Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   hr Prošlost 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [osamdeset i tri]

Prošlost 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
piezvanīt tel-fon-ra-i telefonirati t-l-f-n-r-t- ------------ telefonirati 0
Es runāju pa telefonu. T--e--n-rao /---le-on--a------. Telefonirao / telefonirala sam. T-l-f-n-r-o / t-l-f-n-r-l- s-m- ------------------------------- Telefonirao / telefonirala sam. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Cijel--s------jeme--e--f------ - te-efon--a-a. Cijelo sam vrijeme telefonirao / telefonirala. C-j-l- s-m v-i-e-e t-l-f-n-r-o / t-l-f-n-r-l-. ---------------------------------------------- Cijelo sam vrijeme telefonirao / telefonirala. 0
jautāt pitati pitati p-t-t- ------ pitati 0
Es jautāju. P-t-o---pi--l- sam. Pitao / pitala sam. P-t-o / p-t-l- s-m- ------------------- Pitao / pitala sam. 0
Es vienmēr jautāju. U-i--- ------ta- ---ita--. Uvijek sam pitao / pitala. U-i-e- s-m p-t-o / p-t-l-. -------------------------- Uvijek sam pitao / pitala. 0
stāstīt i-p-i-ati ispričati i-p-i-a-i --------- ispričati 0
Es stāstīju. I-p-i-ao-/ isprič-la --m. Ispričao / ispričala sam. I-p-i-a- / i-p-i-a-a s-m- ------------------------- Ispričao / ispričala sam. 0
Es izstāstīju visu stāstu. I-pr-čao - is-rič--- sa----jelu-p----. Ispričao / ispričala sam cijelu priču. I-p-i-a- / i-p-i-a-a s-m c-j-l- p-i-u- -------------------------------------- Ispričao / ispričala sam cijelu priču. 0
mācīties uči-i učiti u-i-i ----- učiti 0
Es mācījos. Uči--/-učila-sa-. Učio / učila sam. U-i- / u-i-a s-m- ----------------- Učio / učila sam. 0
Es mācījos visu vakaru. Uč-o / u-i-a---m --j--- veče-. Učio / učila sam cijelu večer. U-i- / u-i-a s-m c-j-l- v-č-r- ------------------------------ Učio / učila sam cijelu večer. 0
strādāt r----i raditi r-d-t- ------ raditi 0
Es strādāju. Radio /-r----a--am. Radio / radila sam. R-d-o / r-d-l- s-m- ------------------- Radio / radila sam. 0
Es strādāju visu dienu. R-di----r-dila sa- -i-e-i -an. Radio / radila sam cijeli dan. R-d-o / r-d-l- s-m c-j-l- d-n- ------------------------------ Radio / radila sam cijeli dan. 0
ēst jesti jesti j-s-i ----- jesti 0
Es paēdu. Je--/ -e-a s--. Jeo / jela sam. J-o / j-l- s-m- --------------- Jeo / jela sam. 0
Es apēdu visu ēdienu. Poj-o-/ --j--- s-- --u -ra-u. Pojeo / pojela sam svu hranu. P-j-o / p-j-l- s-m s-u h-a-u- ----------------------------- Pojeo / pojela sam svu hranu. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.