Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   pa ਭੂਤਕਾਲ 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ਤਰਿਆਸੀ]

83 [Tari\'āsī]

ਭੂਤਕਾਲ 3

[bhūtakāla 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu pandžabu Spēlēt Vairāk
piezvanīt ਟ---ਫ-ਨ --ਨਾ ਟ------ ਕ--- ਟ-ਲ-ਫ-ਨ ਕ-ਨ- ------------ ਟੈਲੀਫੋਨ ਕਰਨਾ 0
ṭ-i--p-ōna-karanā ṭ--------- k----- ṭ-i-ī-h-n- k-r-n- ----------------- ṭailīphōna karanā
Es runāju pa telefonu. ਮ----ੈ-ੀਫੋ- ਕੀਤਾ---। ਮ-- ਟ------ ਕ--- ਹ-- ਮ-ਂ ਟ-ਲ-ਫ-ਨ ਕ-ਤ- ਹ-। -------------------- ਮੈਂ ਟੈਲੀਫੋਨ ਕੀਤਾ ਹੈ। 0
maiṁ ṭ---ī--ō---kīt---ai. m--- ṭ--------- k--- h--- m-i- ṭ-i-ī-h-n- k-t- h-i- ------------------------- maiṁ ṭailīphōna kītā hai.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ਮੈ- ਬਾ----ਬ-ਰ-----ਫ-ਨ ---ਾ ਹੈ। ਮ-- ਬ-- – ਬ-- ਟ------ ਕ--- ਹ-- ਮ-ਂ ਬ-ਰ – ਬ-ਰ ਟ-ਲ-ਫ-ਨ ਕ-ਤ- ਹ-। ------------------------------ ਮੈਂ ਬਾਰ – ਬਾਰ ਟੈਲੀਫੋਨ ਕੀਤਾ ਹੈ। 0
M-i----r--–-b-r---ail----n- ---ā -ai. M--- b--- – b--- ṭ--------- k--- h--- M-i- b-r- – b-r- ṭ-i-ī-h-n- k-t- h-i- ------------------------------------- Maiṁ bāra – bāra ṭailīphōna kītā hai.
jautāt ਪ----ਾ ਪ----- ਪ-ੱ-ਣ- ------ ਪੁੱਛਣਾ 0
Pu----ā P------ P-c-a-ā ------- Puchaṇā
Es jautāju. ਮ-ਂ-ਪ-ੱ-ਿਆ-ਹ-। ਮ-- ਪ----- ਹ-- ਮ-ਂ ਪ-ੱ-ਿ- ਹ-। -------------- ਮੈਂ ਪੁੱਛਿਆ ਹੈ। 0
ma-- ----i'ā---i. m--- p------ h--- m-i- p-c-i-ā h-i- ----------------- maiṁ puchi'ā hai.
Es vienmēr jautāju. ਮੈਂ -ਾਰ-–--ਾ--ਪ-ੱ-ਿ----। ਮ-- ਬ-- – ਬ-- ਪ----- ਹ-- ਮ-ਂ ਬ-ਰ – ਬ-ਰ ਪ-ੱ-ਿ- ਹ-। ------------------------ ਮੈਂ ਬਾਰ – ਬਾਰ ਪੁੱਛਿਆ ਹੈ। 0
Ma-- --ra --b-r---uch--ā -ai. M--- b--- – b--- p------ h--- M-i- b-r- – b-r- p-c-i-ā h-i- ----------------------------- Maiṁ bāra – bāra puchi'ā hai.
stāstīt ਸੁ-ਾ--ਾ ਸ------ ਸ-ਣ-ਉ-ਾ ------- ਸੁਣਾਉਣਾ 0
S---'uṇā S------- S-ṇ-'-ṇ- -------- Suṇā'uṇā
Es stāstīju. ਮੈਂ------ਆ -ੈ। ਮ-- ਸ----- ਹ-- ਮ-ਂ ਸ-ਣ-ਇ- ਹ-। -------------- ਮੈਂ ਸੁਣਾਇਆ ਹੈ। 0
mai- -u--------a-. m--- s------- h--- m-i- s-ṇ-'-'- h-i- ------------------ maiṁ suṇā'i'ā hai.
