óculos. ს-თ----ს ყი-ვა----და. სათვალის ყიდვა მინდა. ს-თ-ა-ი- ყ-დ-ა მ-ნ-ა- --------------------- სათვალის ყიდვა მინდა. 0
s--v-li--q--v------a. satvalis qidva minda. s-t-a-i- q-d-a m-n-a- --------------------- satvalis qidva minda.
Eu quero comprar frutas e legumes. ხ-ლ-ს დ- -ო--ნ--ლი- ყ--ვ- ----ა. ხილის და ბოსტნეულის ყიდვა მინდა. ხ-ლ-ს დ- ბ-ს-ნ-უ-ი- ყ-დ-ა მ-ნ-ა- -------------------------------- ხილის და ბოსტნეულის ყიდვა მინდა. 0
k-ili---a ----'-euli--qi-va ----a. khilis da bost'neulis qidva minda. k-i-i- d- b-s-'-e-l-s q-d-a m-n-a- ---------------------------------- khilis da bost'neulis qidva minda.
Eu quero comprar bolinhas e pão. ფუნ-უ-ი- და-პუ-ის---დვა-მ-ნ-ა. ფუნთუშის და პურის ყიდვა მინდა. ფ-ნ-უ-ი- დ- პ-რ-ს ყ-დ-ა მ-ნ-ა- ------------------------------ ფუნთუშის და პურის ყიდვა მინდა. 0
pun---hi- -a--'u--- -i-va-m-n--. puntushis da p'uris qidva minda. p-n-u-h-s d- p-u-i- q-d-a m-n-a- -------------------------------- puntushis da p'uris qidva minda.
Eu quero ir ao oculista para comprar uns óculos. ო-უ-ი-ტ--ნ----დ- --ვ-----სა--ა-ე-რო-----ი-ო. ოკულისტთან მინდა წავიდე, სათვალე რომ ვიყიდო. ო-უ-ი-ტ-ა- მ-ნ-ა წ-ვ-დ-, ს-თ-ა-ე რ-მ ვ-ყ-დ-. -------------------------------------------- ოკულისტთან მინდა წავიდე, სათვალე რომ ვიყიდო. 0
o---lis--t-n ----- ts'avi-e, sa-va-- --m-----d-. ok'ulist'tan minda ts'avide, satvale rom viqido. o-'-l-s-'-a- m-n-a t-'-v-d-, s-t-a-e r-m v-q-d-. ------------------------------------------------ ok'ulist'tan minda ts'avide, satvale rom viqido.
Eu quero ir ao supermercado para comprar frutas e legumes. მა---ია-- ------წასვლ-- -ი-- -ა----ტნ---ი--ომ----იდო. მაღაზიაში მინდა წასვლა, ხილი და ბოსტნეული რომ ვიყიდო. მ-ღ-ზ-ა-ი მ-ნ-ა წ-ს-ლ-, ხ-ლ- დ- ბ-ს-ნ-უ-ი რ-მ ვ-ყ-დ-. ----------------------------------------------------- მაღაზიაში მინდა წასვლა, ხილი და ბოსტნეული რომ ვიყიდო. 0
magha---sh- --nda -s'as-l---kh-l- da----t-ne--- r-m-v-----. maghaziashi minda ts'asvla, khili da bost'neuli rom viqido. m-g-a-i-s-i m-n-a t-'-s-l-, k-i-i d- b-s-'-e-l- r-m v-q-d-. ----------------------------------------------------------- maghaziashi minda ts'asvla, khili da bost'neuli rom viqido.
Eu quero ir ao padeiro para comprar bolinhas e pão. საც--ბში მ-ნდ- --სვლ-,-ფუ--უ---დ---ური--ო- -იყი--. საცხობში მინდა წასვლა, ფუნთუშა და პური რომ ვიყიდო. ს-ც-ო-შ- მ-ნ-ა წ-ს-ლ-, ფ-ნ-უ-ა დ- პ-რ- რ-მ ვ-ყ-დ-. -------------------------------------------------- საცხობში მინდა წასვლა, ფუნთუშა და პური რომ ვიყიდო. 0
sa-sk-obs-i-m-n-a ts-a-vla----n-us-a--a -'-ri r-- vi-id-. satskhobshi minda ts'asvla, puntusha da p'uri rom viqido. s-t-k-o-s-i m-n-a t-'-s-l-, p-n-u-h- d- p-u-i r-m v-q-d-. --------------------------------------------------------- satskhobshi minda ts'asvla, puntusha da p'uri rom viqido.

Minorias linguísticas na Europa

Na Europa falam-se muitas línguas diferentes. A maioria delas é de línguas indo-europeias. Ao lado das grandes línguas nacionais existem também muitas línguas menores. São as chamadas línguas minoritárias. As línguas minoritárias distinguem-se das línguas oficiais. No entanto, não são dialetos. As línguas minoritárias também não são as línguas dos emigrantes. Estas línguas são definidas sempre pelo seu substrato étnico. Ou seja, são línguas de determinados grupos étnicos. Existem línguas minoritárias em quase todos os países da Europa. Há aproximadamente 40 línguas na União Europeia. Muitas línguas minoritárias são faladas em apenas um único país. Este é o caso, por exemplo, do sórbio na Alemanha. Por outro lado, o romani tem muitos falantes em diversos países europeus. As línguas minoritárias possuem um estatuto especial. Pois são faladas por um grupo relativamente pequeno. Estes grupos não se podem dar ao luxo de construírem as suas próprias escolas. É-lhes igualmente difícil publicar a sua própria literatura. Por esta razão, muitas das línguas minoritárias estão em perigo de extinção. A União Europeia quer proteger as línguas minoritárias. Porque cada língua é um componente da cultura ou identidade. Algumas nações não têm um estado próprio e existem apenas como uma minoria. É necessário que diversos programas e projetos promovam as suas línguas. Assim também se pretende preservar a cultura dos grupos étnicos mais pequenos. Apesar disso, há muitas línguas minoritárias que irão desaparecer mais cedo ou mais tarde. É o caso do lívio, falado em uma determinada zona da Letônia. Apenas 20 pessoas são falantes nativos de lívio. Isto explica porque o lívio é a língua europeia com menos falantes...