Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   am ያለፈው ውጥረት 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ሰማንያ ሶስት]

83 [semaniya sositi]

ያለፈው ውጥረት 3

[halafī gīzē 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu amharu Spēlēt Vairāk
piezvanīt መ--ል መ--- መ-ወ- ---- መደወል 0
m-dew--i m------- m-d-w-l- -------- medeweli
Es runāju pa telefonu. እ- ደወ-ኩኝ። እ- ደ----- እ- ደ-ል-ኝ- --------- እኔ ደወልኩኝ። 0
i---d----i-uny-. i-- d----------- i-ē d-w-l-k-n-i- ---------------- inē dewelikunyi.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ሰ-ቱን በሙሉ ደ---ኝ። ሰ--- በ-- ደ----- ሰ-ቱ- በ-ሉ ደ-ል-ኝ- --------------- ሰዓቱን በሙሉ ደወልኩኝ። 0
s-‘-tun- b------deweli-unyi. s------- b----- d----------- s-‘-t-n- b-m-l- d-w-l-k-n-i- ---------------------------- se‘atuni bemulu dewelikunyi.
jautāt መጠ-ቅ መ--- መ-የ- ---- መጠየቅ 0
m-t----k’i m--------- m-t-e-e-’- ---------- met’eyek’i
Es jautāju. እ- ጠየ-ኝ እ- ጠ--- እ- ጠ-ኩ- ------- እኔ ጠየኩኝ 0
i-- --e-e-u-yi i-- t--------- i-ē t-e-e-u-y- -------------- inē t’eyekunyi
Es vienmēr jautāju. እኔ ሁሌ--የ-ኝ እ- ሁ- ጠ--- እ- ሁ- ጠ-ኩ- ---------- እኔ ሁሌ ጠየኩኝ 0
i---h-lē-t--yekunyi i-- h--- t--------- i-ē h-l- t-e-e-u-y- ------------------- inē hulē t’eyekunyi
stāstīt መተ-ክ መ--- መ-ረ- ---- መተረክ 0
m--ere-i m------- m-t-r-k- -------- metereki
Es stāstīju. እ----ኩኝ እ- ተ--- እ- ተ-ኩ- ------- እኔ ተረኩኝ 0
i-----r-k-n-i i-- t-------- i-ē t-r-k-n-i ------------- inē terekunyi
Es izstāstīju visu stāstu. ታሪኩን --ሉ ---ኝ። ታ--- በ-- ተ---- ታ-ኩ- በ-ሉ ተ-ኩ-። -------------- ታሪኩን በሙሉ ተረኩኝ። 0
ta--kun--bemulu--e-e--nyi. t------- b----- t--------- t-r-k-n- b-m-l- t-r-k-n-i- -------------------------- tarīkuni bemulu terekunyi.
mācīties መማር መ-- መ-ር --- መማር 0
m--a-i m----- m-m-r- ------ memari
Es mācījos. እ- ተማ--ኝ እ- ተ---- እ- ተ-ር-ኝ -------- እኔ ተማርኩኝ 0
inē -ema--kunyi i-- t---------- i-ē t-m-r-k-n-i --------------- inē temarikunyi
Es mācījos visu vakaru. ም-ቱ- --- ተማር-ኝ። ም--- በ-- ተ----- ም-ቱ- በ-ሉ ተ-ር-ኝ- --------------- ምሽቱን በሙሉ ተማርኩኝ። 0
m--hi-u---b--u-u-tem-r-ku-y-. m-------- b----- t----------- m-s-i-u-i b-m-l- t-m-r-k-n-i- ----------------------------- mishituni bemulu temarikunyi.
strādāt መ--ት መ--- መ-ራ- ---- መስራት 0
me-ir--i m------- m-s-r-t- -------- mesirati
Es strādāju. እኔ ስ- -ራው። እ- ስ- ሰ--- እ- ስ- ሰ-ው- ---------- እኔ ስራ ሰራው። 0
i-- s-ra --r-wi. i-- s--- s------ i-ē s-r- s-r-w-. ---------------- inē sira serawi.
Es strādāju visu dienu. እ- -ኑን-ሙሉ ሰ--። እ- ቀ-- ሙ- ሰ--- እ- ቀ-ን ሙ- ሰ-ው- -------------- እኔ ቀኑን ሙሉ ሰራው። 0
in- -’e---i--ul--se-aw-. i-- k------ m--- s------ i-ē k-e-u-i m-l- s-r-w-. ------------------------ inē k’enuni mulu serawi.
ēst መመ-ብ/ መ--ት መ---- መ--- መ-ገ-/ መ-ላ- ---------- መመገብ/ መብላት 0
m-meg---- -e--l-ti m-------- m------- m-m-g-b-/ m-b-l-t- ------------------ memegebi/ mebilati
Es paēdu. እኔ --ገ-----በ--ኝ። እ- ተ------ በ---- እ- ተ-ገ-ኩ-/ በ-ሁ-። ---------------- እኔ ተመገብኩኝ/ በላሁኝ። 0
in- --m---b-kun-i- ---ahun-i. i-- t------------- b--------- i-ē t-m-g-b-k-n-i- b-l-h-n-i- ----------------------------- inē temegebikunyi/ belahunyi.
Es apēdu visu ēdienu. እ- ም--ን በሙሉ --ገ--ኝ/ -ላሁ-። እ- ም--- በ-- ተ------ በ---- እ- ም-ቡ- በ-ሉ ተ-ገ-ኩ-/ በ-ሁ-። ------------------------- እኔ ምግቡን በሙሉ ተመገብኩኝ/ በላሁኝ። 0
i-ē m-----ni -e--lu teme-e-ik-n-----e--hun--. i-- m------- b----- t------------- b--------- i-ē m-g-b-n- b-m-l- t-m-g-b-k-n-i- b-l-h-n-i- --------------------------------------------- inē migibuni bemulu temegebikunyi/ belahunyi.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.