短语手册

zh 身体的部位   »   lv Ķermeņa daļas

58[五十八]

身体的部位

身体的部位

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

选择您想要查看翻译的方式:   
中文(简体) 拉脱维亚语 播放 更多
我 画 一个 男人 。 E--zīmē-u---ri-t-. Es zīmēju vīrieti. E- z-m-j- v-r-e-i- ------------------ Es zīmēju vīrieti. 0
首先 是 头部 。 Vi--irms---lvu. Vispirms galvu. V-s-i-m- g-l-u- --------------- Vispirms galvu. 0
那个 男人 带着 一顶 帽子 。 V-ri-tim i--pl-t---e. Vīrietim ir platmale. V-r-e-i- i- p-a-m-l-. --------------------- Vīrietim ir platmale. 0
看不见 头发 。 Matus -ere--. Matus neredz. M-t-s n-r-d-. ------------- Matus neredz. 0
也 看不见 耳朵 。 Au-i--arī ne--d-. Ausis arī neredz. A-s-s a-ī n-r-d-. ----------------- Ausis arī neredz. 0
也 看不见 后背 。 Mu---u -r- -ere--. Muguru arī neredz. M-g-r- a-ī n-r-d-. ------------------ Muguru arī neredz. 0
我 画 眼睛 和 嘴 。 E- ---ē-- -cis u- -ut-. Es zīmēju acis un muti. E- z-m-j- a-i- u- m-t-. ----------------------- Es zīmēju acis un muti. 0
这个 男人 跳着 舞 并 笑着 。 V--iet-- --jo un--meja-. Vīrietis dejo un smejas. V-r-e-i- d-j- u- s-e-a-. ------------------------ Vīrietis dejo un smejas. 0
这个 男人 有 个 长鼻子 。 Vī--e-im-i- gar- deg-ns. Vīrietim ir garš deguns. V-r-e-i- i- g-r- d-g-n-. ------------------------ Vīrietim ir garš deguns. 0
他 手里 拿着 一个 棍子 。 R-kā- vi-š tur-sp-e--. Rokās viņš tur spieķi. R-k-s v-ņ- t-r s-i-ķ-. ---------------------- Rokās viņš tur spieķi. 0
他 脖子上 也 戴了 一条 围巾 。 A- ---------am-i- --l-e. Ap kaklu viņam ir šalle. A- k-k-u v-ņ-m i- š-l-e- ------------------------ Ap kaklu viņam ir šalle. 0
现在 是 冬天, 而且 天气 很冷 。 Ir z--m- un--r--u--ts. Ir ziema un ir auksts. I- z-e-a u- i- a-k-t-. ---------------------- Ir ziema un ir auksts. 0
双臂 很 有 力气 。 Ro--s--r----cī-as. Rokas ir spēcīgas. R-k-s i- s-ē-ī-a-. ------------------ Rokas ir spēcīgas. 0
双腿 也 很 有 力气 。 Kā-----rī--- -pēc---s. Kājas arī ir spēcīgas. K-j-s a-ī i- s-ē-ī-a-. ---------------------- Kājas arī ir spēcīgas. 0
这个 男人 是 雪做 的 。 V-r------- -ni---. Vīrs ir no sniega. V-r- i- n- s-i-g-. ------------------ Vīrs ir no sniega. 0
他 没穿 裤子 也 没 穿 大衣 。 Viņam--av bi-š--un-m-t--a. Viņam nav bikšu un mēteļa. V-ņ-m n-v b-k-u u- m-t-ļ-. -------------------------- Viņam nav bikšu un mēteļa. 0
但是 他 不 感到 寒冷 。 Bet---r---n-s-l-t. Bet vīram nesalst. B-t v-r-m n-s-l-t- ------------------ Bet vīram nesalst. 0
他 是 一个 雪人 。 T---ir s-i--av--s. Tas ir sniegavīrs. T-s i- s-i-g-v-r-. ------------------ Tas ir sniegavīrs. 0

我们祖先的语言

语言学家能够分析现代语言。 对此有许多研究方法可运用。 但人类在几千年前又是怎样讲话的呢? 这是个非常难回答的问题。 尽管如此,科学家们多年来一直致力于该研究。 他们想探知早期人类是如何说话的。 对此,科学家重建了古代的语言模式。 目前美国科学家有了令人激动的发现。 他们分析了2000多种语言。 主要是对这些语言的句型结构进行分析。 从中得出了非常有趣的研究结果。 其中约有一半语言具有S-O-V句型结构。 也就是说,有着主语-宾语-谓语的句型结构。 有700多种语言则遵循主语-谓语-宾语句型结构。 约有160种语言是谓语-主语-宾语结构。 大概只有40种语言使用谓语-宾语-主语句型结构。 还有120种语言属于混合型句型结构。 显然,谓语-宾语-主语和谓语-主语-宾语是很少使用的结构。 该研究里的大多数语言都使用主语-宾语-谓语句型结构。 比如,波斯语,日语和土耳其语。 但是,世界上大部分存在的语言都遵循主语-谓语-宾语句型结构。 那也是今天印欧系语言中的主导句型模式。 研究人员认为,早期人类使用的是主语-宾语-谓语句型结构。 所有语言都建立在这个系统之上。 后来,这些语言各自分离发展。 我们仍不知道为何如此。 但句型结构的改变应该是其中一个原因。 因为在进化过程中,只有优势者胜出.......