Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   af Verlede tyd 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [drie en tagtig]

Verlede tyd 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt bel bel 0
Es runāju pa telefonu. Ek h-- g----. Ek het gebel. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Ek w-- d-- h--- t-- o- d-- t-------. Ek was die heel tyd op die telefoon. 0
jautāt vra vra 0
Es jautāju. Ek h-- g----. Ek het gevra. 0
Es vienmēr jautāju. Ek h-- a---- g----. Ek het altyd gevra. 0
stāstīt ve---l vertel 0
Es stāstīju. Ek h-- v-----. Ek het vertel. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Ek h-- d-- h--- s----- v-----. Ek het die hele storie vertel. 0
mācīties le-r leer 0
Es mācījos. Ek h-- g-----. Ek het geleer. 0
Es mācījos visu vakaru. Ek h-- d-- h--- a--- g-----. Ek het die hele aand geleer. 0
strādāt we-k werk 0
Es strādāju. Ek h-- g-----. Ek het gewerk. 0
Es strādāju visu dienu. Ek h-- d-- h--- d-- g-----. Ek het die hele dag gewerk. 0
ēst eet eet 0
Es paēdu. Ek h-- g----. Ek het geëet. 0
Es apēdu visu ēdienu. Ek h-- d-- h--- m------ o------. Ek het die hele maaltyd opgeëet. 0

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.