Guia de conversação

pt Em casa   »   ti ኣብ ገዛ

17 [dezassete]

Em casa

Em casa

17 [ዓሰርተሸውዓተ]

17 [‘aseriteshewi‘ate]

ኣብ ገዛ

[abi geza]

Escolha como deseja ver a tradução:   
Português (PT) Tigrino Tocar mais
Aqui está a nossa casa. ገ-ና-ኣ-- --። ገዛና ኣብዚ ኢዩ። ገ-ና ኣ-ዚ ኢ-። ----------- ገዛና ኣብዚ ኢዩ። 0
g-zana-a--zī-īyu። gezana abizī īyu። g-z-n- a-i-ī ī-u- ----------------- gezana abizī īyu።
Em cima está o telhado. ኣ--ላዕሊ--ሕሲ --። ኣብ ላዕሊ ናሕሲ ኣሎ። ኣ- ላ-ሊ ና-ሲ ኣ-። -------------- ኣብ ላዕሊ ናሕሲ ኣሎ። 0
a--------- n---is--a-o። abi la‘ilī nah-isī alo። a-i l-‘-l- n-h-i-ī a-o- ----------------------- abi la‘ilī naḥisī alo።
Em baixo está o porão. ኣ- ታሕቲ -ሕቲ---(ኣንደር---ሎ። ኣብ ታሕቲ ትሕቲ-ቤት(ኣንደር) ኣሎ። ኣ- ታ-ቲ ት-ቲ-ቤ-(-ን-ር- ኣ-። ----------------------- ኣብ ታሕቲ ትሕቲ-ቤት(ኣንደር) ኣሎ። 0
a-i-ta-̣-tī ti------b---(a-i-e-i)--lo። abi tah-itī tih-itī-bēti(anideri) alo። a-i t-h-i-ī t-h-i-ī-b-t-(-n-d-r-) a-o- -------------------------------------- abi taḥitī tiḥitī-bēti(anideri) alo።
Atrás da casa há um quintal. ኣ- ድ-ሪ ---ጀርዲን---። ኣብ ድሕሪ ገዛ ጀርዲን ኣሎ። ኣ- ድ-ሪ ገ- ጀ-ዲ- ኣ-። ------------------ ኣብ ድሕሪ ገዛ ጀርዲን ኣሎ። 0
ab- d-ḥ-r------ -e--dī-- al-። abi dih-irī geza jeridīni alo። a-i d-h-i-ī g-z- j-r-d-n- a-o- ------------------------------ abi diḥirī geza jeridīni alo።
À frente da casa não há nenhuma estrada. ኣብ --ሚ -ዛ---ግያ -ሎ። ኣብ ቅድሚ ገዛ ጽርግያ ኣሎ። ኣ- ቅ-ሚ ገ- ጽ-ግ- ኣ-። ------------------ ኣብ ቅድሚ ገዛ ጽርግያ ኣሎ። 0
a-i--’i-im- --z--ts’-r----- a-o። abi k’idimī geza ts’irigiya alo። a-i k-i-i-ī g-z- t-’-r-g-y- a-o- -------------------------------- abi k’idimī geza ts’irigiya alo።
Ao lado da casa há árvores. ኣብ ጐ---ዛ---ዋም--ለ-። ኣብ ጐኒ ገዛ ኣእዋም ኣለው። ኣ- ጐ- ገ- ኣ-ዋ- ኣ-ው- ------------------ ኣብ ጐኒ ገዛ ኣእዋም ኣለው። 0
ab- ---ī--ez----i-ami-ale-i። abi gonī geza a’iwami alewi። a-i g-n- g-z- a-i-a-i a-e-i- ---------------------------- abi gonī geza a’iwami alewi።
Aqui está o meu apartamento. ናተይ-መቐመጢ -ብዚ-ኢዩ። ናተይ መቐመጢ ኣብዚ ኢዩ። ና-ይ መ-መ- ኣ-ዚ ኢ-። ---------------- ናተይ መቐመጢ ኣብዚ ኢዩ። 0
n-t--i m-k--emet-ī a-iz---y-። nateyi mek-’emet’ī abizī īyu። n-t-y- m-k-’-m-t-ī a-i-ī ī-u- ----------------------------- nateyi meḵ’emet’ī abizī īyu።
Aqui é a cozinha e a casa de banho. ኣ-- ክሽ-- ----ን---። ኣብዚ ክሽነን መሕጸብን ኣሎ። ኣ-ዚ ክ-ነ- መ-ጸ-ን ኣ-። ------------------ ኣብዚ ክሽነን መሕጸብን ኣሎ። 0
ab-zī--ish-n--- ---̣i----b--- alo። abizī kishineni meh-its’ebini alo። a-i-ī k-s-i-e-i m-h-i-s-e-i-i a-o- ---------------------------------- abizī kishineni meḥits’ebini alo።
Ali são a sala (de estar) e o quarto de dormir. ኣ-ኡ -ፍሊ -------ፍ------ን--ለው። ኣብኡ ክፍሊ መደቀስን ክፍሊ መሕደርን ኣለው። ኣ-ኡ ክ-ሊ መ-ቀ-ን ክ-ሊ መ-ደ-ን ኣ-ው- ---------------------------- ኣብኡ ክፍሊ መደቀስን ክፍሊ መሕደርን ኣለው። 0
