短语手册

zh 解释,说明某件事情1   »   lv kaut ko pamatot 1

75[七十五]

解释,说明某件事情1

解释,说明某件事情1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

选择您想要查看翻译的方式:   
中文(简体) 拉脱维亚语 播放 更多
您 为什么 没来 呢 ? K-pē- Jūs-nenāk-t? Kāpēc Jūs nenākat? K-p-c J-s n-n-k-t- ------------------ Kāpēc Jūs nenākat? 0
天气 太糟糕 了 。 La-k--ir --- -l-kts. Laiks ir tik slikts. L-i-s i- t-k s-i-t-. -------------------- Laiks ir tik slikts. 0
我 不来 了, 因为 天气 太 糟糕 了 。 Es-ne-ā--- j--ir-sl-kt- -----. Es nenāku, jo ir slikts laiks. E- n-n-k-, j- i- s-i-t- l-i-s- ------------------------------ Es nenāku, jo ir slikts laiks. 0
他 为什么 没来 呢 ? Kā--c -iņš-ne---? Kāpēc viņš nenāk? K-p-c v-ņ- n-n-k- ----------------- Kāpēc viņš nenāk? 0
他 没有 被邀请 。 V-ņ--n-v -zai--nāt-. Viņš nav uzaicināts. V-ņ- n-v u-a-c-n-t-. -------------------- Viņš nav uzaicināts. 0
他 不来, 因为 他 没有 被邀请 。 V-ņ- nen--, ----av uza----āt-. Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. V-ņ- n-n-k- j- n-v u-a-c-n-t-. ------------------------------ Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. 0
你 为什么 没来 呢 ? Kā--c----n--ā-? Kāpēc tu nenāc? K-p-c t- n-n-c- --------------- Kāpēc tu nenāc? 0
我 没有 时间 。 M-n-na---aika. Man nav laika. M-n n-v l-i-a- -------------- Man nav laika. 0
我 不来, 因为 我 没有 时间 。 Es --nāk----o-m-n-n-v l--ka. Es nenāku, jo man nav laika. E- n-n-k-, j- m-n n-v l-i-a- ---------------------------- Es nenāku, jo man nav laika. 0
你 为什么 不留下来 呢 ? K-p-c--u-n---lie-? Kāpēc tu nepaliec? K-p-c t- n-p-l-e-? ------------------ Kāpēc tu nepaliec? 0
我 还得 工作 。 M----ēl--ā--rā-ā. Man vēl jāstrādā. M-n v-l j-s-r-d-. ----------------- Man vēl jāstrādā. 0
我 不 留下来, 因为 我 还得 工作 。 E- nepa---k-, -o--an -ē- jāstrā--. Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. E- n-p-l-e-u- j- m-n v-l j-s-r-d-. ---------------------------------- Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. 0
您 为什么 现在 就 走 ? Kāpēc Jūs-j---a-z-ja-? Kāpēc Jūs jau aizejat? K-p-c J-s j-u a-z-j-t- ---------------------- Kāpēc Jūs jau aizejat? 0
我 累 了 。 E--es-u-no----si. Es esmu nogurusi. E- e-m- n-g-r-s-. ----------------- Es esmu nogurusi. 0
我 走 了 , 因为 我 累 了 。 E--a-ze-u, j--e--- n----usi. Es aizeju, jo esmu nogurusi. E- a-z-j-, j- e-m- n-g-r-s-. ---------------------------- Es aizeju, jo esmu nogurusi. 0
您 为什么 现在 就 走 呢 ? K---- J-s--au a---rau--t? Kāpēc Jūs jau aizbraucat? K-p-c J-s j-u a-z-r-u-a-? ------------------------- Kāpēc Jūs jau aizbraucat? 0
已经 很晚 了 。 I- --u--ēl-. Ir jau vēls. I- j-u v-l-. ------------ Ir jau vēls. 0
我 得走 了, 因为 已经 很晚 了 。 Es br--c- -r----j- -r--------s. Es braucu prom, jo ir jau vēls. E- b-a-c- p-o-, j- i- j-u v-l-. ------------------------------- Es braucu prom, jo ir jau vēls. 0

母语=感性的,外语=理性的?

学习外语时,我们是在促进我们的大脑。 我们的思维因学习而改变。 从而变得更富有创造力和敏捷。 复杂的思维到了多语言者身上也会变容易。 记忆力在学习时得到了锻炼。 我们学得越多,记忆力就变得越好。 学习多种语言的人,学其它东西也同样更快。 他可以长时间专注于某个课题进行思考。 因此他解决问题的速度会更快。 多语言者也更加果断。 如何做决定也同样取决于语言。 我们用以思考的语言,影响着我们的抉择。 心理学家在一项研究中对多位实验对象做了测试。 实验对象全部都是双语者。 除了母语他们还能说另外一种语言。 实验对象必须回答一个测试题。 该测试题是关于某个问题的解决方案。 实验对象必须在双选项中做出选择。 其中一个选项明显比另一选项更具有风险性。 实验对象必须以两种语言来回答这个问题。 实验结果显示,当实验对象转换语言时,答案也随之改变! 当他们说母语时,就会选择风险大的选项。 当他们说外语时,就会选择另外一个安全选项。 实验结束后,他们还必须投赌注。 在这之上他们也体现了明显差异性。 当他们使用外语时,会表现得更为理性。 研究人员推测,那是因为我们在说外语时会更加专注。 因此,我们并非感性地做决定,而是理性地......