Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ku Past tense 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [heştê û sê]

Past tense 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
piezvanīt Telefo-ki-in T----------- T-l-f-n-i-i- ------------ Telefonkirin 0
Es runāju pa telefonu. Min-t-l--o- k-r. M-- t------ k--- M-n t-l-f-n k-r- ---------------- Min telefon kir. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Mi- -ert-- têl---- --r. M-- h----- t------ k--- M-n h-r-i- t-l-f-n k-r- ----------------------- Min hertim têlefon kir. 0
jautāt P---în P----- P-r-î- ------ Pirsîn 0
Es jautāju. Min-pirsî. M-- p----- M-n p-r-î- ---------- Min pirsî. 0
Es vienmēr jautāju. M-- -ert----irs-. M-- h----- p----- M-n h-r-i- p-r-î- ----------------- Min hertim pirsî. 0
stāstīt ve-o--n v------ v-g-t-n ------- vegotin 0
Es stāstīju. M-------t. M-- v----- M-n v-g-t- ---------- Min vegot. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Min-he-û ç---- -e-ot. M-- h--- ç---- v----- M-n h-m- ç-r-k v-g-t- --------------------- Min hemû çîrok vegot. 0
mācīties Fêr-ûn F----- F-r-û- ------ Fêrbûn 0
Es mācījos. Ez fêrb--. E- f------ E- f-r-û-. ---------- Ez fêrbûm. 0
Es mācījos visu vakaru. Ez-h-m- êv-r- f-rb-m. E- h--- ê---- f------ E- h-m- ê-a-ê f-r-û-. --------------------- Ez hemû êvarê fêrbûm. 0
strādāt Xebi-în X------ X-b-t-n ------- Xebitîn 0
Es strādāju. E--x-bi---. E- x------- E- x-b-t-m- ----------- Ez xebitîm. 0
Es strādāju visu dienu. E--r------- --bitî-. E- r--- t-- x------- E- r-j- t-v x-b-t-m- -------------------- Ez rojê tev xebitîm. 0
ēst Xwa-in X----- X-a-i- ------ Xwarin 0
Es paēdu. Mi--x-arin----r. M-- x----- x---- M-n x-a-i- x-a-. ---------------- Min xwarin xwar. 0
Es apēdu visu ēdienu. M-n--w-ri- -em- -w-r. M-- x----- h--- x---- M-n x-a-i- h-m- x-a-. --------------------- Min xwarin hemî xwar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.