Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   vi Làm quen

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [Ba]

Làm quen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vjetnamiešu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Xi-----o! X-- c---- X-n c-à-! --------- Xin chào! 0
Labdien! Xi- -h--! X-- c---- X-n c-à-! --------- Xin chào! 0
Kā klājas? / Kā iet? Kh-- ---n-? K--- k----- K-ỏ- k-ô-g- ----------- Khỏe không? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Bạn--- --â--Â- --n-à? B-- t- c--- Â- đ-- à- B-n t- c-â- Â- đ-n à- --------------------- Bạn từ châu Âu đến à? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Bạ- t--châu ---đ-n--? B-- t- c--- M- đ-- à- B-n t- c-â- M- đ-n à- --------------------- Bạn từ châu Mỹ đến à? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Bạn -- -hâ- Á đ-- à? B-- t- c--- Á đ-- à- B-n t- c-â- Á đ-n à- -------------------- Bạn từ châu Á đến à? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? B-n-ở -h-ch-s-n -ào-vậ-? B-- ở k---- s-- n-- v--- B-n ở k-á-h s-n n-o v-y- ------------------------ Bạn ở khách sạn nào vậy? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? B-n-ở đ-- bao lâu--ồi? B-- ở đ-- b-- l-- r--- B-n ở đ-y b-o l-u r-i- ---------------------- Bạn ở đây bao lâu rồi? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? B-n ở --o--âu? B-- ở b-- l--- B-n ở b-o l-u- -------------- Bạn ở bao lâu? 0
Vai Jums šeit patīk? B-n-c- thí-h-ở đây khôn-? B-- c- t---- ở đ-- k----- B-n c- t-í-h ở đ-y k-ô-g- ------------------------- Bạn có thích ở đây không? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Bạ- -i du lịch-ở-đâ- à? B-- đ- d- l--- ở đ-- à- B-n đ- d- l-c- ở đ-y à- ----------------------- Bạn đi du lịch ở đây à? 0
Apciemojiet mani! Bạ- hãy-đ-n--hă--t----i! B-- h-- đ-- t--- t-- đ-- B-n h-y đ-n t-ă- t-i đ-! ------------------------ Bạn hãy đến thăm tôi đi! 0
Te ir mana adrese. Đây ---địa --- củ- t-i. Đ-- l- đ-- c-- c-- t--- Đ-y l- đ-a c-ỉ c-a t-i- ----------------------- Đây là địa chỉ của tôi. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Ngày -----húng-----ó---- n--- kh--g? N--- m-- c---- t- c- g-- n--- k----- N-à- m-i c-ú-g t- c- g-p n-a- k-ô-g- ------------------------------------ Ngày mai chúng ta có gặp nhau không? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. X-n-lỗ---n-ày---i---i đ--có ----. X-- l--- n--- m-- t-- đ- c- v---- X-n l-i- n-à- m-i t-i đ- c- v-ệ-. --------------------------------- Xin lỗi, ngày mai tôi đã có việc. 0
Atā! / Čau! T-m-----! T-- b---- T-m b-ệ-! --------- Tạm biệt! 0
Uz redzēšanos! Hẹ--g-- -ạ--nh-! H-- g-- l-- n--- H-n g-p l-i n-é- ---------------- Hẹn gặp lại nhé! 0
Uz drīzu redzēšanos! Hẹ- --m -ặ--lại -hé! H-- s-- g-- l-- n--- H-n s-m g-p l-i n-é- -------------------- Hẹn sớm gặp lại nhé! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…