Guia de conversação

px Conjunções 1   »   ti መስተጻምር 1

94 [noventa e quatro]

Conjunções 1

Conjunções 1

94 [ተስዓንኣርባዕተን]

94 [tesi‘ani’ariba‘iteni]

መስተጻምር 1

[mesitets’amiri 1]

Escolha como deseja ver a tradução:   
Português (BR) Tigrínia Tocar mais
Espere até que a chuva pare. ጽ--/-ን- ዝናብ --ብ-ዝ-ድእ። ጽናሕ/ጽንሒ ዝናብ ክሳብ ዝውድእ። ጽ-ሕ-ጽ-ሒ ዝ-ብ ክ-ብ ዝ-ድ-። --------------------- ጽናሕ/ጽንሒ ዝናብ ክሳብ ዝውድእ። 0
ts’i-a----t--i-i-----ina-i -----i-ziwidi’i። ts’inah-i/ts’inih-ī zinabi kisabi ziwidi’i። t-’-n-h-i-t-’-n-h-ī z-n-b- k-s-b- z-w-d-’-። ------------------------------------------- ts’inaḥi/ts’iniḥī zinabi kisabi ziwidi’i።
Espere até eu acabar. ጽና---ንሒ-ኣነ -ሳ- ዝ-ድ-። ጽናሕ/ጽንሒ ኣነ ክሳብ ዝውድእ። ጽ-ሕ-ጽ-ሒ ኣ- ክ-ብ ዝ-ድ-። -------------------- ጽናሕ/ጽንሒ ኣነ ክሳብ ዝውድእ። 0
t--i--h-i-----nih-ī-an--k-sab- z--id---። ts’inah-i/ts’inih-ī ane kisabi ziwidi’i። t-’-n-h-i-t-’-n-h-ī a-e k-s-b- z-w-d-’-። ---------------------------------------- ts’inaḥi/ts’iniḥī ane kisabi ziwidi’i።
Espere até ele voltar. ጽናሕ/-ን- ክሳ-----ዝ-ለ-። ጽናሕ/ጽንሒ ክሳብ ንሱ ዝምለስ። ጽ-ሕ-ጽ-ሒ ክ-ብ ን- ዝ-ለ-። -------------------- ጽናሕ/ጽንሒ ክሳብ ንሱ ዝምለስ። 0
t--i--ḥ--t--iniḥ--k-sabi --s- zi-i-es-። ts’inah-i/ts’inih-ī kisabi nisu zimilesi። t-’-n-h-i-t-’-n-h-ī k-s-b- n-s- z-m-l-s-። ----------------------------------------- ts’inaḥi/ts’iniḥī kisabi nisu zimilesi።
Vou esperar até que os meus cabelos estejam secos. ክ-በ‘----ረይ -ሳ- ዝነ-ጽ። ክጽበ‘የ ጸግረይ ክሳብ ዝነቕጽ። ክ-በ-የ ጸ-ረ- ክ-ብ ዝ-ቕ-። -------------------- ክጽበ‘የ ጸግረይ ክሳብ ዝነቕጽ። 0
ki-s--be--- t-’e--r-yi-k--abi-zin---’----i። kits’ibe‘ye ts’egireyi kisabi zinek-’its’i። k-t-’-b-‘-e t-’-g-r-y- k-s-b- z-n-k-’-t-’-። ------------------------------------------- kits’ibe‘ye ts’egireyi kisabi zineḵ’its’i።
Vou esperar até que o filme tenha acabado. ክ-በ‘- -ቲ ፊል- ----ዝ-ድእ። ክጽበ‘የ እቲ ፊልም ክሳብ ዝውድእ። ክ-በ-የ እ- ፊ-ም ክ-ብ ዝ-ድ-። ---------------------- ክጽበ‘የ እቲ ፊልም ክሳብ ዝውድእ። 0
k--s’i-e-y- it- fīlimi --sa-i -i----’i። kits’ibe‘ye itī fīlimi kisabi ziwidi’i። k-t-’-b-‘-e i-ī f-l-m- k-s-b- z-w-d-’-። --------------------------------------- kits’ibe‘ye itī fīlimi kisabi ziwidi’i።
Vou esperar até que o semáforo fique verde. ክጽበ‘የ-መብ-ህቲ -ጠ-ያ -ሳብ-ዝኸው-። ክጽበ‘የ መብራህቲ ቀጠልያ ክሳብ ዝኸውን። ክ-በ-የ መ-ራ-ቲ ቀ-ል- ክ-ብ ዝ-ው-። -------------------------- ክጽበ‘የ መብራህቲ ቀጠልያ ክሳብ ዝኸውን። 0
