短语手册

zh 认识,相识   »   lv Iepazīt

3[三]

认识,相识

认识,相识

3 [trīs]

Iepazīt

选择您想要查看翻译的方式:   
中文(简体) 拉脱维亚语 播放 更多
你好 /喂 ! S--iks! --e---- -v--k-! Sveiks! Sveika! Sveiki! S-e-k-! S-e-k-! S-e-k-! ----------------------- Sveiks! Sveika! Sveiki! 0
你好 ! Lab----! Labdien! L-b-i-n- -------- Labdien! 0
你 好 吗 /最近 怎么 样 ? K--klā-as?-/ -- ie-? Kā klājas? / Kā iet? K- k-ā-a-? / K- i-t- -------------------- Kā klājas? / Kā iet? 0
您 来自 欧洲 吗 ? Va--J-s--s---n- -i----s? Vai Jūs esat no Eiropas? V-i J-s e-a- n- E-r-p-s- ------------------------ Vai Jūs esat no Eiropas? 0
您 来自 美国 吗 ? Va--Jū---s-t-n- -m----a-? Vai Jūs esat no Amerikas? V-i J-s e-a- n- A-e-i-a-? ------------------------- Vai Jūs esat no Amerikas? 0
您 来自 亚洲 吗 ? Va--J---esat -----ij--? Vai Jūs esat no Āzijas? V-i J-s e-a- n- Ā-i-a-? ----------------------- Vai Jūs esat no Āzijas? 0
您 住在 哪一个 宾馆 ? Kur--v--sn--- Jūs-d-īvoj-t? Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? K-r- v-e-n-c- J-s d-ī-o-a-? --------------------------- Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? 0
您 在 这里 已经 多久 了 ? Cik -l-i-J-- ja--es-t--ei-? Cik ilgi Jūs jau esat šeit? C-k i-g- J-s j-u e-a- š-i-? --------------------------- Cik ilgi Jūs jau esat šeit? 0
您 要 停留 多久 ? Cik-i-g--Jū- -e -a---s-e-? Cik ilgi Jūs te paliksiet? C-k i-g- J-s t- p-l-k-i-t- -------------------------- Cik ilgi Jūs te paliksiet? 0
您 喜欢 这里 吗 ? V-i-Ju-- šei--pa-īk? Vai Jums šeit patīk? V-i J-m- š-i- p-t-k- -------------------- Vai Jums šeit patīk? 0
您 在 这里 度假 吗 ? V-i Jū- t------dā- --vaļ--ā-um-? Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? V-i J-s t- p-v-d-t a-v-ļ-n-j-m-? -------------------------------- Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? 0
欢迎 您 到 我这儿 来 ! Ap-iemo-----m---! Apciemojiet mani! A-c-e-o-i-t m-n-! ----------------- Apciemojiet mani! 0
这是 我的 住址 。 Te ----ana--d--se. Te ir mana adrese. T- i- m-n- a-r-s-. ------------------ Te ir mana adrese. 0
我们 明天 见面 吗 ? Vai-mēs --- ------i----? Vai mēs rīt redzēsimies? V-i m-s r-t r-d-ē-i-i-s- ------------------------ Vai mēs rīt redzēsimies? 0
我 很 抱歉, 我 已 有 安排 了 。 Man --ti -ē---be- m-n-j---ir--i---pl-n-. Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. M-n ļ-t- ž-l- b-t m-n j-u i- c-t- p-ā-i- ---------------------------------------- Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. 0
再见 ! A-ā!-- -au! Atā! / Čau! A-ā- / Č-u- ----------- Atā! / Čau! 0
再见 ! Uz-r--z-ša---! Uz redzēšanos! U- r-d-ē-a-o-! -------------- Uz redzēšanos! 0
一会儿 见 ! U- --īz- -edzēš---s! Uz drīzu redzēšanos! U- d-ī-u r-d-ē-a-o-! -------------------- Uz drīzu redzēšanos! 0

字母

我们可以通过语言来相互沟通。 我们告诉别人我们的所思所感。 书面文字同样具有这样的功能。 大部分语言都有自己的文字。 文字由字符构成。 这些字符可以以不同的形式出现。 许多文字以注音符号构成。 这些文字的注音符号被称之为字母。 一个字母就是一个图形字符的规则性组合。 这些字符又通过特定的组合规则组构词语。 每个字符都有一个固定的读音。 ‘Alphabet’这个单词起源于希腊语。 希腊语里的前二个字母分别叫作‘Alpha’和‘Beta’。 历史上曾经有过许多不一样的字母。 早在三千多年前人类就已经在使用文字符号。 文字符号在古代是神秘的象征。 只有极少数人才知道它们的真正含义。 后来这些字符失去了它们的象征特性。 今天的字母已经没有任何意思。 它们只有在与其它字母组合时才能产生涵义。 而像汉语的象形文字则是以另外一种形式在起作用。 象形文字就像一幅画,蕴含着画面所指向的涵义。 当我们书写时,我们的思维也在编码。 我们运用文字符号记录我们的知识。 我们的大脑学会了如何对字母进行解码。 字符构成了词汇,词汇构成了思想。 因此一篇文章可以流传千年而不衰。 并且仍然能够被读者所理解…