Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   sl Spoznati, seznaniti se z

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tri]

Spoznati, seznaniti se z

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Ž----! Ž----- Ž-v-o- ------ Živjo! 0
Labdien! D--e- dan! D---- d--- D-b-r d-n- ---------- Dober dan! 0
Kā klājas? / Kā iet? Kak- vam--ti)-gr------o---e -s--? K--- v-- (--- g--- K--- s-- (---- K-k- v-m (-i- g-e- K-k- s-e (-i-? --------------------------------- Kako vam (ti) gre? Kako ste (si)? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? P----j--- -z-E-r--e? P-------- i- E------ P-i-a-a-e i- E-r-p-? -------------------- Prihajate iz Evrope? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Pri--j--e-iz Am-r---? P-------- i- A------- P-i-a-a-e i- A-e-i-e- --------------------- Prihajate iz Amerike? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Pr-hajat------z-j-? P-------- i- A----- P-i-a-a-e i- A-i-e- ------------------- Prihajate iz Azije? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? V ka--r-m--o-el- -tanujete-/-pr-biv---? V k------ h----- s-------- / p--------- V k-t-r-m h-t-l- s-a-u-e-e / p-e-i-a-e- --------------------------------------- V katerem hotelu stanujete / prebivate? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? K-ko do-----te--- tu? K--- d---- s-- ž- t-- K-k- d-l-o s-e ž- t-? --------------------- Kako dolgo ste že tu? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? K----d-lg- b-------tal-? K--- d---- b---- o------ K-k- d-l-o b-s-e o-t-l-? ------------------------ Kako dolgo boste ostali? 0
Vai Jums šeit patīk? Vam -- --e----kaj? V-- j- v--- t----- V-m j- v-e- t-k-j- ------------------ Vam je všeč tukaj? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? A-- s-e----a- ---dop-stu? A-- s-- t---- n- d------- A-i s-e t-k-j n- d-p-s-u- ------------------------- Ali ste tukaj na dopustu? 0
Apciemojiet mani! Obi--i----e-k-j----b---it- m---d--!) O------- m- k--- (-------- m- k----- O-i-č-t- m- k-j- (-b-š-i-e m- k-a-!- ------------------------------------ Obiščite me kaj! (Obiščite me kdaj!) 0
Te ir mana adrese. Tukaj -e--oj-n---o-. T---- j- m-- n------ T-k-j j- m-j n-s-o-. -------------------- Tukaj je moj naslov. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? S- vi--v- --i---o) jutri? S- v----- (------- j----- S- v-d-v- (-i-i-o- j-t-i- ------------------------- Se vidiva (vidimo) jutri? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Ž---m---e--za ju-ri----m--e-n--aj ------a - --č-tu. Ž-- m- j-- z- j---- i--- ž- n---- d------ v n------ Ž-l m- j-, z- j-t-i i-a- ž- n-k-j d-u-e-a v n-č-t-. --------------------------------------------------- Žal mi je, za jutri imam že nekaj drugega v načrtu. 0
Atā! / Čau! A---o! A----- A-i-o- ------ Adijo! 0
Uz redzēšanos! Na--vi-enje! N- s-------- N- s-i-e-j-! ------------ Na svidenje! 0
Uz drīzu redzēšanos! S- vi----! S- v------ S- v-d-m-! ---------- Se vidimo! 0

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…