ki-s’i--‘y- m-b--a-i-- k’--’el--- k---bi-zi--ew--i። kits’ibe‘ye mebirahitī k’et’eliya kisabi zih-ewini። k-t-’-b-‘-e m-b-r-h-t- k-e-’-l-y- k-s-b- z-h-e-i-i- --------------------------------------------------- kits’ibe‘ye mebirahitī k’et’eliya kisabi ziẖewini።
Quando você sairá de férias? መ-ስ ኢ- ና- ዕርፍ--ት-ይ-? መዓስ ኢኻ ናብ ዕርፍቲ ትኸይድ? መ-ስ ኢ- ና- ዕ-ፍ- ት-ይ-? -------------------- መዓስ ኢኻ ናብ ዕርፍቲ ትኸይድ? 0
m-‘as--īh-a-n--- ‘iri---ī-----e-i-i? me‘asi īh-a nabi ‘irifitī tih-eyidi? m-‘-s- ī-̱- n-b- ‘-r-f-t- t-h-e-i-i- ------------------------------------ me‘asi īẖa nabi ‘irifitī tiẖeyidi?
Ainda antes das férias do verão? ቅ-ሚ-ና- -ጋይ --ፍቲ? ቅድሚ ናይ ሃጋይ ዕርፍቲ? ቅ-ሚ ና- ሃ-ይ ዕ-ፍ-? ---------------- ቅድሚ ናይ ሃጋይ ዕርፍቲ? 0
k-i-i-ī n----h------‘-rifitī? k’idimī nayi hagayi ‘irifitī? k-i-i-ī n-y- h-g-y- ‘-r-f-t-? ----------------------------- k’idimī nayi hagayi ‘irifitī?
Sim, ainda antes das férias do verão começarem. እወ፣ -ድ--ሃጋይ -ር-ቲ--ጅምር። እወ፣ ቅድሚ ሃጋይ ዕርፍቲ ዝጅምር። እ-፣ ቅ-ሚ ሃ-ይ ዕ-ፍ- ዝ-ም-። ---------------------- እወ፣ ቅድሚ ሃጋይ ዕርፍቲ ዝጅምር። 0
iwe፣-k’--i-- -a------ir--i---zij--iri። iwe፣ k’idimī hagayi ‘irifitī zijimiri። i-e- k-i-i-ī h-g-y- ‘-r-f-t- z-j-m-r-። -------------------------------------- iwe፣ k’idimī hagayi ‘irifitī zijimiri።
Conserte o telhado antes que comece o inverno. ክ----ከይመጸ-ከ--ነ---ሕሲ-የዕር-----። ክረምቲ ከይመጸ ከሎ ነቲ ናሕሲ የዕርዮ ኢኻ ። ክ-ም- ከ-መ- ከ- ነ- ና-ሲ የ-ር- ኢ- ። ----------------------------- ክረምቲ ከይመጸ ከሎ ነቲ ናሕሲ የዕርዮ ኢኻ ። 0
k----i-ī-ke-i-et-’--ke----e-ī -ah--s- ye-iri---īẖa ። kiremitī keyimets’e kelo netī nah-isī ye‘iriyo īh-a ። k-r-m-t- k-y-m-t-’- k-l- n-t- n-h-i-ī y-‘-r-y- ī-̱- ። ----------------------------------------------------- kiremitī keyimets’e kelo netī naḥisī ye‘iriyo īẖa ።
Lave as mãos antes de se sentar à mesa. ኣብ---- -ፍ ---ል- --- -ሓ-- ። ኣብ ጣውላ ኮፍ ከይበልካ ኢድካ ተሓጸብ ። ኣ- ጣ-ላ ኮ- ከ-በ-ካ ኢ-ካ ተ-ጸ- ። -------------------------- ኣብ ጣውላ ኮፍ ከይበልካ ኢድካ ተሓጸብ ። 0
a-- t’----a----i -eyi-elika -di----e---ts’----። abi t’awila kofi keyibelika īdika teh-ats’ebi ። a-i t-a-i-a k-f- k-y-b-l-k- ī-i-a t-h-a-s-e-i ። ----------------------------------------------- abi t’awila kofi keyibelika īdika teḥats’ebi ።
Fecha a janela antes de sair. ናብ -ገ -ይወጻካ-ከ-- -ስኮ---ጸ--። ናብ ደገ ከይወጻካ ከሎኻ መስኮት ዕጸዎ ። ና- ደ- ከ-ወ-ካ ከ-ኻ መ-ኮ- ዕ-ዎ ። -------------------------- ናብ ደገ ከይወጻካ ከሎኻ መስኮት ዕጸዎ ። 0
