短语手册

zh 一周的七天   »   lv Nedēļas dienas

9[九]

一周的七天

一周的七天

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

选择您想要查看翻译的方式:   
中文(简体) 拉脱维亚语 播放 更多
星期一 p--mdiena pirmdiena p-r-d-e-a --------- pirmdiena 0
星期二 ot-----a otrdiena o-r-i-n- -------- otrdiena 0
星期三 tre-d---a trešdiena t-e-d-e-a --------- trešdiena 0
星期四 c-tur-di--a ceturtdiena c-t-r-d-e-a ----------- ceturtdiena 0
星期五 p--ktd-e-a piektdiena p-e-t-i-n- ---------- piektdiena 0
星期六 se-t-i-na sestdiena s-s-d-e-a --------- sestdiena 0
星期日/天 svē-d-ena svētdiena s-ē-d-e-a --------- svētdiena 0
周/星期/礼拜 nedēļa nedēļa n-d-ļ- ------ nedēļa 0
从 周一 到 周日 /从 星期一 到 星期天 no p-rm--en-s l-dz-s---d-enai no pirmdienas līdz svētdienai n- p-r-d-e-a- l-d- s-ē-d-e-a- ----------------------------- no pirmdienas līdz svētdienai 0
第一天 是 星期一 。 Pir---d------r-p--md--n-. Pirmā diena ir pirmdiena. P-r-ā d-e-a i- p-r-d-e-a- ------------------------- Pirmā diena ir pirmdiena. 0
第二天 是 星期二 。 Ot-- dien- i- -tr-----. Otrā diena ir otrdiena. O-r- d-e-a i- o-r-i-n-. ----------------------- Otrā diena ir otrdiena. 0
第三天 是 星期三 。 T-eš- di----i- -r-šd-en-. Trešā diena ir trešdiena. T-e-ā d-e-a i- t-e-d-e-a- ------------------------- Trešā diena ir trešdiena. 0
第四天 是 星期四 。 C-----ā----na -- ---urt-i---. Ceturtā diena ir ceturtdiena. C-t-r-ā d-e-a i- c-t-r-d-e-a- ----------------------------- Ceturtā diena ir ceturtdiena. 0
第五天 是 星期五 。 P-ektā di-n- -- --e--di-n-. Piektā diena ir piektdiena. P-e-t- d-e-a i- p-e-t-i-n-. --------------------------- Piektā diena ir piektdiena. 0
第六天 是 星期六 。 Se--ā -ien- ir -e-t-i-n-. Sestā diena ir sestdiena. S-s-ā d-e-a i- s-s-d-e-a- ------------------------- Sestā diena ir sestdiena. 0
第七天 是 星期天 。 S---ītā -ien--i-------i---. Septītā diena ir svētdiena. S-p-ī-ā d-e-a i- s-ē-d-e-a- --------------------------- Septītā diena ir svētdiena. 0
一个 星期 有 七天 。 N-d-ļ- ir-sept-ņa- ---n-s. Nedēļā ir septiņas dienas. N-d-ļ- i- s-p-i-a- d-e-a-. -------------------------- Nedēļā ir septiņas dienas. 0
我们 只 工作 五天 。 M-s-s---d--am-t---i -ie--s----n--. Mēs strādājam tikai piecas dienas. M-s s-r-d-j-m t-k-i p-e-a- d-e-a-. ---------------------------------- Mēs strādājam tikai piecas dienas. 0

人造语言:世界语

英语是全球目前最重要的国际性语言。 所有人应该都能通过英语达成沟通。 但是,其它语言也着相同的目标。 比如:人造语言。 人造语言由人为特意创造发展而来。 亦即按人工规划设计来建构语言。 人造语言里有着来自不同语言的混合元素。 这样才能让尽可能多的人轻松学习。 每一种人造语言的创立目标都旨在国际沟通。 最广为人知的人造语言是世界语。 世界语于1887年首次在华沙亮相。 它的创立者是路德维克.柴门霍夫医生。 创立者认为沟通问题是造成战乱纷争的主要原因。 因此他想创立一种联结种族的语言。 通过这种语言,所有的人都能相互平等对话。 这位医生的笔名叫Dr.Esperanto,喻为希望者。 这也体现了他对这个梦想的执着信念。 但是国际沟通这个概念已经很古老了。 直至今日,人类发展了各种人造语言。 这些人造语言联结着诸如宽容和人权等目标。 世界语使用者于今分布在全球120多个国家。 当然,对世界语的批判也一直存在。 比如,70%世界语词汇都来源于罗曼语言。 世界语带有明显的印欧语系塑造痕迹。 如今世界语使用者通过会议和社团相互交流。 并定期组织聚会和报告。 那么您有兴趣学世界语吗? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!