短语手册

zh 认识,相识   »   eo Konatiĝi

3[三]

认识,相识

认识,相识

3 [tri]

Konatiĝi

选择您想要查看翻译的方式:   
中文(简体) 世界语 播放 更多
你好 /喂 ! Sa-u--n! Saluton! S-l-t-n- -------- Saluton! 0
你好 ! Bon-- t---n! Bonan tagon! B-n-n t-g-n- ------------ Bonan tagon! 0
你 好 吗 /最近 怎么 样 ? K----vi? Kiel vi? K-e- v-? -------- Kiel vi? 0
您 来自 欧洲 吗 ? Ĉu-v- ----s--- -ŭ----? Ĉu vi venas el Eŭropo? Ĉ- v- v-n-s e- E-r-p-? ---------------------- Ĉu vi venas el Eŭropo? 0
您 来自 美国 吗 ? Ĉ- -i ----s--l -m-riko? Ĉu vi venas el Ameriko? Ĉ- v- v-n-s e- A-e-i-o- ----------------------- Ĉu vi venas el Ameriko? 0
您 来自 亚洲 吗 ? Ĉu------nas e- Az-o? Ĉu vi venas el Azio? Ĉ- v- v-n-s e- A-i-? -------------------- Ĉu vi venas el Azio? 0
您 住在 哪一个 宾馆 ? En---u--o--l- ---r--tadas? En kiu hotelo vi restadas? E- k-u h-t-l- v- r-s-a-a-? -------------------------- En kiu hotelo vi restadas? 0
您 在 这里 已经 多久 了 ? D--ki-m-vi -s--s -i-t-e? De kiam vi estas ĉi-tie? D- k-a- v- e-t-s ĉ---i-? ------------------------ De kiam vi estas ĉi-tie? 0
您 要 停留 多久 ? Ĝis----m--- resta-? Ĝis kiam vi restas? Ĝ-s k-a- v- r-s-a-? ------------------- Ĝis kiam vi restas? 0
您 喜欢 这里 吗 ? Ĉu plaĉ-s-al ---ĉi-t--? Ĉu plaĉas al vi ĉi-tie? Ĉ- p-a-a- a- v- ĉ---i-? ----------------------- Ĉu plaĉas al vi ĉi-tie? 0
您 在 这里 度假 吗 ? Ĉu vi -e-ias-ĉi--ie? Ĉu vi ferias ĉi-tie? Ĉ- v- f-r-a- ĉ---i-? -------------------- Ĉu vi ferias ĉi-tie? 0
欢迎 您 到 我这儿 来 ! Ne--e---u --ziti-m--! Ne hezitu viziti min! N- h-z-t- v-z-t- m-n- --------------------- Ne hezitu viziti min! 0
这是 我的 住址 。 Je--mi---dr-s-. Jen mia adreso. J-n m-a a-r-s-. --------------- Jen mia adreso. 0
我们 明天 见面 吗 ? Ĉu-ni-v-d--n----or-aŭ? Ĉu ni vidu nin morgaŭ? Ĉ- n- v-d- n-n m-r-a-? ---------------------- Ĉu ni vidu nin morgaŭ? 0
我 很 抱歉, 我 已 有 安排 了 。 Mi b-daŭra-, --d mi --m--a-----on-p-an-ta-. Mi bedaŭras, sed mi jam havas ion planitan. M- b-d-ŭ-a-, s-d m- j-m h-v-s i-n p-a-i-a-. ------------------------------------------- Mi bedaŭras, sed mi jam havas ion planitan. 0
再见 ! Ĝ-s! Ĝis! Ĝ-s- ---- Ĝis! 0
再见 ! Ĝis--ev-d-! Ĝis revido! Ĝ-s r-v-d-! ----------- Ĝis revido! 0
一会儿 见 ! Ĝ---b-l---! Ĝis baldaŭ! Ĝ-s b-l-a-! ----------- Ĝis baldaŭ! 0

字母

我们可以通过语言来相互沟通。 我们告诉别人我们的所思所感。 书面文字同样具有这样的功能。 大部分语言都有自己的文字。 文字由字符构成。 这些字符可以以不同的形式出现。 许多文字以注音符号构成。 这些文字的注音符号被称之为字母。 一个字母就是一个图形字符的规则性组合。 这些字符又通过特定的组合规则组构词语。 每个字符都有一个固定的读音。 ‘Alphabet’这个单词起源于希腊语。 希腊语里的前二个字母分别叫作‘Alpha’和‘Beta’。 历史上曾经有过许多不一样的字母。 早在三千多年前人类就已经在使用文字符号。 文字符号在古代是神秘的象征。 只有极少数人才知道它们的真正含义。 后来这些字符失去了它们的象征特性。 今天的字母已经没有任何意思。 它们只有在与其它字母组合时才能产生涵义。 而像汉语的象形文字则是以另外一种形式在起作用。 象形文字就像一幅画,蕴含着画面所指向的涵义。 当我们书写时,我们的思维也在编码。 我们运用文字符号记录我们的知识。 我们的大脑学会了如何对字母进行解码。 字符构成了词汇,词汇构成了思想。 因此一篇文章可以流传千年而不衰。 并且仍然能够被读者所理解…