n-b- ---- k----ets’--a-ke-oẖ--m-si-o-- -it-’ew- ። nabi dege keyiwets’aka keloh-a mesikoti ‘its’ewo ። n-b- d-g- k-y-w-t-’-k- k-l-h-a m-s-k-t- ‘-t-’-w- ። -------------------------------------------------- nabi dege keyiwets’aka keloẖa mesikoti ‘its’ewo ።
Quando você volta para casa? መዓ- ኢኻ ንገ--ት--እ? መዓስ ኢኻ ንገዛ ትመጽእ? መ-ስ ኢ- ን-ዛ ት-ጽ-? ---------------- መዓስ ኢኻ ንገዛ ትመጽእ? 0
me-as-----a --g-za--i--ts’---? me‘asi īh-a nigeza timets’i’i? m-‘-s- ī-̱- n-g-z- t-m-t-’-’-? ------------------------------ me‘asi īẖa nigeza timets’i’i?
Depois das aulas? ድሕ- ት-ህ--? ድሕሪ ትምህርቲ? ድ-ሪ ት-ህ-ቲ- ---------- ድሕሪ ትምህርቲ? 0
d-ḥir- -im---rit-? dih-irī timihiritī? d-h-i-ī t-m-h-r-t-? ------------------- diḥirī timihiritī?
Sim, depois das aulas terem terminado. እ-፣-ት-ህ-- ----ድ-። እወ፣ ትምህርቲ ምስ ወድአ። እ-፣ ት-ህ-ቲ ም- ወ-አ- ----------------- እወ፣ ትምህርቲ ምስ ወድአ። 0
iw-፣--imihi---ī-mis--w---’ā። iwe፣ timihiritī misi wedi’ā። i-e- t-m-h-r-t- m-s- w-d-’-። ---------------------------- iwe፣ timihiritī misi wedi’ā።
Depois de ele ter tido um acidente, ele não pôde mais trabalhar. ድ-ሪ እቲ--ደጋ ፣-ክ-ርሕ----እልን---። ድሕሪ እቲ ሓደጋ ፣ ክሰርሕ ኣይክእልን ኔሩ። ድ-ሪ እ- ሓ-ጋ ፣ ክ-ር- ኣ-ክ-ል- ኔ-። ---------------------------- ድሕሪ እቲ ሓደጋ ፣ ክሰርሕ ኣይክእልን ኔሩ። 0
dih---ī--t--ḥ--e-a-፣ -i---i--i a--ki--l------r-። dih-irī itī h-adega ፣ kiserih-i ayiki’ilini nēru። d-h-i-ī i-ī h-a-e-a ፣ k-s-r-h-i a-i-i-i-i-i n-r-። ------------------------------------------------- diḥirī itī ḥadega ፣ kiseriḥi ayiki’ilini nēru።
Depois de ter perdido o trabalho, ele foi para os Estados Unidos. እ--ስ---ም---ኣንዎ፣ ኢዩ--- ---ካ-ዝኸ-። እቲ ስርሑ ምስ ሰኣንዎ፣ ኢዩ ናብ ኣመሪካ ዝኸደ። እ- ስ-ሑ ም- ሰ-ን-፣ ኢ- ና- ኣ-ሪ- ዝ-ደ- ------------------------------- እቲ ስርሑ ምስ ሰኣንዎ፣ ኢዩ ናብ ኣመሪካ ዝኸደ። 0
itī si-ih-- --si -e-a-i--- -yu n-bi--mer----z-ẖ-de። itī sirih-u misi se’aniwo፣ īyu nabi amerīka zih-ede። i-ī s-r-h-u m-s- s-’-n-w-፣ ī-u n-b- a-e-ī-a z-h-e-e- ---------------------------------------------------- itī siriḥu misi se’aniwo፣ īyu nabi amerīka ziẖede።
Depois de ele ter ido para os Estados Unidos, ele ficou rico. ድሕ--ና---መሪ- ም---ኢ- ሃ-ታ- ኮ-ኑ። ድሕሪ ናብ ኣመሪካ ምኻዱ ኢዩ ሃብታም ኮይኑ። ድ-ሪ ና- ኣ-ሪ- ም-ዱ ኢ- ሃ-ታ- ኮ-ኑ- ---------------------------- ድሕሪ ናብ ኣመሪካ ምኻዱ ኢዩ ሃብታም ኮይኑ። 0
d---i-ī-nabi --e-īka----̱adu-----h--it--- -oy--u። dih-irī nabi amerīka mih-adu īyu habitami koyinu። d-h-i-ī n-b- a-e-ī-a m-h-a-u ī-u h-b-t-m- k-y-n-። ------------------------------------------------- diḥirī nabi amerīka miẖadu īyu habitami koyinu።

