Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   kk Past tense 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [сексен үш]

83 [seksen üş]

Past tense 3

[Ötken şaq 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
piezvanīt т---ф-н-е----й-есу т--------- с------ т-л-ф-н-е- с-й-е-у ------------------ телефонмен сөйлесу 0
t---f--m-n---yl--w t--------- s------ t-l-f-n-e- s-y-e-w ------------------ telefonmen söylesw
Es runāju pa telefonu. Ме- -ел-фон----сөй------. М-- т--------- с--------- М-н т-л-ф-н-е- с-й-е-т-м- ------------------------- Мен телефонмен сөйлестім. 0
M-- ---ef-nmen--öyle---m. M-- t--------- s--------- M-n t-l-f-n-e- s-y-e-t-m- ------------------------- Men telefonmen söylestim.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Мен үнемі теле-он-е- ---л--і--жүр-ім. М-- ү---- т--------- с------- ж------ М-н ү-е-і т-л-ф-н-е- с-й-е-і- ж-р-і-. ------------------------------------- Мен үнемі телефонмен сөйлесіп жүрдім. 0
M-- -nem--te-----m----ö---si- j----m. M-- ü---- t--------- s------- j------ M-n ü-e-i t-l-f-n-e- s-y-e-i- j-r-i-. ------------------------------------- Men ünemi telefonmen söylesip jürdim.
jautāt с-рау с---- с-р-у ----- сұрау 0
su--w s---- s-r-w ----- suraw
Es jautāju. Ме- с--а-ы-. М-- с------- М-н с-р-д-м- ------------ Мен сұрадым. 0
M-n--u--d--. M-- s------- M-n s-r-d-m- ------------ Men suradım.
Es vienmēr jautāju. М----нем- с-райты----. М-- ү---- с----------- М-н ү-е-і с-р-й-ы-м-н- ---------------------- Мен үнемі сұрайтынмын. 0
Men --em--sura-tı--ı-. M-- ü---- s----------- M-n ü-e-i s-r-y-ı-m-n- ---------------------- Men ünemi suraytınmın.
stāstīt а--у а--- а-т- ---- айту 0
ay-w a--- a-t- ---- aytw
Es stāstīju. М-- а-----б---і-. М-- а---- б------ М-н а-т-п б-р-і-. ----------------- Мен айтып бердім. 0
M-- a-t-----rdim. M-- a---- b------ M-n a-t-p b-r-i-. ----------------- Men aytıp berdim.
Es izstāstīju visu stāstu. Мен -қи-аны т-л---ай--- б---і-. М-- о------ т---- а---- б------ М-н о-и-а-ы т-л-қ а-т-п б-р-і-. ------------------------------- Мен оқиғаны толық айтып бердім. 0
Men ---ğ-------ı- -ytıp b-r-im. M-- o------ t---- a---- b------ M-n o-ï-a-ı t-l-q a-t-p b-r-i-. ------------------------------- Men oqïğanı tolıq aytıp berdim.
mācīties о-у о-- о-у --- оқу 0
oqw o-- o-w --- oqw
Es mācījos. М-н о-----. М-- о------ М-н о-ы-ы-. ----------- Мен оқыдым. 0
M-n-o-----. M-- o------ M-n o-ı-ı-. ----------- Men oqıdım.
Es mācījos visu vakaru. М---к-ш-бо-ы----дым. М-- к-- б--- о------ М-н к-ш б-й- о-ы-ы-. -------------------- Мен кеш бойы оқыдым. 0
M----eş -o-- o-----. M-- k-- b--- o------ M-n k-ş b-y- o-ı-ı-. -------------------- Men keş boyı oqıdım.
strādāt жұ-ыс і---у ж---- і---- ж-м-с і-т-у ----------- жұмыс істеу 0
ju-----s-ew j---- i---- j-m-s i-t-w ----------- jumıs istew
Es strādāju. М-н-ж--ыс-і-т-д--. М-- ж---- і------- М-н ж-м-с і-т-д-м- ------------------ Мен жұмыс істедім. 0
M-- j-mıs---ted--. M-- j---- i------- M-n j-m-s i-t-d-m- ------------------ Men jumıs istedim.
Es strādāju visu dienu. М-- күн---о-ы ж--ы--------м. М-- к--- б--- ж---- і------- М-н к-н- б-й- ж-м-с і-т-д-м- ---------------------------- Мен күні бойы жұмыс істедім. 0
Me--kü-i --y---u-ı- i-tedi-. M-- k--- b--- j---- i------- M-n k-n- b-y- j-m-s i-t-d-m- ---------------------------- Men küni boyı jumıs istedim.
ēst там-қтану т-------- т-м-қ-а-у --------- тамақтану 0
ta----anw t-------- t-m-q-a-w --------- tamaqtanw
Es paēdu. Мен-тама-та-д--. М-- т----------- М-н т-м-қ-а-д-м- ---------------- Мен тамақтандым. 0
Me- --m--t-nd-m. M-- t----------- M-n t-m-q-a-d-m- ---------------- Men tamaqtandım.
Es apēdu visu ēdienu. Мен---р-----қт----п қойдым. М-- б-- т------ ж-- қ------ М-н б-р т-м-қ-ы ж-п қ-й-ы-. --------------------------- Мен бар тамақты жеп қойдым. 0
M---bar-t--a-tı -ep---ydı-. M-- b-- t------ j-- q------ M-n b-r t-m-q-ı j-p q-y-ı-. --------------------------- Men bar tamaqtı jep qoydım.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.