Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   ca Fer coneixença

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tres]

Fer coneixença

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Ho-a! H---- H-l-! ----- Hola! 0
Labdien! Bon---a! B-- d--- B-n d-a- -------- Bon dia! 0
Kā klājas? / Kā iet? Co- va? C-- v-- C-m v-? ------- Com va? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Que--s -’-uropa -ost-? Q-- é- d------- v----- Q-e é- d-E-r-p- v-s-è- ---------------------- Que és d’Europa vostè? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Q-- -- --------a-v-st-? Q-- é- d-------- v----- Q-e é- d-A-è-i-a v-s-è- ----------------------- Que és d’Amèrica vostè? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Qu- -- -’-s---v----? Q-- é- d----- v----- Q-e é- d-À-i- v-s-è- -------------------- Que és d’Àsia vostè? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? En-qui--h-t---s-a-lo--a v----? E- q--- h---- s-------- v----- E- q-i- h-t-l s-a-l-t-a v-s-è- ------------------------------ En quin hotel s’allotja vostè? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Qu-nt-f- -ue-és a-uí? Q---- f- q-- é- a---- Q-a-t f- q-e é- a-u-? --------------------- Quant fa que és aquí? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? F-n--q--- e--q-e-a-à? F--- q--- e- q------- F-n- q-a- e- q-e-a-à- --------------------- Fins quan es quedarà? 0
Vai Jums šeit patīk? L------d---- -e-- --t--- aqu-? L- a----- l- s--- e----- a---- L- a-r-d- l- s-v- e-t-d- a-u-? ------------------------------ Li agrada la seva estada aquí? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Q-e--a v-c----s-a---? Q-- f- v------- a---- Q-e f- v-c-n-e- a-u-? --------------------- Que fa vacances aquí? 0
Apciemojiet mani! Vi------! V-------- V-s-t-’-! --------- Visiti’m! 0
Te ir mana adrese. Aqu-sta--- ---m-----dr-ç-. A------ é- l- m--- a------ A-u-s-a é- l- m-v- a-r-ç-. -------------------------- Aquesta és la meva adreça. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? En--v---- de-à? E-- v---- d---- E-s v-i-m d-m-? --------------- Ens veiem demà? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. E- sa--greu--p--- ja------oc--a----s. E- s-- g---- p--- j- t--- o---------- E- s-p g-e-, p-r- j- t-n- o-u-a-i-n-. ------------------------------------- Em sap greu, però ja tinc ocupacions. 0
Atā! / Čau! Ad--! A---- A-é-! ----- Adéu! 0
Uz redzēšanos! A rev-u-e! A r------- A r-v-u-e- ---------- A reveure! 0
Uz drīzu redzēšanos! F-ns---i-t! F--- a----- F-n- a-i-t- ----------- Fins aviat! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…