Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   kn ಭೂತಕಾಲ – ೩

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

೮೩ [ಎಂಬತ್ತಮೂರು]

83 [Embattamūru]

ಭೂತಕಾಲ – ೩

[bhūtakāla – 3.]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kannada Spēlēt Vairāk
piezvanīt ಟೆ--ಫೋನ--ಮ--ುವ-ದ-. ಟ------- ಮ-------- ಟ-ಲ-ಫ-ನ- ಮ-ಡ-ವ-ದ-. ------------------ ಟೆಲಿಫೋನ್ ಮಾಡುವುದು. 0
Ṭe-i----------udu. Ṭ------- m-------- Ṭ-l-p-ō- m-ḍ-v-d-. ------------------ Ṭeliphōn māḍuvudu.
Es runāju pa telefonu. ನ--- ---್ ಮ-ಡ-ದೆ. ನ--- ಫ--- ಮ------ ನ-ನ- ಫ-ನ- ಮ-ಡ-ದ-. ----------------- ನಾನು ಫೋನ್ ಮಾಡಿದೆ. 0
Nān- p-ō- -ā-ide. N--- p--- m------ N-n- p-ō- m-ḍ-d-. ----------------- Nānu phōn māḍide.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ನ-------್-ಿ-ಮಯ --ನ್ -ಲ್ಲಿ--ಾ-ನ--ು--ತಿದ್--. ನ--- ಪ-------- ಫ--- ನ---- ಮ--------------- ನ-ನ- ಪ-ರ-ತ-ಸ-ಯ ಫ-ನ- ನ-್-ಿ ಮ-ತ-ಾ-ು-್-ಿ-್-ೆ- ------------------------------------------ ನಾನು ಪೂರ್ತಿಸಮಯ ಫೋನ್ ನಲ್ಲಿ ಮಾತನಾಡುತ್ತಿದ್ದೆ. 0
Nān- ---tisa-a---p-ōn-n--li-m-t-n--u-t-dd-. N--- p---------- p--- n---- m-------------- N-n- p-r-i-a-a-a p-ō- n-l-i m-t-n-ḍ-t-i-d-. ------------------------------------------- Nānu pūrtisamaya phōn nalli mātanāḍuttidde.
jautāt ಪ----ನಿಸುವು--. ಪ------------- ಪ-ರ-್-ಿ-ು-ು-ು- -------------- ಪ್ರಶ್ನಿಸುವುದು. 0
Pra-ni---u--. P------------ P-a-n-s-v-d-. ------------- Praśnisuvudu.
Es jautāju. ನ--- ಪ್ರ-್-- ಕ---ದೆ. ನ--- ಪ------ ಕ------ ನ-ನ- ಪ-ರ-್-ೆ ಕ-ಳ-ದ-. -------------------- ನಾನು ಪ್ರಶ್ನೆ ಕೇಳಿದೆ. 0
N-n--pr---e kēḷi-e. N--- p----- k------ N-n- p-a-n- k-ḷ-d-. ------------------- Nānu praśne kēḷide.
Es vienmēr jautāju. ನಾನ--ಯಾ-ಾಗಲು----ಶ--ೆ-ಕ-ಳುತ-ತ-ದ್--. ನ--- ಯ------ ಪ------ ಕ------------ ನ-ನ- ಯ-ವ-ಗ-ು ಪ-ರ-್-ೆ ಕ-ಳ-ತ-ತ-ದ-ದ-. ---------------------------------- ನಾನು ಯಾವಾಗಲು ಪ್ರಶ್ನೆ ಕೇಳುತ್ತಿದ್ದೆ. 0
N--u-y-v---l-----ś-e kēḷ--t-dde. N--- y------- p----- k---------- N-n- y-v-g-l- p-a-n- k-ḷ-t-i-d-. -------------------------------- Nānu yāvāgalu praśne kēḷuttidde.
stāstīt ಹೇ--ವು-ು ಹ------- ಹ-ಳ-ವ-ದ- -------- ಹೇಳುವುದು 0
H--u--du H------- H-ḷ-v-d- -------- Hēḷuvudu
Es stāstīju. ನಾನ- ------. ನ--- ಹ------ ನ-ನ- ಹ-ಳ-ದ-. ------------ ನಾನು ಹೇಳಿದೆ. 0
nā---h-ḷi-e. n--- h------ n-n- h-ḷ-d-. ------------ nānu hēḷide.
