Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   vi Quá khứ 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [Tám mươi ba]

Quá khứ 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vjetnamiešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt G-- ---- th--i G-- đ--- t---- G-i đ-ệ- t-o-i -------------- Gọi điện thoại 0
Es runāju pa telefonu. T-- -- ------ệ- t---i. T-- đ- g-- đ--- t----- T-i đ- g-i đ-ệ- t-o-i- ---------------------- Tôi đã gọi điện thoại. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. T----ã g-i--i-n th--i---ố-. T-- đ- g-- đ--- t---- s---- T-i đ- g-i đ-ệ- t-o-i s-ố-. --------------------------- Tôi đã gọi điện thoại suốt. 0
jautāt H-i H-- H-i --- Hỏi 0
Es jautāju. Tô- -- hỏ-. T-- đ- h--- T-i đ- h-i- ----------- Tôi đã hỏi. 0
Es vienmēr jautāju. Tôi-lúc n-o---n--đ- -ỏi. T-- l-- n-- c--- đ- h--- T-i l-c n-o c-n- đ- h-i- ------------------------ Tôi lúc nào cũng đã hỏi. 0
stāstīt -ể K- K- -- Kể 0
Es stāstīju. Tôi-đã kể. T-- đ- k-- T-i đ- k-. ---------- Tôi đã kể. 0
Es izstāstīju visu stāstu. T-i đ- -- h-t c-- chuyệ-. T-- đ- k- h-- c-- c------ T-i đ- k- h-t c-u c-u-ệ-. ------------------------- Tôi đã kể hết câu chuyện. 0
mācīties H-c-tập H-- t-- H-c t-p ------- Học tập 0
Es mācījos. Tôi đ---ọ-. T-- đ- h--- T-i đ- h-c- ----------- Tôi đã học. 0
Es mācījos visu vakaru. Tô--đã học s--t-buổ- tối. T-- đ- h-- s--- b--- t--- T-i đ- h-c s-ố- b-ổ- t-i- ------------------------- Tôi đã học suốt buổi tối. 0
strādāt L-- --ệc L-- v--- L-m v-ệ- -------- Làm việc 0
Es strādāju. T--------- v-ệc. T-- đ- l-- v---- T-i đ- l-m v-ệ-. ---------------- Tôi đã làm việc. 0
Es strādāju visu dienu. T-i -ã -à---iệc s--- c------. T-- đ- l-- v--- s--- c- n---- T-i đ- l-m v-ệ- s-ố- c- n-à-. ----------------------------- Tôi đã làm việc suốt cả ngày. 0
ēst Ă- Ă- Ă- -- Ăn 0
Es paēdu. T-i-đã-ă- --i. T-- đ- ă- r--- T-i đ- ă- r-i- -------------- Tôi đã ăn rồi. 0
Es apēdu visu ēdienu. T----ã-ăn t-t-c- -ồ-ă- -ồ-. T-- đ- ă- t-- c- đ- ă- r--- T-i đ- ă- t-t c- đ- ă- r-i- --------------------------- Tôi đã ăn tất cả đồ ăn rồi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.