a-i’u ki--l--m-dek’e-ini -ifil--me-̣-d--i---al-wi። abi’u kifilī medek’esini kifilī meh-iderini alewi። a-i-u k-f-l- m-d-k-e-i-i k-f-l- m-h-i-e-i-i a-e-i- -------------------------------------------------- abi’u kifilī medek’esini kifilī meḥiderini alewi።
A porta de casa está fechada. ናይ ገዛ-ማዕ---ጹው እዩ። ናይ ገዛ ማዕጾ ዕጹው እዩ። ና- ገ- ማ-ጾ ዕ-ው እ-። ----------------- ናይ ገዛ ማዕጾ ዕጹው እዩ። 0
nayi ---a-m-‘---’---it--uw--iyu። nayi geza ma‘its’o ‘its’uwi iyu። n-y- g-z- m-‘-t-’- ‘-t-’-w- i-u- -------------------------------- nayi geza ma‘its’o ‘its’uwi iyu።
Mas as janelas estão abertas. ግ- እቶ--መሳኹቲ-ክ-ታ- ---። ግን እቶም መሳኹቲ ክፉታት እዮም። ግ- እ-ም መ-ኹ- ክ-ታ- እ-ም- --------------------- ግን እቶም መሳኹቲ ክፉታት እዮም። 0
gi-- it-mi--esa--u-ī-ki--tat- --o-i። gini itomi mesah-utī kifutati iyomi። g-n- i-o-i m-s-h-u-ī k-f-t-t- i-o-i- ------------------------------------ gini itomi mesaẖutī kifutati iyomi።
Hoje está calor. ሎሚ ሃሩር --። ሎሚ ሃሩር ኣሎ። ሎ- ሃ-ር ኣ-። ---------- ሎሚ ሃሩር ኣሎ። 0
l-mī-haru-i--lo። lomī haruri alo። l-m- h-r-r- a-o- ---------------- lomī haruri alo።
Nós vamos para a sala (de estar). ን-ና ና- ክፍሊ መ--ሪ -ኸ-ድ -ሎ--። ንሕና ናብ ክፍሊ መሕደሪ ንኸይድ ኣሎና ። ን-ና ና- ክ-ሊ መ-ደ- ን-ይ- ኣ-ና ። -------------------------- ንሕና ናብ ክፍሊ መሕደሪ ንኸይድ ኣሎና ። 0
nih--n-----i-ki-------ḥi---ī nih-------a-o---። nih-ina nabi kifilī meh-iderī nih-eyidi alona ። n-h-i-a n-b- k-f-l- m-h-i-e-ī n-h-e-i-i a-o-a ። ----------------------------------------------- niḥina nabi kifilī meḥiderī niẖeyidi alona ።
Ali há um sofá e uma poltrona. ኣብ-------ን----ኣለው። ኣብኡ ሶፋን መንበርን ኣለው። ኣ-ኡ ሶ-ን መ-በ-ን ኣ-ው- ------------------ ኣብኡ ሶፋን መንበርን ኣለው። 0
abi---sof--- --nib--i-- a-e-i። abi’u sofani meniberini alewi። a-i-u s-f-n- m-n-b-r-n- a-e-i- ------------------------------ abi’u sofani meniberini alewi።
Sente-se! ኮፍ-በሉ! ኮፍ በሉ! ኮ- በ-! ------ ኮፍ በሉ! 0
kof- -el-! kofi belu! k-f- b-l-! ---------- kofi belu!
Ali está o meu computador. ኣብኡ -ምፒ-ረ----። ኣብኡ ኮምፒተረይ ኣሎ። ኣ-ኡ ኮ-ፒ-ረ- ኣ-። -------------- ኣብኡ ኮምፒተረይ ኣሎ። 0
ab-’- --------r-y----o። abi’u komipītereyi alo። a-i-u k-m-p-t-r-y- a-o- ----------------------- abi’u komipītereyi alo።
Ali está a minha aparelhagem.. ኣብኡ-----ስተረ----ቃ-----ኣ-። ኣብኡ ናተይ ስተረኦ-ሙዚቃ-ማሺን ኣሎ። ኣ-ኡ ና-ይ ስ-ረ---ዚ---ሺ- ኣ-። ------------------------ ኣብኡ ናተይ ስተረኦ-ሙዚቃ-ማሺን ኣሎ። 0
a---u-nate-i si-e-----m-z--’--m--hīni --o። abi’u nateyi sitere’o-muzīk’a-mashīni alo። a-i-u n-t-y- s-t-r-’---u-ī-’---a-h-n- a-o- ------------------------------------------ abi’u nateyi sitere’o-muzīk’a-mashīni alo።
A televisão é nova. እ- -ለ-ዦ- --ዩ-ሓድ----። እቲ ተለቪዦን ኣዝዩ ሓድሽ እዩ። እ- ተ-ቪ-ን ኣ-ዩ ሓ-ሽ እ-። -------------------- እቲ ተለቪዦን ኣዝዩ ሓድሽ እዩ። 0
i-ī t----īzhoni----y- -̣adishi--yu። itī televīzhoni aziyu h-adishi iyu። i-ī t-l-v-z-o-i a-i-u h-a-i-h- i-u- ----------------------------------- itī televīzhoni aziyu ḥadishi iyu።

