Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   be Прошлы час 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [восемдзесят тры]

83 [vosemdzesyat try]

Прошлы час 3

[Proshly chas 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
piezvanīt тэлеф-н----ь т----------- т-л-ф-н-в-ц- ------------ тэлефанаваць 0
t-le-ana-at-’ t------------ t-l-f-n-v-t-’ ------------- telefanavats’
Es runāju pa telefonu. Я-тэл-фа--в-ў / тэ-е--на-а--. Я т---------- / т------------ Я т-л-ф-н-в-ў / т-л-ф-н-в-л-. ----------------------------- Я тэлефанаваў / тэлефанавала. 0
Ya--elef-----u-- -el-fa-a--l-. Y- t---------- / t------------ Y- t-l-f-n-v-u / t-l-f-n-v-l-. ------------------------------ Ya telefanavau / telefanavala.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Я ў-е-ь час -э--фана----- -э-еф--авала. Я ў---- ч-- т---------- / т------------ Я ў-е-ь ч-с т-л-ф-н-в-ў / т-л-ф-н-в-л-. --------------------------------------- Я ўвесь час тэлефанаваў / тэлефанавала. 0
Ya--ve-----as --l--an---- --t-----n--ala. Y- u---- c--- t---------- / t------------ Y- u-e-’ c-a- t-l-f-n-v-u / t-l-f-n-v-l-. ----------------------------------------- Ya uves’ chas telefanavau / telefanavala.
jautāt пытаць п----- п-т-ц- ------ пытаць 0
p--ats’ p------ p-t-t-’ ------- pytats’
Es jautāju. Я-----ў /--ы---а. Я п---- / п------ Я п-т-ў / п-т-л-. ----------------- Я пытаў / пытала. 0
Y----t-- /--yta--. Y- p---- / p------ Y- p-t-u / p-t-l-. ------------------ Ya pytau / pytala.
Es vienmēr jautāju. Я-ў--сь-ча- п-та- / -ы-а--. Я ў---- ч-- п---- / п------ Я ў-е-ь ч-с п-т-ў / п-т-л-. --------------------------- Я ўвесь час пытаў / пытала. 0
Y- -v-----h-s--y-a- /-pyt--a. Y- u---- c--- p---- / p------ Y- u-e-’ c-a- p-t-u / p-t-l-. ----------------------------- Ya uves’ chas pytau / pytala.
stāstīt а--в---ць а-------- а-а-я-а-ь --------- апавядаць 0
a-av-ada-s’ a---------- a-a-y-d-t-’ ----------- apavyadats’
Es stāstīju. Я -па---аў-/ апав-д--а. Я а------- / а--------- Я а-а-я-а- / а-а-я-а-а- ----------------------- Я апавядаў / апавядала. 0
Y- ---v-ad-- - a---y-da--. Y- a-------- / a---------- Y- a-a-y-d-u / a-a-y-d-l-. -------------------------- Ya apavyadau / apavyadala.
Es izstāstīju visu stāstu. Я-ра-п---ў-/--а---вала-ус--- ў-- ---т-р-ю. Я р------- / р-------- у-- / ў-- г-------- Я р-с-а-ё- / р-с-я-а-а у-ю / ў-ю г-с-о-ы-. ------------------------------------------ Я распавёў / распявала усю / ўсю гісторыю. 0
Ya r-sp-v-u---ras-ya---a -s-u ----yu-gіs-or--u. Y- r------- / r--------- u--- / u--- g--------- Y- r-s-a-e- / r-s-y-v-l- u-y- / u-y- g-s-o-y-u- ----------------------------------------------- Ya raspaveu / raspyavala usyu / usyu gіstoryyu.
mācīties вуч-цца в------ в-ч-ц-а ------- вучыцца 0
v-chyt-t-a v--------- v-c-y-s-s- ---------- vuchytstsa
Es mācījos. Я ---ы--я / в--ыл--я. Я в------ / в-------- Я в-ч-ў-я / в-ч-л-с-. --------------------- Я вучыўся / вучылася. 0
Y--vuc-y-s-- / v----la-y-. Y- v-------- / v---------- Y- v-c-y-s-a / v-c-y-a-y-. -------------------------- Ya vuchyusya / vuchylasya.
Es mācījos visu vakaru. Я -у----я / ----ла---ўв-сь-в-ч-р. Я в------ / в------- ў---- в----- Я в-ч-ў-я / в-ч-л-с- ў-е-ь в-ч-р- --------------------------------- Я вучыўся / вучылася ўвесь вечар. 0
Y- -uc--us-a ------y---ya--ves’-v-c--r. Y- v-------- / v--------- u---- v------ Y- v-c-y-s-a / v-c-y-a-y- u-e-’ v-c-a-. --------------------------------------- Ya vuchyusya / vuchylasya uves’ vechar.
strādāt пр-ц---ць п-------- п-а-а-а-ь --------- працаваць 0
p--------s’ p---------- p-a-s-v-t-’ ----------- pratsavats’
Es strādāju. Я--р----а- /-----авала. Я п------- / п--------- Я п-а-а-а- / п-а-а-а-а- ----------------------- Я працаваў / працавала. 0
Y----a--a--u-/-----s-v-l-. Y- p-------- / p---------- Y- p-a-s-v-u / p-a-s-v-l-. -------------------------- Ya pratsavau / pratsavala.
Es strādāju visu dienu. Я-п---ав---- -р-цава-- у---- -з-нь. Я п------- / п-------- у---- д----- Я п-а-а-а- / п-а-а-а-а у-е-ь д-е-ь- ----------------------------------- Я працаваў / працавала увесь дзень. 0
Ya-p-a------ -----ts-vala-uv--’-dz--’. Y- p-------- / p--------- u---- d----- Y- p-a-s-v-u / p-a-s-v-l- u-e-’ d-e-’- -------------------------------------- Ya pratsavau / pratsavala uves’ dzen’.
ēst е--і е--- е-ц- ---- есці 0
e-t-і e---- e-t-і ----- estsі
Es paēdu. Я е- / --а. Я е- / е--- Я е- / е-а- ----------- Я еў / ела. 0
Y---eu-/--el-. Y- y-- / y---- Y- y-u / y-l-. -------------- Ya yeu / yela.
Es apēdu visu ēdienu. Я----ў / з’--а у---- -сю -ж-. Я з--- / з---- у-- / ў-- е--- Я з-е- / з-е-а у-ю / ў-ю е-у- ----------------------------- Я з’еў / з’ела усю / ўсю ежу. 0
Y- -’e- --z’e-a ---u-/ -syu--e-h-. Y- z--- / z---- u--- / u--- y----- Y- z-e- / z-e-a u-y- / u-y- y-z-u- ---------------------------------- Ya z’eu / z’ela usyu / usyu yezhu.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.