Es izstāstīju visu stāstu. ਮੈਂ ਪ-ਰ- -ਹਾਣੀ-ਸੁਣ---ਹ-। ਮ-- ਪ--- ਕ---- ਸ---- ਹ-- ਮ-ਂ ਪ-ਰ- ਕ-ਾ-ੀ ਸ-ਣ-ਈ ਹ-। ------------------------ ਮੈਂ ਪੂਰੀ ਕਹਾਣੀ ਸੁਣਾਈ ਹੈ। 0
Mai---ū-ī -ahāṇ- s----ī -ai. M--- p--- k----- s----- h--- M-i- p-r- k-h-ṇ- s-ṇ-'- h-i- ---------------------------- Maiṁ pūrī kahāṇī suṇā'ī hai.
mācīties ਸਿ---ਾ ਸ----- ਸ-ੱ-ਣ- ------ ਸਿੱਖਣਾ 0
Sikha-ā S------ S-k-a-ā ------- Sikhaṇā
Es mācījos. ਮੈਂ------ਆ---। ਮ-- ਸ----- ਹ-- ਮ-ਂ ਸ-ੱ-ਿ- ਹ-। -------------- ਮੈਂ ਸਿੱਖਿਆ ਹੈ। 0
ma-----kh-'- ---. m--- s------ h--- m-i- s-k-i-ā h-i- ----------------- maiṁ sikhi'ā hai.
Es mācījos visu vakaru. ਮੈ--ਸ-----ਾਮ-ਸਿੱਖਿਆ ਹ-। ਮ-- ਸ--- ਸ਼-- ਸ----- ਹ-- ਮ-ਂ ਸ-ਰ- ਸ਼-ਮ ਸ-ੱ-ਿ- ਹ-। ----------------------- ਮੈਂ ਸਾਰੀ ਸ਼ਾਮ ਸਿੱਖਿਆ ਹੈ। 0
M-iṁ--ā-ī------s-kh--ā -ai. M--- s--- ś--- s------ h--- M-i- s-r- ś-m- s-k-i-ā h-i- --------------------------- Maiṁ sārī śāma sikhi'ā hai.
strādāt ਕ-ਮ ਕ-ਨਾ ਕ-- ਕ--- ਕ-ਮ ਕ-ਨ- -------- ਕੰਮ ਕਰਨਾ 0
Ka-a-k--a-ā K--- k----- K-m- k-r-n- ----------- Kama karanā
Es strādāju. ਮੈ- -ੰਮ--ੀ-- ਹ-। ਮ-- ਕ-- ਕ--- ਹ-- ਮ-ਂ ਕ-ਮ ਕ-ਤ- ਹ-। ---------------- ਮੈਂ ਕੰਮ ਕੀਤਾ ਹੈ। 0
ma-ṁ -a-a-kītā-h-i. m--- k--- k--- h--- m-i- k-m- k-t- h-i- ------------------- maiṁ kama kītā hai.
Es strādāju visu dienu. ਮੈ--ਪ-ਰ- ਦ---ਕ-ਮ ---ਾ ਹੈ। ਮ-- ਪ--- ਦ-- ਕ-- ਕ--- ਹ-- ਮ-ਂ ਪ-ਰ- ਦ-ਨ ਕ-ਮ ਕ-ਤ- ਹ-। ------------------------- ਮੈਂ ਪੂਰਾ ਦਿਨ ਕੰਮ ਕੀਤਾ ਹੈ। 0
Ma---p-rā---na-ka-- ---- ---. M--- p--- d--- k--- k--- h--- M-i- p-r- d-n- k-m- k-t- h-i- ----------------------------- Maiṁ pūrā dina kama kītā hai.
ēst ਖਾ-ਾ ਖ--- ਖ-ਣ- ---- ਖਾਣਾ 0
Khā-ā K---- K-ā-ā ----- Khāṇā
Es paēdu. ਮ-ਂ----ਾ ਹ-। ਮ-- ਖ--- ਹ-- ਮ-ਂ ਖ-ਧ- ਹ-। ------------ ਮੈਂ ਖਾਧਾ ਹੈ। 0
ma-ṁ k----ā h-i. m--- k----- h--- m-i- k-ā-h- h-i- ---------------- maiṁ khādhā hai.
Es apēdu visu ēdienu. ਮ-- ਸ-ਰਾ---ਜਨ ਖਾ ਲ-ਆ--ੈ। ਮ-- ਸ--- ਭ--- ਖ- ਲ-- ਹ-- ਮ-ਂ ਸ-ਰ- ਭ-ਜ- ਖ- ਲ-ਆ ਹ-। ------------------------ ਮੈਂ ਸਾਰਾ ਭੋਜਨ ਖਾ ਲਿਆ ਹੈ। 0
M----sā-ā -h--a-a k-ā ---ā -a-. M--- s--- b------ k-- l--- h--- M-i- s-r- b-ō-a-a k-ā l-'- h-i- ------------------------------- Maiṁ sārā bhōjana khā li'ā hai.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.