Palavras e vocabulário

Cada língua tem o seu próprio vocabulário (ou léxico). Consiste num determinado número de palavras. Uma palavra é uma unidade linguística independente. As palavras têm sempre um significado próprio. Diferenciando-se dos sons e das sílabas. O número de palavras varia de acordo com as diversas línguas. O inglês, por exemplo, tem muitas palavras. É até conhecido como o campeão mundial nesta categoria. Acredita-se que o inglês é composto por mais de um milhão de palavras. Também o Oxford English Dictionary conta com mais de 600000 entradas. O chinês, o espanhol e o russo têm muito menos palavras. O léxico de uma dada língua depende também da sua história. A língua inglesa sofreu a influência de muitas línguas e culturas. Por este motivo, o vocabulário da língua inglesa foi aumentando consideravelmente. Mas até mesmo, nos nossos dias, o léxico inglês não tem parado de aumentar. Léxicólogos estimam que a cada dia são incorporadas 15 novas palavras. Provindo sobretudo da área dos novos meios de comunicação. E não estamos a contar com a linguagem técnica. Uma vez que só a terminologia da área da química compreende milhares de palavras. Em quase todas as línguas, as palavras mais longas são menos usadas do que as mais curtas. E a grande parte dos falantes recorre a um número reduzido de palavras. Por isto, fazemos a distinção entre o vocabulário ativo e passivo. O vocabulário passivo contém palavras que compreendemos. No entanto, praticamente não são usadas por nós, ou muito raramente. O vocabulário ativo compreende palavras que utilizamos de um modo regular. Tratando-se de conversas ou textos simples bastam apenas algumas palavras. Já no caso do inglês, seriam precisas cerca de 400 palavras e 40 verbos. Não se preocupe, então, se o seu vocabulário for reduzido.