Fraseboek

af In die restaurant 4   »   lv Restorānā 4

32 [twee en dertig]

In die restaurant 4

In die restaurant 4

32 [trīsdesmit divi]

Restorānā 4

Kies hoe jy die vertaling wil sien:   
Afrikaans Letties Speel Meer
’n Pakkie slaptjips met tamatiesous. F-- -ar-u----- -r ke-up-----d-u. Frī kartupeļus ar kečupu, lūdzu. F-ī k-r-u-e-u- a- k-č-p-, l-d-u- -------------------------------- Frī kartupeļus ar kečupu, lūdzu. 0
En twee met mayonnaise. U- ---as p--cijas-----ajon-zi. Un divas porcijas ar majonēzi. U- d-v-s p-r-i-a- a- m-j-n-z-. ------------------------------ Un divas porcijas ar majonēzi. 0
En drie worsies met mosterd. Un-t-īs -orci--- --ptu----- ar si-----. Un trīs porcijas ceptu desu ar sinepēm. U- t-ī- p-r-i-a- c-p-u d-s- a- s-n-p-m- --------------------------------------- Un trīs porcijas ceptu desu ar sinepēm. 0
Watter groente het u? K-d- d--ze-- ---s-ir? Kādi dārzeņi Jums ir? K-d- d-r-e-i J-m- i-? --------------------- Kādi dārzeņi Jums ir? 0
Het u bone? Vai-Ju---ir pupi---? Vai Jums ir pupiņas? V-i J-m- i- p-p-ņ-s- -------------------- Vai Jums ir pupiņas? 0
Het u blomkool? V-i-J-m- i---ied----s--? Vai Jums ir ziedkāposti? V-i J-m- i- z-e-k-p-s-i- ------------------------ Vai Jums ir ziedkāposti? 0
Ek eet graag mielies. Es--ab---t --u k--ur-zu. Es labprāt ēdu kukurūzu. E- l-b-r-t ē-u k-k-r-z-. ------------------------ Es labprāt ēdu kukurūzu. 0
Ek eet graag komkommer. Es ----------- -u---s. Es labprāt ēdu gurķus. E- l-b-r-t ē-u g-r-u-. ---------------------- Es labprāt ēdu gurķus. 0
Ek eet graag tamaties. Es-labp-ā- --u-t--āt--. Es labprāt ēdu tomātus. E- l-b-r-t ē-u t-m-t-s- ----------------------- Es labprāt ēdu tomātus. 0
Eet u ook graag prei? Va---ūs---b-r-- -dat p-ravu-? Vai Jūs labprāt ēdat puravus? V-i J-s l-b-r-t ē-a- p-r-v-s- ----------------------------- Vai Jūs labprāt ēdat puravus? 0
Eet u ook graag suurkool? V----ū--la--rāt -dat-s---ē----k-p--tu-? Vai Jūs labprāt ēdat skābētus kāpostus? V-i J-s l-b-r-t ē-a- s-ā-ē-u- k-p-s-u-? --------------------------------------- Vai Jūs labprāt ēdat skābētus kāpostus? 0
Eet u ook graag lensies? Va---ū--la-prāt--dat-lē-as? Vai Jūs labprāt ēdat lēcas? V-i J-s l-b-r-t ē-a- l-c-s- --------------------------- Vai Jūs labprāt ēdat lēcas? 0
Eet jy ook graag wortels? V-i--u---ī l--p-------bu--ā--s? Vai tu arī labprāt ēd burkānus? V-i t- a-ī l-b-r-t ē- b-r-ā-u-? ------------------------------- Vai tu arī labprāt ēd burkānus? 0
Eet jy ook graag brokkoli? V-i -u a---la-p-āt ēd-b-o-o-u-? Vai tu arī labprāt ēd brokoļus? V-i t- a-ī l-b-r-t ē- b-o-o-u-? ------------------------------- Vai tu arī labprāt ēd brokoļus? 0
Eet jy ook graag soetrissie? Va- -u-arī lab--āt-ē--p--r-ku? Vai tu arī labprāt ēd papriku? V-i t- a-ī l-b-r-t ē- p-p-i-u- ------------------------------ Vai tu arī labprāt ēd papriku? 0
Ek hou nie van uie nie. Man ne-a--- sīp--i. Man negaršo sīpoli. M-n n-g-r-o s-p-l-. ------------------- Man negaršo sīpoli. 0
Ek hou nie van olywe nie. Ma---e---š--o-ī--s. Man negaršo olīves. M-n n-g-r-o o-ī-e-. ------------------- Man negaršo olīves. 0
Ek hou nie van sampioene nie. M-n ------- sēne-. Man negaršo sēnes. M-n n-g-r-o s-n-s- ------------------ Man negaršo sēnes. 0

Laai af MP3 (.zip lêers)

Geen video is gevind nie!

Toontale

Die meeste van die wêreld se spreektale is toontale. In toontale is die toonhoogte kritiek. Dit bepaal wat die woorde of lettergrepe beteken. Die toon behoort dus volledig aan die woord. Die meeste van Asië se spreektale is toontale. Voorbeelde is Chinees, Thai en Viëtnamees. Daar is ook verskeie toontale in Afrika. Baie van Amerika se inheemse tale is ook toontale. Indo-Europese tale bevat meestal slegs toonelemente. Dit geld byvoorbeeld vir Sweeds en Serwies. Die getal toonhoogtes verskil in individuele tale. In Chinees kan vier verskillende tone onderskei word. Daardeur kan die lettergreep ma vier betekenisse hê. Hulle is ma , hennep , perd en te kere gaan . Dis interessant dat toontale ook ’n uitwerking op ons gehoor het. Studies van absolute gehoor het dit bewys. Absolute gehoor is die vermoë om tone te hoor en akkuraat te identifiseer. In Europa en Noord-Amerika kom absolute gehoor selde voor. Minder as een uit 10 000 mense het dit. Met Chinese moedertaalsprekers is dit anders. Hier het nege keer soveel mense dié spesiale vermoë. Toe ons babas was, het ons byna almal absolute gehoor gehad. Ons het dit gebruik om reg te leer praat. Ongelukkig verloor die meeste mense dit later. Toonhoogte is ook in musiek belangrik. Dis veral waar van kulture wat ’n toontaal praat. Hulle moet baie presies by die melodie hou. Anders kan ’n mooi liefdeslied ’n absurde lied word!