Como aprender duas línguas ao mesmo tempo

Atualmente, as línguas estrangeiras são cada vez mais importantes. Muitas pessoas aprendem uma língua estrangeira. Há, no entanto, muitas línguas interessantes no mundo. Por isso, algumas pessoas aprendem várias línguas ao mesmo tempo. Quando as crianças crescem bilíngues, isso geralmente não costuma ser um problema. O seu cérebro aprende as duas línguas de uma forma natural. Quando são mais velhos, sabem o que pertence a cada língua. Os bilíngues conhecem os traços caraterísticos de ambas as línguas. No caso dos adultos, a situação é diferente. Eles não conseguem aprender tão facilmente duas línguas simultaneamente. Quem aprende duas línguas ao mesmo tempo, deve respeitar algumas regras. Primeiro, é importante comparar as duas línguas. As línguas que pertencem à mesma família podem ser muito parecidas. Este fato pode causar alguma confusão. Por isso, é útil analisar bem as duas línguas. Pode fazer-se, por exemplo, uma lista. Onde se registam as semelhanças e as diferenças. Assim,o cérebro tem que se ocupar intensamente com as duas línguas. Ele memoriza melhor as especificidades de cada uma das línguas. Além disso, devia-se escolher as próprias cores e a própria pasta para cada língua. Isso ajuda a separar claramente as línguas entre si. Quando se aprende línguas diferentes, a coisa muda. No caso de línguas muito diferentes não há nenhum risco de confusão. Aqui está o perigo de se comparar uma língua com a outra! Seria melhor, porém, comparar essas línguas com a língua materna. Quando o cérebro reconhece o contraste, aprende-se de uma forma mais eficaz. É importante também que as duas línguas sejam aprendidas com a mesma intensidade. Teoricamente para o cérebro tanto faz quantas línguas aprendemos...