Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ko 과거형 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [여든셋]

83 [yeodeunses]

과거형 3

[gwageohyeong 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu korejiešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt 전--요 전--- 전-해- ---- 전화해요 0
jeo-h---aeyo j----------- j-o-h-a-a-y- ------------ jeonhwahaeyo
Es runāju pa telefonu. 저는 전-했어-. 저- 전----- 저- 전-했-요- --------- 저는 전화했어요. 0
je-n--n je--h---a----eoy-. j------ j----------------- j-o-e-n j-o-h-a-a-s---o-o- -------------------------- jeoneun jeonhwahaess-eoyo.
Es runāju pa telefonu visu laiku. 저---- 전-했어-. 저- 계- 전----- 저- 계- 전-했-요- ------------ 저는 계속 전화했어요. 0
jeo-e-n gy--og jeo-hwahaes---oyo. j------ g----- j----------------- j-o-e-n g-e-o- j-o-h-a-a-s---o-o- --------------------------------- jeoneun gyesog jeonhwahaess-eoyo.
jautāt 물-봐요 물--- 물-봐- ---- 물어봐요 0
m-l-e---a-o m---------- m-l-e-b-a-o ----------- mul-eobwayo
Es jautāju. 저- -어-어-. 저- 물----- 저- 물-봤-요- --------- 저는 물어봤어요. 0
j-on--- m---e-b-ass---yo. j------ m---------------- j-o-e-n m-l-e-b-a-s-e-y-. ------------------------- jeoneun mul-eobwass-eoyo.
Es vienmēr jautāju. 저는 -- --봤-요. 저- 항- 물----- 저- 항- 물-봤-요- ------------ 저는 항상 물어봤어요. 0
j-oneu- han-sang-mul------ss--oyo. j------ h------- m---------------- j-o-e-n h-n-s-n- m-l-e-b-a-s-e-y-. ---------------------------------- jeoneun hangsang mul-eobwass-eoyo.
stāstīt 얘--요 얘--- 얘-해- ---- 얘기해요 0
yaegihae-o y--------- y-e-i-a-y- ---------- yaegihaeyo
Es stāstīju. 저는--기-어-. 저- 얘----- 저- 얘-했-요- --------- 저는 얘기했어요. 0
je-n-----ae-ih-e----oy-. j------ y--------------- j-o-e-n y-e-i-a-s---o-o- ------------------------ jeoneun yaegihaess-eoyo.
Es izstāstīju visu stāstu. 저--모든 이야기를 얘-했어요. 저- 모- 이--- 얘----- 저- 모- 이-기- 얘-했-요- ----------------- 저는 모든 이야기를 얘기했어요. 0
je--e-n -od--n --ag-l-ul-y-e-i--es---o--. j------ m----- i-------- y--------------- j-o-e-n m-d-u- i-a-i-e-l y-e-i-a-s---o-o- ----------------------------------------- jeoneun modeun iyagileul yaegihaess-eoyo.
mācīties 공--요 공--- 공-해- ---- 공부해요 0
go-g-u--e-o g---------- g-n-b-h-e-o ----------- gongbuhaeyo
Es mācījos. 저--공부했--. 저- 공----- 저- 공-했-요- --------- 저는 공부했어요. 0
je--e-n-gon-b---es------. j------ g---------------- j-o-e-n g-n-b-h-e-s-e-y-. ------------------------- jeoneun gongbuhaess-eoyo.
Es mācījos visu vakaru. 저는 -녁 내--공부했어-. 저- 저- 내- 공----- 저- 저- 내- 공-했-요- --------------- 저는 저녁 내내 공부했어요. 0
je--eu- -e-----g n--na--g---bu-ae-s--oyo. j------ j------- n----- g---------------- j-o-e-n j-o-y-o- n-e-a- g-n-b-h-e-s-e-y-. ----------------------------------------- jeoneun jeonyeog naenae gongbuhaess-eoyo.
strādāt 일-요 일-- 일-요 --- 일해요 0
ilha--o i------ i-h-e-o ------- ilhaeyo
Es strādāju. 저는 -했어요. 저- 일---- 저- 일-어-. -------- 저는 일했어요. 0
j--ne-n --h-----e--o. j------ i------------ j-o-e-n i-h-e-s-e-y-. --------------------- jeoneun ilhaess-eoyo.
Es strādāju visu dienu. 저--하루-일-일했-요. 저- 하--- 일---- 저- 하-종- 일-어-. ------------- 저는 하루종일 일했어요. 0
je----n --luj-----l ilh------o--. j------ h---------- i------------ j-o-e-n h-l-j-n---l i-h-e-s-e-y-. --------------------------------- jeoneun halujong-il ilhaess-eoyo.
ēst 먹-요 먹-- 먹-요 --- 먹어요 0
m-og-eo-o m-------- m-o---o-o --------- meog-eoyo
Es paēdu. 저----어-. 저- 먹---- 저- 먹-어-. -------- 저는 먹었어요. 0
j--neu--m----e--s-eoyo. j------ m-------------- j-o-e-n m-o---o-s-e-y-. ----------------------- jeoneun meog-eoss-eoyo.
Es apēdu visu ēdienu. 저--모든 --을 먹-어요. 저- 모- 음-- 먹---- 저- 모- 음-을 먹-어-. --------------- 저는 모든 음식을 먹었어요. 0
je-neun -----n---ms-g-e-l -e----oss-e-yo. j------ m----- e--------- m-------------- j-o-e-n m-d-u- e-m-i---u- m-o---o-s-e-y-. ----------------------------------------- jeoneun modeun eumsig-eul meog-eoss-eoyo.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.