Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ko 과거형 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [여든셋]

83 [yeodeunses]

과거형 3

gwageohyeong 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu korejiešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt 전-해요 전___ 전-해- ---- 전화해요 0
je---w----yo j___________ j-o-h-a-a-y- ------------ jeonhwahaeyo
Es runāju pa telefonu. 저는 전-했어요. 저_ 전_____ 저- 전-했-요- --------- 저는 전화했어요. 0
je-n--n -e--h--ha-----o-o. j______ j_________________ j-o-e-n j-o-h-a-a-s---o-o- -------------------------- jeoneun jeonhwahaess-eoyo.
Es runāju pa telefonu visu laiku. 저--계속 --했어요. 저_ 계_ 전_____ 저- 계- 전-했-요- ------------ 저는 계속 전화했어요. 0
j-one---gy--og-je-nhwahaes---oyo. j______ g_____ j_________________ j-o-e-n g-e-o- j-o-h-a-a-s---o-o- --------------------------------- jeoneun gyesog jeonhwahaess-eoyo.
jautāt 물어-요 물___ 물-봐- ---- 물어봐요 0
mu---o--ayo m__________ m-l-e-b-a-o ----------- mul-eobwayo
Es jautāju. 저- -어--요. 저_ 물_____ 저- 물-봤-요- --------- 저는 물어봤어요. 0
je-neun--ul--ob---s-e-yo. j______ m________________ j-o-e-n m-l-e-b-a-s-e-y-. ------------------------- jeoneun mul-eobwass-eoyo.
Es vienmēr jautāju. 저--항- -----. 저_ 항_ 물_____ 저- 항- 물-봤-요- ------------ 저는 항상 물어봤어요. 0
je-n-u- h-ngs--- mu--e-----s---y-. j______ h_______ m________________ j-o-e-n h-n-s-n- m-l-e-b-a-s-e-y-. ---------------------------------- jeoneun hangsang mul-eobwass-eoyo.
stāstīt 얘-해요 얘___ 얘-해- ---- 얘기해요 0
ya---h-e-o y_________ y-e-i-a-y- ---------- yaegihaeyo
Es stāstīju. 저---기---. 저_ 얘_____ 저- 얘-했-요- --------- 저는 얘기했어요. 0
je-n-un-y-eg-hae-s---yo. j______ y_______________ j-o-e-n y-e-i-a-s---o-o- ------------------------ jeoneun yaegihaess-eoyo.
Es izstāstīju visu stāstu. 저- -든------얘-했-요. 저_ 모_ 이___ 얘_____ 저- 모- 이-기- 얘-했-요- ----------------- 저는 모든 이야기를 얘기했어요. 0
je--e-n-mo-e-n -ya-il-ul--ae-i-aes-----o. j______ m_____ i________ y_______________ j-o-e-n m-d-u- i-a-i-e-l y-e-i-a-s---o-o- ----------------------------------------- jeoneun modeun iyagileul yaegihaess-eoyo.
mācīties 공--요 공___ 공-해- ---- 공부해요 0
go-g-u-ae-o g__________ g-n-b-h-e-o ----------- gongbuhaeyo
Es mācījos. 저---부-어-. 저_ 공_____ 저- 공-했-요- --------- 저는 공부했어요. 0
j-o-eun -on---h-ess--oyo. j______ g________________ j-o-e-n g-n-b-h-e-s-e-y-. ------------------------- jeoneun gongbuhaess-eoyo.
Es mācījos visu vakaru. 저는 -녁-내---부했어요. 저_ 저_ 내_ 공_____ 저- 저- 내- 공-했-요- --------------- 저는 저녁 내내 공부했어요. 0
j----un-je--ye-----e-a----n-bu-a--s-eoy-. j______ j_______ n_____ g________________ j-o-e-n j-o-y-o- n-e-a- g-n-b-h-e-s-e-y-. ----------------------------------------- jeoneun jeonyeog naenae gongbuhaess-eoyo.
strādāt 일-요 일__ 일-요 --- 일해요 0
ilh-e-o i______ i-h-e-o ------- ilhaeyo
Es strādāju. 저는-일했--. 저_ 일____ 저- 일-어-. -------- 저는 일했어요. 0
je------i---es--e-yo. j______ i____________ j-o-e-n i-h-e-s-e-y-. --------------------- jeoneun ilhaess-eoyo.
Es strādāju visu dienu. 저는 하루종일 -했-요. 저_ 하___ 일____ 저- 하-종- 일-어-. ------------- 저는 하루종일 일했어요. 0
j--n--n---l-j------ --h--s--e-yo. j______ h__________ i____________ j-o-e-n h-l-j-n---l i-h-e-s-e-y-. --------------------------------- jeoneun halujong-il ilhaess-eoyo.
ēst 먹-요 먹__ 먹-요 --- 먹어요 0
meo--e-yo m________ m-o---o-o --------- meog-eoyo
Es paēdu. 저---었-요. 저_ 먹____ 저- 먹-어-. -------- 저는 먹었어요. 0
je----n----g--os--e---. j______ m______________ j-o-e-n m-o---o-s-e-y-. ----------------------- jeoneun meog-eoss-eoyo.
Es apēdu visu ēdienu. 저는--든 음---먹---. 저_ 모_ 음__ 먹____ 저- 모- 음-을 먹-어-. --------------- 저는 모든 음식을 먹었어요. 0
j-oneun -o---- -u-sig-e---m-o--e-ss---y-. j______ m_____ e_________ m______________ j-o-e-n m-d-u- e-m-i---u- m-o---o-s-e-y-. ----------------------------------------- jeoneun modeun eumsig-eul meog-eoss-eoyo.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.