Es izstāstīju visu stāstu. ನಾ-- ಸ--ೂ-್- -ಥೆ ----ದ-. ನ--- ಸ------ ಕ-- ಹ------ ನ-ನ- ಸ-ಪ-ರ-ಣ ಕ-ೆ ಹ-ಳ-ದ-. ------------------------ ನಾನು ಸಂಪೂರ್ಣ ಕಥೆ ಹೇಳಿದೆ. 0
Nānu sa-p------athe-hē-ide. N--- s------- k---- h------ N-n- s-m-ū-ṇ- k-t-e h-ḷ-d-. --------------------------- Nānu sampūrṇa kathe hēḷide.
mācīties ಕಲ-ಯ-ವುದು ಕ-------- ಕ-ಿ-ು-ು-ು --------- ಕಲಿಯುವುದು 0
Kaliyuvudu K--------- K-l-y-v-d- ---------- Kaliyuvudu
Es mācījos. ನ-ನ- -ಲಿ--. ನ--- ಕ----- ನ-ನ- ಕ-ಿ-ೆ- ----------- ನಾನು ಕಲಿತೆ. 0
nā-- ka-ite. n--- k------ n-n- k-l-t-. ------------ nānu kalite.
Es mācījos visu vakaru. ನಾ-ು ಇಡೀ -ಾಯಂಕಾಲ ---ತೆ. ನ--- ಇ-- ಸ------ ಕ----- ನ-ನ- ಇ-ೀ ಸ-ಯ-ಕ-ಲ ಕ-ಿ-ೆ- ----------------------- ನಾನು ಇಡೀ ಸಾಯಂಕಾಲ ಕಲಿತೆ. 0
Nā-- -ḍ---ā-aṅ---- -ali-e. N--- i-- s-------- k------ N-n- i-ī s-y-ṅ-ā-a k-l-t-. -------------------------- Nānu iḍī sāyaṅkāla kalite.
strādāt ಕ--ಸ ಮಾಡುವ--ು. ಕ--- ಮ-------- ಕ-ಲ- ಮ-ಡ-ವ-ದ-. -------------- ಕೆಲಸ ಮಾಡುವುದು. 0
Kelas- -āḍ---du. K----- m-------- K-l-s- m-ḍ-v-d-. ---------------- Kelasa māḍuvudu.
Es strādāju. ನ-ನ- ಕೆಲಸ ಮಾಡ-ದೆ. ನ--- ಕ--- ಮ------ ನ-ನ- ಕ-ಲ- ಮ-ಡ-ದ-. ----------------- ನಾನು ಕೆಲಸ ಮಾಡಿದೆ. 0
Nā-- ke--sa m---de. N--- k----- m------ N-n- k-l-s- m-ḍ-d-. ------------------- Nānu kelasa māḍide.
Es strādāju visu dienu. ನ-ನ----- ದಿ-- ಕೆಲಸ-ಮ----ೆ. ನ--- ಇ-- ದ--- ಕ--- ಮ------ ನ-ನ- ಇ-ೀ ದ-ವ- ಕ-ಲ- ಮ-ಡ-ದ-. -------------------------- ನಾನು ಇಡೀ ದಿವಸ ಕೆಲಸ ಮಾಡಿದೆ. 0
Nānu -ḍī -iv-sa --la-a-------. N--- i-- d----- k----- m------ N-n- i-ī d-v-s- k-l-s- m-ḍ-d-. ------------------------------ Nānu iḍī divasa kelasa māḍide.
ēst ತಿನ-ನ--ು-ು. ತ---------- ತ-ನ-ನ-ವ-ದ-. ----------- ತಿನ್ನುವುದು. 0
T-n-u----. T--------- T-n-u-u-u- ---------- Tinnuvudu.
Es paēdu. ನಾ-- --ಂ-ೆ. ನ--- ತ----- ನ-ನ- ತ-ಂ-ೆ- ----------- ನಾನು ತಿಂದೆ. 0
N--- -i-d-. N--- t----- N-n- t-n-e- ----------- Nānu tinde.
Es apēdu visu ēdienu. ನಾನು ಊಟವನ್-----ರ-ತ----ಿ ತಿಂ-ೆ. ನ--- ಊ------ ಪ--------- ತ----- ನ-ನ- ಊ-ವ-್-ು ಪ-ರ-ತ-ಯ-ಗ- ತ-ಂ-ೆ- ------------------------------ ನಾನು ಊಟವನ್ನು ಪೂರ್ತಿಯಾಗಿ ತಿಂದೆ. 0
Nān- ūṭ-v-n-u--ū--iyā-i--i---. N--- ū------- p-------- t----- N-n- ū-a-a-n- p-r-i-ā-i t-n-e- ------------------------------ Nānu ūṭavannu pūrtiyāgi tinde.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.