Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ti ሕሉፍ 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ሰማንያንሰለስተን]

83 [semaniyaniselesiteni]

ሕሉፍ 3

[ḥilufi 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu tigrinja Spēlēt Vairāk
piezvanīt ደወ-- ምድዋል ደ--- ም--- ደ-ለ- ም-ዋ- --------- ደወለ፣ ምድዋል 0
d-wele፣ mid---li d------ m------- d-w-l-፣ m-d-w-l- ---------------- dewele፣ midiwali
Es runāju pa telefonu. ኣነ--ዊለ ኔ-። ኣ- ደ-- ኔ-- ኣ- ደ-ለ ኔ-። ---------- ኣነ ደዊለ ኔረ። 0
an- de-ī-- nēre። a-- d----- n---- a-e d-w-l- n-r-። ---------------- ane dewīle nēre።
Es runāju pa telefonu visu laiku. ብዙ- ግዜ---ው--ው--። ብ-- ግ- ክ--- ው--- ብ-ሕ ግ- ክ-ው- ው-ለ- ---------------- ብዙሕ ግዜ ክድውል ውዒለ። 0
bi---------ē -idiwil- w--īle። b------ g--- k------- w------ b-z-h-i g-z- k-d-w-l- w-‘-l-። ----------------------------- bizuḥi gizē kidiwili wi‘īle።
jautāt ሓተ---ቶ ሓ----- ሓ-ተ-ሕ- ------ ሓተተ፣ሕቶ 0
ḥ-tete፣--i-o h------------ h-a-e-e-h-i-o ------------- ḥatete፣ḥito
Es jautāju. ሓ-ተ---። ሓ-- ኔ-- ሓ-ተ ኔ-። ------- ሓቲተ ኔረ። 0
h----t--nēr-። h------ n---- h-a-ī-e n-r-። ------------- ḥatīte nēre።
Es vienmēr jautāju. ብዙ--ግዜ--ቲ----። ብ-- ግ- ሓ-- ኔ-- ብ-ሕ ግ- ሓ-ተ ኔ-። -------------- ብዙሕ ግዜ ሓቲተ ኔረ። 0
bi--h-i g--- ḥat--e-nēr-። b------ g--- h------ n---- b-z-h-i g-z- h-a-ī-e n-r-። -------------------------- bizuḥi gizē ḥatīte nēre።
stāstīt ነ-ረ፣-ዘ-ተ-፣ -ዝንታው ነ--------- ም---- ነ-ረ-ኣ-ን-ወ- ም-ን-ው ---------------- ነገረ፣ኣዘንተወ፣ ምዝንታው 0
nege--፣a-e-i-------iz---t-wi n---------------- m--------- n-g-r-፣-z-n-t-w-፣ m-z-n-t-w- ---------------------------- negere፣azenitewe፣ mizinitawi
Es stāstīju. ኣ- -ነ-ር ኔረ። ኣ- እ--- ኔ-- ኣ- እ-ግ- ኔ-። ----------- ኣን እነግር ኔረ። 0
a-i -ne-i-i---re። a-- i------ n---- a-i i-e-i-i n-r-። ----------------- ani inegiri nēre።
Es izstāstīju visu stāstu. ኣነ ኩ- -ዜ ታ-ኽ እነ-ር -ረ። ኣ- ኩ- ጊ- ታ-- እ--- ኔ-- ኣ- ኩ- ጊ- ታ-ኽ እ-ግ- ኔ-። --------------------- ኣነ ኩሉ ጊዜ ታሪኽ እነግር ኔረ። 0
ane k--- -īzē--ar---i--negi---nēre። a-- k--- g--- t------ i------ n---- a-e k-l- g-z- t-r-h-i i-e-i-i n-r-። ----------------------------------- ane kulu gīzē tarīẖi inegiri nēre።
mācīties ም---; ምም-ር ም---- ም--- ም-ና-; ም-ሃ- ---------- ምጽናዕ; ምምሃር 0
mi-s’--a--;-mim-h-ri m---------- m------- m-t-’-n-‘-; m-m-h-r- -------------------- mits’ina‘i; mimihari
Es mācījos. ኣነ እመሃ- ኔረ። ኣ- እ--- ኔ-- ኣ- እ-ሃ- ኔ-። ----------- ኣነ እመሃር ኔረ። 0
a-- i--ha------e። a-- i------ n---- a-e i-e-a-i n-r-። ----------------- ane imehari nēre።
Es mācījos visu vakaru. ኣነ-ምሉ--ም-ት ክ--- ው-ለ። ኣ- ም-- ም-- ክ--- ው--- ኣ- ም-እ ም-ት ክ-ሃ- ው-ለ- -------------------- ኣነ ምሉእ ምሸት ክመሃር ውዒለ። 0
a-- mil-’--m---e-i--imeh--i-wi---e። a-- m----- m------ k------- w------ a-e m-l-’- m-s-e-i k-m-h-r- w-‘-l-። ----------------------------------- ane milu’i misheti kimehari wi‘īle።
strādāt ስራሕ፣---ሕ ስ------- ስ-ሕ-ም-ራ- -------- ስራሕ፣ምስራሕ 0
sira-̣i፣m--i-a--i s---------------- s-r-h-i-m-s-r-h-i ----------------- siraḥi፣misiraḥi
Es strādāju. ኣ----ር- --። ኣ- እ--- ኔ-- ኣ- እ-ር- ኔ-። ----------- ኣነ እሰርሕ ኔረ። 0
ane----riḥi-nē--። a-- i------- n---- a-e i-e-i-̣- n-r-። ------------------ ane iseriḥi nēre።
Es strādāju visu dienu. ኣነ ምሉእ መ--ቲ----ሕ ኔ-። ኣ- ም-- መ--- እ--- ኔ-- ኣ- ም-እ መ-ል- እ-ር- ኔ-። -------------------- ኣነ ምሉእ መዓልቲ እሰርሕ ኔረ። 0
a-----l-’i m--al-tī ----iḥ---ē-e። a-- m----- m------- i------- n---- a-e m-l-’- m-‘-l-t- i-e-i-̣- n-r-። ---------------------------------- ane milu’i me‘alitī iseriḥi nēre።
ēst በል-፣-ምብ-ዕ በ--- ም--- በ-ዐ- ም-ላ- --------- በልዐ፣ ምብላዕ 0
beli-ā፣-m-bi---i b------ m------- b-l-‘-፣ m-b-l-‘- ---------------- beli‘ā፣ mibila‘i
Es paēdu. ኣ- -ሊዐ። ኣ- ብ--- ኣ- ብ-ዐ- ------- ኣነ ብሊዐ። 0
ane-b-lī‘-። a-- b------ a-e b-l-‘-። ----------- ane bilī‘ā።
Es apēdu visu ēdienu. ኣ- --ሉ---ቲ -ግ--በ----። ኣ- ብ--- እ- ም-- በ--- ። ኣ- ብ-ሉ- እ- ም-ቢ በ-ዐ- ። --------------------- ኣነ ብምሉኡ እቲ ምግቢ በሊዐዮ ። 0
a------il--u---ī-----b---elī‘--o ። a-- b------- i-- m----- b------- ። a-e b-m-l-’- i-ī m-g-b- b-l-‘-y- ። ---------------------------------- ane bimilu’u itī migibī belī‘āyo ።

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.